3. pants
(1) Šis likums neattiecas uz:

1) valsts sociālo apdrošināšanu;

2) pašpalīdzības fondu darījumiem, kuru izmaksātās atlīdzības apmērs ir atkarīgs no pieejamiem līdzekļiem un kuros dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi;

3) šādiem nedzīvības apdrošināšanas darījumiem:

a) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem,

b) darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskās personas, lai nodrošinātu to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem vai tehnisko rezervju izveides;

4) dzīvības apdrošināšanas darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalstu apdrošinātāju filiāles, vai pārapdrošināšanas sabiedrības, vai ārvalstu pārapdrošinātāju filiāles, kuru mērķis ir nodrošināt saviem vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātajām personām atlīdzību nāves vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību izbeidz, neatkarīgi no tā, vai šādu darījumu rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves;

5) komersantiem, kas dzīvības apdrošināšanā uzņemas izmaksāt atlīdzību vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apmērs nepārsniedz viena mirušā apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzību paredzēts izmaksāt nodrošināmo pakalpojumu veidā;

6) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un līdzīgiem pakalpojumiem, kurus sniedz personas, kas nav apdrošinātāji;

7) personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:

a) transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,

b) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,

c) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi;

8) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un šādi automoto klubi ir noslēguši savstarpējas sadarbības līgumu;

9) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām, kuras vienlaikus izpilda šādus nosacījumus:

a) veic apdrošināšanu tikai šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos,

b) ar citām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām ir noslēgušas līgumu, kurš paredz pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaņā ar kuru cesionāri uzņemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm,

c) gada bruto ieņēmumi no apdrošināšanas prēmijām nepārsniedz 5,4 miljonus euro,

d) bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro,

e) grupas, ja savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība ietilpst grupā, bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro;

10) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs, kā arī apstākļos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas iegūšana tirgū nav iespējama.

(2) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2023.)