22. pantsAdministratīvā soda piemērošana par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem

Administratīvā soda termiņa aprēķināšana

1Administratīvā soda (tiesību atņemšana, tiesību izmantošanas aizliegums) termiņu aprēķina dienās, mēnešos un gados.

Administratīvās sodāmības dzēšana

1(1) Administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai.

2(2) Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža.

3(3) Persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods.

4(4) Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām.

Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods

1Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.

Administratīvā atbildība atsevišķa ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā

1(1) Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu vai piemēro administratīvo sodu.

2(2) Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai.

Vienlīdzības princips

1Šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību attiecībā uz visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

Tiesiskuma princips

1Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Nevainīguma prezumpcija

1Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai.