4. pantsApsardzes darbības ierobežojumi
Apsardzes darbības ierobežojumi
1(1) Apsardzes darbībā ir aizliegts:
21) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;
32) atklāti nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā;
43) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;
54) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;
65) veikt apsardzes darbību (izņemot apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu), ja nav saņemts apsardzes sertifikāts;
76) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;
87) sniegt apsardzes pakalpojumu, ja nav noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju rakstveida līgums par apsardzes pakalpojuma sniegšanu;
98) sniegt tādu veidu apsardzes pakalpojumus, kuri attiecīgajam apsardzes komersantam nav norādīti reģistrā;
109) izmantot formas tērpu un simboliku, kas atbilst vai ir līdzīga cita apsardzes komersanta [arī tāda komersanta, kurš pēdējā gada laikā izslēgts no reģistra, valsts un pašvaldības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes formas tērpiem un simbolikai un rada maldinošu priekšstatu par apsardzes darbības veicēju. Formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās;
1110) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav reģistrēts reģistrā vai kuram tajā nav norādīts attiecīgais apsardzes pakalpojuma veids.
12(2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā nereģistrējoties reģistrā, ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, lai to turpinātu, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.
Apsardzes darbības reģistrs
1(1) Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
2(2) Reģistrā tiek iekļauta apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamā informācija, un reģistra izveidošanas mērķis ir atvieglot informācijas apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām un apsardzes darbības veicējiem, kā arī sekmēt sabiedrības informēšanu par apsardzes darbības veicējiem.
3(3) Reģistrā tiek iekļautas ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem, izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskajām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai, fiziskajām personām izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem un informācija, kas nepieciešama apsardzes darbības kontrolei.
4(4) Par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju reģistrā ir maksājama valsts nodeva.
5(5) Par reģistrēta apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta veiktās apsardzes darbības kontroli ir maksājama ikgadējā valsts nodeva.
6(6) Ministru kabinets nosaka:
71) reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, to reģistrēšanas, izmantošanas, glabāšanas, aprites un dzēšanas kārtību, institūcijas, kuras reģistrā iekļauj ziņas, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, kā arī piekļuves un tās anulēšanas kārtību;
82) kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par reģistrāciju reģistrā un ikgadējā valsts nodeva.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.