13. pants
Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi

(1) Šajā pantā noteiktos dokumentu pieejamības ierobežojumus Latvijas Nacionālais arhīvs, institūcija un akreditēts privāts arhīvs piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar fizisko personu pamattiesībām un brīvībām, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) dokumentiem, kuru pieejamības ierobežojumus nosaka citi likumi. Ja citos likumos nav noteikts citādi, šajā punktā minētie dokumentu pieejamības ierobežojumi ir piemērojami 30 gadus pēc dokumentu radīšanas;

3) publiskajiem dokumentiem, kuri radīti vai saņemti valsts drošības iestādēs, Aizsardzības ministrijā, Ārlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā vai tiek glabāti Latvijas Nacionālajā arhīvā, kuri satur ar nacionālo drošību, aizsardzību vai ārlietām saistītu informāciju, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Šiem dokumentiem attiecīgās institūcijas vadītājs var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu;

4) dokumentiem, kuri satur īpašu kategoriju personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi (tai skaitā informāciju par personas adopciju un notariālas darbības apliecinošu informāciju), ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi, šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas;

5) privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības ierobežojuma termiņu noteicis to īpašnieks.

(3) Dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot:

1) pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas vai citu publisko personu pieprasījuma likumā noteiktajos gadījumos;

2) pēc zinātnieka pieprasījuma zinātniskās darbības veikšanai, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

21) pēc studējošā pieprasījuma, ja studējošais izstrādā zinātnisku vai pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

22) pēc bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas darbinieka (izņemot zinātnieka) pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas vadītājs, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

23) pēc fiziskās personas pieprasījuma, ja šī persona veic pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi formulēts un likumīgs mērķis, un ir saņemta attiecīgajā jautājumā kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai akreditēta muzeja vadītāja rekomendācija;

3) šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajos gadījumos — ar tās institūcijas rakstveida atļauju, kura noteikusi dokumentam pieejamības ierobežojuma periodu;

4) šā panta otrās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos — ar tās personas rakstveida atļauju, uz kuru dokuments attiecas, vai pēc šīs personas nāves — ar tās laulātā vai tai tuvākā radinieka rakstveida atļauju.

(4) Persona, kurai saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīga par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai likumīgam pieprasījumā norādītajam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai viņa pilnvarota persona, institūcijas vadītājs vai akreditēta privāta arhīva dibinātājs var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu sliktā fiziskā stāvoklī esoša dokumenta oriģināla saglabāšanu, pieņemot par to rakstveida lēmumu.

(6) Lēmumu par dokumentu izsniegšanu izmantošanai vai lēmumu par atteikumu tos izsniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pieņem Latvijas Nacionālā arhīva direktora pilnvarota amatpersona vai struktūrvienības vadītājs, vai institūcija, kurā glabājas dokumenti. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2013. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2021.)

13.1 pants. Personas tiesības attiecībā uz arhīva dokumentos esošo personas datu labošanu vai papildināšanu

Persona īsteno tai Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 16. pantā noteiktās datu subjekta tiesības panākt personas datu labošanu vai papildināšanu, ja tie apstrādāti arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, iesniedzot Latvijas Nacionālajam arhīvam vai institūcijai, kurā glabājas dokumenti, paziņojumu par nepilnīgu vai neprecīzu personas datu papildināšanu. Kārtību, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī tiek nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem, nosaka Ministru kabinets.

15

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2021.)