SākumsLikumi Aizsargjoslu likums61. pants
Aizsargjoslu likums

61. pants
Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;

5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;

6) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

7) bebru grauzti koki.

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.

(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(9) Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbus.

(10) Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai — pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(101) Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:

1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus;

2) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki;

3) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo Valsts meža dienestam;

4) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5) persona — objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;

6) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

(102) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.

76

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 18.04.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)