181. pants
Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām veicami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

(2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

(3) Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

(4) Parādnieki ir personas, kuras:

1) veikušas darbības ar precēm;

2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.

194

(29.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2002. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)