180. pants
Muitas parāds, kas rodas, ja netiek ievēroti pienākumi vai noteikumi

(1) Muitas parāds, ja netiek ievēroti pienākumi un noteikumi, rodas, ja:

1) netiek izpildīts kāds no pienākumiem attiecībā uz muitas maksājumiem pakļautu preču pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūras piemērošanu attiecīgajām precēm;

2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.

(2) Muitas parāds rodas brīdī, kad netiek izpildīts kāds no pienākumiem, vai brīdī, kad netiek ievēroti muitas procedūras piemērošanas noteikumi vai nosacījumi attiecībā uz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi.

(3) Parādnieks ir persona, kura ir atbildīga par šajā pantā minēto saistību izpildi.

192

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

(1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgās muitas procedūras izpildi un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

1) tā termiņa pārsniegšana, kurš noteikts precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde būtu pagarinājusi, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

2) tā termiņa pārsniegšana, kurš, piemērojot precēm tranzīta procedūru, noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas vairāk nekā vienu reizi nepārsniedz termiņu, kurš noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē;

3) tādu preču apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, ja apstrādes atļauja būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

4) tādu preču izmantošana citādi, nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana uz laiku, ja atļauja preces izmantot citādi būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana, pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) ziņas par preču nodošanu tiek ierakstītas preču nosūtītāja uzskaites reģistros,

b) preču saņēmējs ir tādas atļaujas turētājs, saskaņā ar kuru minētajām precēm piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par būtiskiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

2) tie nav saistīti ar attiecīgās personas apzinātu rīcību vai nolaidību;

3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

(3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem.

193

(29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Pants stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)