221. pants
Tiesvedības apturēšana un atjaunošana

(1) Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) cietušajam vai aizskartajam mantas īpašniekam tiek ierobežota rīcībspēja. Tiesvedību aptur līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur, līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;

3) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar konstitucionālo sūdzību, ko iesniegusi pie atbildības saucamā persona vai cietušais. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;

4) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:

1) tā nosaka ekspertīzi. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad saņemts eksperta atzinums;

2) pastāv citi svarīgi iemesli.

(3) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(4) Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma.

225