Vairogs12. pants
(1) Atkritumu apsaimniekotājs pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta atļauju atkritumu:
1) savākšanai;
2) pārvadāšanai;
3) pārkraušanai;
4) šķirošanai;
5) uzglabāšanai;
6) slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanai un atkritumu pāršķirošanai.
(11) Pirms slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanas atkritumu apsaimniekotājs saskaņo šīs darbības ar zemes īpašnieku, uz kura zemes atrodas attiecīgā atkritumu izgāztuve, un ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas minētā izgāztuve.
(12) Atkritumu apsaimniekotājs, lai saņemtu atļauju šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, kā arī atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.
(13) Atkritumu apsaimniekotājam finanšu nodrošinājums jāuztur spēkā visu atļaujas darbības laiku. Ja atļaujas darbības laikā atkritumu apsaimniekotājam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma, atļaujas darbība tiek apturēta līdz attiecīga nodrošinājuma iesniegšanai Valsts vides dienestam.
(14) Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu apsaimniekotāja saistību izpildes. Saņemto atlīdzību Valsts vides dienests izlieto, lai segtu izdevumus gadījumos, kad atkritumu apsaimniekotājs:
1) atkritumus nav nogādājis tiem paredzētajā vietā un ir jānodrošina attiecīgo atkritumu savākšana, pārvadāšana, uzglabāšana vai pārstrāde;
2) atkritumus nav pārstrādājis vai reģenerējis noteiktā apjomā un ir jānodrošina to pārstrāde vai reģenerācija;
3) nav nodrošinājis slēgtas vai rekultivētas izgāztuves rekultivāciju pēc izgāztuves atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija.
(15) Finanšu nodrošinājuma apmēru nosaka, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas, pārstrādes vai reģenerācijas darbības atļaujas veidu.
(16) Valsts vides dienestam ir tiesības pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājuma summu sešu mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām, ja pamats izmaksai radies finanšu nodrošinājuma darbības laikā.
(17) Ja atkritumu apsaimniekotājam ir izsniegtas vairākas atļaujas šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, tas var iesniegt Valsts vides dienestam vienu finanšu nodrošinājumu par to darbību, par kuru noteikts lielākais finanšu nodrošinājums. Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu apsaimniekotāja saistību izpildes par jebkuru atkritumu apsaimniekotājam izsniegto atļauju šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, par kuru Valsts vides dienestam nav iesniegts atsevišķs finanšu nodrošinājums.
(18) Finanšu nodrošinājumu nepiemēro:
1) biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām, kuru operators biogāzes vai komposta ražošanai izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulai (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk — regula (EK) Nr. 1069/2009) un Komisijas 2011. gada 25. februāra regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk — regula (EK) Nr. 142/2011) un kuru darbībai ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;
2) notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru darbībai ir izsniegta atļauja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto notekūdeņu attīrīšanas dūņu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;
3) biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām, kuru operators biogāzes vai komposta ražošanai izmanto augu izcelsmes lauksaimniecības atkritumus un kuru darbībai ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(19) Depozīta sistēmas operators, kurš Iepakojuma likumā noteiktajā kārtībā ir noslēdzis līgumu ar Valsts vides dienestu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā un iesniedzis Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, neiesniedz Valsts vides dienestam atsevišķu finanšu nodrošinājumu atļaujas saņemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(110) Ja atkritumu apsaimniekotājs triju mēnešu laikā no brīža, kad beidzies finanšu nodrošinājuma termiņš, nav iesniedzis šā panta 1.2 daļā noteikto finanšu nodrošinājumu, Valsts vides dienests atceļ atkritumu apsaimniekošanas atļauju.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauju izsniegšanas, grozīšanas, aktualizācijas un atcelšanas kārtību;
2) atkritumu apsaimniekošanas atļaujās izvirzāmās prasības;
3) atļauju veidlapas atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai;
4) (izslēgts ar 30.04.2015. likumu);
5) (izslēgts ar 30.04.2015. likumu);
6) kārtību, kādā izsniedzama un atceļama atļauja slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanai un atkritumu pāršķirošanai, atļaujā izvirzāmās prasības, prasības izgāztuves atkārtotai rekultivācijai pēc tās atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas (tai skaitā prasības atkārtoti rekultivētās izgāztuves monitoringam un uzturēšanai pēc rekultivācijas);
7) kārtību, kādā atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu, tā pagarinājumu vai atjaunojumu;
8) finanšu nodrošinājuma pieprasīšanas kārtību, tā apmēru un apmēra diferencēšanas nosacījumus, termiņu, uz kādu izsniedzams, pagarināms vai atjaunojams nodrošinājums, kā arī finanšu nodrošinājuma dokumentu paraugus;
9) kārtību, kādā atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu, tā pagarinājumu vai atjaunojumu;
10) atkritumu tirdzniecības un atkritumu apsaimniekošanas starpniecības finanšu nodrošinājuma pieprasīšanas kārtību, tā apmēru, termiņu, uz kādu izsniedzams, pagarināms vai atjaunojams nodrošinājums, kā arī finanšu nodrošinājuma dokumentu paraugus.
(3) Par atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas un slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas atļaujas izsniegšanu vai grozīšanu šā panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs maksā valsts nodevu. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Juridiskās personas, kuras bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus uzglabā ilgāk par trim mēnešiem, saņem šā panta pirmajā daļā noteikto atļauju atkritumu uzglabāšanai uz laiku, kas nav ilgāks kā viens gads pirms atkritumu apglabāšanas atkritumu poligonā, vai uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem pirms atkritumu reģenerācijas.
(5) Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs:
1) saņem šā panta pirmajā daļā minēto atļauju bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai;
2) saņem atļauju bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu reģenerācijai vai apglabāšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
(6) Šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas nav nepieciešamas:
1) dalīti savāktu sadzīves atkritumu un dalīti savāktu sadzīves bīstamo atkritumu, tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru, savākšanas punktiem, kas izvietoti tirdzniecības vietās;
2) atkritumu radītājam vai valdītājam tā valdījumā esošo atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai pirms šo atkritumu nodošanas atkritumu apsaimniekotājam.
(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās atļaujas nav nepieciešamas:
1) izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pārvadāšanai līdz depozīta iepakojuma uzskaites centram;
2) regulai (EK) Nr. 1069/2009 vai regulai (EK) Nr. 142/2011 atbilstošu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu pārvadāšanai.
14
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2014., 07.12.2017., 25.10.2018., 09.07.2020., 09.12.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
12.1 pants. (1) Atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks pirms attiecīgo darbību uzsākšanas reģistrējas Valsts vides dienestā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests reģistrē atkritumu tirgotājus un atkritumu apsaimniekošanas starpniekus.
(11) Par atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrāciju vai reģistrēto ziņu grozīšanu atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks maksā valsts nodevu. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks var veikt attiecīgās darbības, ja ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš saņēmis atļauju šā likuma 12. panta pirmās daļas 2., 5. vai 6. punktā minētajām darbībām vai pārstrādei un reģenerācijai.
(3) Atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks ziņo Valsts vides dienestam par noslēgtajiem līgumiem, kā arī veiktajiem darījumiem, norādot atkritumu vai otrreizējo izejvielu veidu, apjomu un saņēmēju.
(4) Kārtību, kādā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks paziņo par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem darījumiem, nosaka Ministru kabinets.
(5) Lai reģistrētos Valsts vides dienestā, atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 12. panta 1.2 daļas prasībām.
(6) Atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks nav tiesīgs veikt atkritumu tirdzniecības vai atkritumu apsaimniekošanas starpniecības darbības, ja tam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma. Atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks uztur spēkā finanšu nodrošinājumu visu laiku, kamēr tas ir reģistrējies Valsts vides dienestā. Ja šajā laikā atkritumu tirgotājam vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma, atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrācijas darbība tiek apturēta līdz finanšu nodrošinājuma iesniegšanai Valsts vides dienestam.
(7) Ja atkritumu apsaimniekotājs ir reģistrēts Valsts vides dienestā kā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks un tam ir izsniegta atļauja šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanai vai atļauja atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, tas var iesniegt Valsts vides dienestam vienu finanšu nodrošinājumu. Šādā gadījumā finanšu nodrošinājuma apmēru aprēķina, summējot finanšu nodrošinājumu par darbību atbilstoši šā likuma 12. panta 1.7 daļai un finanšu nodrošinājumu par atkritumu tirdzniecību vai starpniecību atkritumu apsaimniekošanā.
(8) Valsts vides dienests pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka saistību izpildes, lai segtu izdevumus par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārstrādi vai apglabāšanu, ja atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka darbības vai bezdarbības rezultātā atkritumi nav nogādāti tiem paredzētajā vietā.
(9) Valsts vides dienestam ir tiesības pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājuma summu sešu mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām, ja pamats tā izmaksai ir radies finanšu nodrošinājuma darbības laikā.
(10) Ja atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks triju mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām nav iesniedzis šā panta piektajā daļā noteikto finanšu nodrošinājumu, Valsts vides dienests atceļ atkritumu tirdzniecības vai atkritumu apsaimniekošanas starpniecības reģistrāciju.
15
(07.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
12.2 pants. Komercdarbību ar atkritumiem ir atļauts reklamēt tikai pēc tam, kad atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis atļauju piesārņojošu darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu vai atkritumu apsaimniekošanas atļauju atbilstoši šā likuma 12. pantam, vai pēc tam, kad Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu par atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrāciju. Komersants reklāmā norāda saņemtās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu vai Valsts vides dienesta lēmuma numuru un pieņemšanas datumu.
16
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)