1. pants
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) garantētais noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no parastiem bankas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, kā arī jebkuras saistības, kas izriet no noguldījumu piesaistītāja emitētiem parāda vērtspapīriem, izņemot no Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66.panta ceturtajā daļā noteiktajiem parāda vērtspapīriem izrietošās saistības;

2) garantētā atlīdzība — naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto garantēto noguldījumu uzkrātos procentus, izņemot noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai;

3) kopīgais noguldījums — garantētais noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtajā līgumā, izņemot noguldījumu, kuru izdarījušas fiziskās personas kā personālsabiedrības biedri vai tādas līdzīgas personu apvienības biedri (dalībnieki), kurai nav juridiskās personas statusa;

4) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta banka, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstu bankas filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) bankas filiāle Latvijā, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;

5) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no šo apstākļu iestāšanās secības:

a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,

b) Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,

c) cits gadījums, kad Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos;

6) noguldītājs — persona, kam ir garantētais noguldījums noguldījumu piesaistītājā;

7) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido šā likuma 7.pantā minēto subjektu iemaksas un kura pārvaldīšanu nodrošina Komisija.

(2) Likumā lietotie termini atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) lietotajiem terminiem.

2

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009., 04.06.2009. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)