Vairogs11. pants
Stratēģiskās partnerības īstenošana
(1) Aizsardzības ministrija piegādes drošības veicināšanai var veidot stratēģisko partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumus ar kapitālsabiedrībām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts. Stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja.
(2) Stratēģiskās partnerības līgumu Aizsardzības ministrija var noslēgt:
1) ar kapitālsabiedrību, kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga atbilstoša komercdarbības pieredze attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas jomā un šī pieredze iegūta, veicot piegādes vai sniedzot pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;
2) ar jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir izveidojusi kapitālsabiedrību apvienība (konsorcijs), kuras dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst šīs daļas 1. punktā minētajām prasībām.
(3) Ministru kabinets nosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumus un kārtību. Stratēģisko partnerību var izveidot, ja Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma projekta ietvaros konstatē Ministru kabineta noteikto nosacījumu izpildi.
(4) Aizsardzības ministrija, noslēdzot stratēģiskās partnerības līgumu, nosaka:
1) stratēģiskās partnerības mērķi;
2) stratēģiskās partnerības pārvaldības mehānismu;
3) stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumus;
4) nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā;
5) nosacījumus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai paredzēto izejmateriālu, sastāvdaļu, citu ražošanas līdzekļu vai gatavās produkcijas rezervju izveidošanai, uzturēšanai, atjaunošanai un pārvaldei;
6) nosacījumus stratēģiskā partnera, tai skaitā kapitālsabiedrības veiktspējai būtisku darbinieku dalībai Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā;
7) nosacījumus attiecībā uz stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildes monitoringu, maksimālo peļņas robežvērtību, kas nedrīkst pārsniegt 10 procentus, kā arī rīcību gadījumos, kad maksimālā peļņas robežvērtība tiek pārsniegta;
8) nosacījumus attiecībā uz rīcību gadījumos, kad stratēģiskais partneris stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē darbojas ar zaudējumiem;
9) stratēģiskās partnerības ietvaros noslēgto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu auditēšanas mehānismu un kārtību;
10) attiecīgās stratēģiskās partnerības ietvaram atbilstošus darbības drošības un nepārtrauktības nosacījumus.
(5) Stratēģisko partnerību slēdz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem.
(6) Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi trijos mēnešos rakstveidā informē Aizsardzības ministriju par visiem stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildē iesaistītajiem būtiskajiem infrastruktūras objektiem, ražošanas līdzekļiem, citu būtisku materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī minēto līgumu izpildē nodarbinātiem darbiniekiem.
(7) Stratēģiskais partneris ne retāk kā reizi 12 mēnešos rakstveidā informē visus stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildē nodarbinātos un kapitālsabiedrības veiktspējai būtiskos darbiniekus par viņu lomu un pienākumiem attiecībā uz dalību Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas sistēmā, kā arī stratēģiskās partnerības ietvara preču ražošanas un piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanā valsts apdraudējuma, tai skaitā ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un kara, laikā.
(8) Stratēģiskais partneris nekavējoties rakstveidā informē Aizsardzības ministriju, ja kapitālsabiedrības darbībā ir iespējama vai faktiski konstatējama kāda no Maksātnespējas likumā norādītajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm vai ja komersants saskaras ar citiem, tai skaitā iepriekš neparedzētiem, būtiskiem riskiem, kas apdraud stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildi.
(9) Ja, izvērtējot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, Aizsardzības ministrija konstatē, ka apdraudējumu stratēģiskās partnerības līguma un stratēģiskās partnerības ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei nav iespējams novērst attiecīgā stratēģiskās partnerības līguma ietvaros, tā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un var virzīt priekšlikumu par valsts līdzdalības Aizsardzības ministrijas personā iegūšanu vai izšķirošas ietekmes iegūšanu stratēģiskā partnera kapitālsabiedrībā.
(10) Ja stratēģiskais partneris vai Aizsardzības ministrija konstatē stratēģiskā partnera atbilstību kādai no šā panta astotajā daļā minētajām pazīmēm, stratēģiskajam partnerim ir pienākums pieprasīt un saņemt Aizsardzības ministrijas saskaņojumu visiem tā darījumiem ar mantu vai finanšu līdzekļiem, kuru ietvara vērtība pārsniedz 10 tūkstošus euro.
(11) Stratēģiskās partnerības ietvaros Aizsardzības ministrija uz laiku, kas nepārsniedz stratēģiskās partnerības līguma darbības periodu, var savā valdījumā esošo mantu, tai skaitā zemi un zemes apbūves tiesības, nodot bezatlīdzības lietošanā stratēģiskajam partnerim, ciktāl tas nepieciešams stratēģiskās partnerības līguma vai atsevišķu tā ietvara preču piegādes vai pakalpojumu līgumu izpildei, piegādes drošības vai stratēģiskā partnera darbības drošības un nepārtrauktības veicināšanai un neietekmē tādu ražojumu konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.
12