49. pants
Liecinieks

(1) Liecinieks ir persona, kura uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.

(2) Pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas uzaicinājuma liecinieks ierodas norādītajā vietā un laikā un sniedz liecības, paziņojot visu viņam administratīvā pārkāpuma lietā zināmo un atbildot uz jautājumiem.

(3) Lieciniekam izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības. Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta apliecinājumu, ka viņš ir brīdināts par kriminālatbildību. Šo apliecinājumu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā administratīvā pārkāpuma lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesu liecību.

(5) Nepilngadīgās personas nopratināšana izdarāma pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam.

(6) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai un ja tas nekaitē nepilngadīgās personas interesēm, nepilngadīgās personas nopratināšanas laikā pēc amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas lēmuma no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietas var izraidīt jebkuru procesa dalībnieku un klātesošu personu. Pēc nepilngadīgā nopratināšanas viņa liecību nolasa un ļauj ar bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga starpniecību uzdot nepilngadīgajam jautājumus un saņemt atbildes uz tiem.

50