2. pants
(1) Šā likuma mērķis ir noteikt garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, kā arī noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijā reģistrētām bankām un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstu banku filiālēm Latvijā;

2) dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, taču neaptver visus šajā likumā paredzētos garantētos noguldījumus vai garantētā atlīdzība ir mazāka par šajā likumā noteikto un attiecīgā banka ir informējusi Komisiju par vēlmi piedalīties Latvijas noguldījumu garantiju fondā.

(3) (Izslēgta ar 04.06.2009. likumu.)

(31) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstī reģistrētu banku filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad šāda nepieejamība ir iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs ārvalstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību;

2) (izslēgts ar 04.06.2009. likumu).

(41) Komisijai ir tiesības noslēgt sadarbības līgumu ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu šajā valstī. Līgumā var paredzēt ar noguldījumu garantiju sistēmas darbību saistītas informācijas apmaiņas kārtību, garantētās atlīdzības apmēru, kas noguldītājam izmaksājams saskaņā ar šā likuma un attiecīgās dalībvalsts tiesību normām, kā arī garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Līgumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērs un izmaksas kārtība nedrīkst pasliktināt noteikumus, kas garantētās atlīdzības izmaksai noteikti šajā likumā.

(5) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz bankām vai krājaizdevu sabiedrībām, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atzītas par likvidējamām, maksātnespējīgām vai bankrotējušām.

(6) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos šā likuma 1.panta 5.punkta "c" apakšpunktā paredzētajā gadījumā Komisija var pieņemt piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt garantēto noguldījumu.

3

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. un 04.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2009.)