Vairogs14. pants
Satversmes sapulces kompetence
Satversmes sapulce:
1) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus;
2) ievēlē amatā rektoru;
3) var rosināt rektora atcelšanu no amata;
4) noklausās rektora sagatavoto ikgadējo pārskatu par augstskolas darbību;
5) ievēlē senāta locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus;
6) var atsaukt senāta locekļus;
7) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu.
29
(08.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.08.2021.)
14.1 pants. Valsts augstskolas padome
(1) Valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
(2) Valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu.
(3) Valsts augstskolas padome darbojas saskaņā ar valsts augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu.
(4) Zinātnes universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem:
1) piecus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) piecus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.
(5) Zinātnes universitātes padomes veidošanas procesā padomes locekļu kandidātu virzītāji, savstarpēji konsultējoties, nodrošina to, ka padomes locekļu vairākumam ir zinātnes doktora grāds.
(6) Mākslu un kultūras universitātes padomi veido pieci locekļi, no kuriem:
1) divus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu kultūras vai mākslas nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) divus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.
(7) Lietišķo zinātņu universitātes padomi veido septiņi locekļi, no kuriem:
1) trīs — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) trīs sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.
(8) Lietišķo zinātņu augstskolas padomi veido pieci locekļi, no kuriem:
1) divus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) divus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolas absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.
(9) Ministru kabinets attiecībā uz tā virzītajiem valsts augstskolas padomes locekļu kandidātiem nosaka:
1) padomes locekļu kandidātu atlases komisijas izveidošanas kārtību un sastāvu;
2) padomes locekļiem izvirzāmās prasības un viņu novērtēšanas kārtību, ievērojot, ka virza kandidātus, kuriem ir nevainojama reputācija, un atlases procesā tiek ievēlētas personas, kurām ir profesionālās kompetences tādās jomās kā, piemēram, finanses, risku vadība, stratēģiskā attīstība, kultūra, māksla vai starptautiskā sadarbība, un kuras kopumā nodrošina katras augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences;
3) kārtību, kādā dokumentējama un publiskojama informācija par nominācijas procesa norisi un rezultātiem;
4) padomes locekļu izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību.
(10) Valsts augstskolas padomes loceklis nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tam, kad sāk pildīt valsts augstskolas padomes locekļa amata pienākumus, nav bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
(11) Pirmreizēji apstiprinātie Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzītie valsts augstskolas padomes locekļi pēdējos 12 mēnešus pirms stāšanās šajā amatā nav piederējuši pie attiecīgās augstskolas personāla.
(12) Valsts augstskolas padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt senāta locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.
(13) Valsts augstskolas padomes locekļus ieceļ uz četru gadu termiņu un ne vairāk kā divas reizes.
(14) Ja valsts augstskolas padomes loceklis ir zaudējis izvirzītāja uzticību, pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi valsts augstskolas padomes locekļa statusam un nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, tad viņa izvirzītājs — senāts, Valsts prezidents vai Ministru kabinets — ir tiesīgs viņu atsaukt no amata.
(141) Ja valsts augstskolas padomes loceklis zaudē amatu vai attaisnojošu iemeslu dēļ nepilda amata pienākumus ilgāk par trim mēnešiem (atrodas attaisnotā prombūtnē), izvirzītājs nosaka padomes locekļa vietas izpildītāju uz laiku, līdz attiecīgi amatā stājas jauns padomes loceklis vai padomes loceklis pēc attaisnotas prombūtnes atsāk amata pienākumu pildīšanu.
(15) Valsts augstskolas padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju. Par valsts augstskolas padomes priekšsēdētāju pirmreizēji ievēlē Valsts prezidenta vai Ministru kabineta virzītu padomes locekli. Padomes priekšsēdētāju ievēlē uz laiku līdz četriem gadiem un ne vairāk kā divas reizes.
(16) Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.
(161) Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas prasības.
(17) Šā panta noteikumi neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome ir šīs augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un augstskolas darbības atbilstību Valsts aizsardzības koncepcijā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes izveides principus un darbību nosaka Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprina aizsardzības ministrs.
30
(08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. un 11.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026. Grozījumi ceturtās daļas ievaddaļā, 1. un 3. punktā, sestās daļas ievaddaļā, 1. un 3. punktā, septītās daļas ievaddaļā, 1. un 3. punktā un astotās daļas ievaddaļā, 1. un 3. punktā par zinātnes universitātes padomes, mākslu un kultūras universitātes padomes, lietišķo zinātņu universitātes padomes un lietišķo zinātņu augstskolas padomes locekļu skaita samazināšanu, 16. daļas jaunā redakcija un grozījumi 16.1 daļā par vārdu "ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas prasības" izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 120. un 121. punktu)
14.2 pants. Valsts augstskolas padomes kompetence
(1) Valsts augstskolas padome:
1) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;
2) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus un virza tos apstiprināšanai satversmes sapulcē, ja augstskolā ir izveidota satversmes sapulce;
3) apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un pārrauga tās ieviešanas progresu;
4) apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā arī gada pārskatus:
a) gada pārskatu, kas tiek sagatavots atbilstoši Grāmatvedības likumam un Likumam par budžetu un finanšu vadību,
b) gada finanšu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu) pārskatu augstskolas un tās struktūrvienību līmenī, kas tiek sagatavots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
5) pārrauga augstskolas un valsts sadarbības un finansēšanas līguma darbību;
51) sadarbībā ar citām augstskolas pārvaldes institūcijām lemj par investīciju piesaisti, kā arī nodrošina efektīvu investīciju un publisko resursu pārvaldību;
6) apstiprina iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmas, kā arī uzrauga to darbību, atbilstību un efektivitāti;
7) apstiprina politikas, kurās definēti augstskolas pārvaldības procesi un to darbības vispārīgie principi;
8) pēc rektora priekšlikuma lemj par:
a) augstskolas struktūru,
b) augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju,
c) augstskolas filiāļu un iestāžu dibināšanu un likvidēšanu,
d) augstskolas dalību komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās,
e) augstskolas personāla atlīdzības politiku,
f) (izslēgts ar 11.12.2025. likumu),
g) augstskolas kredītsaistībām,
h) augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu,
i) augstskolas auditora izraudzīšanu;
9) apstiprina rektora vēlēšanu nolikumu;
10) ievērojot šā likuma 17. panta ceturtās daļas noteikumus, virza vienu vai vairākus kandidātus ievēlēšanai rektora amatā satversmes sapulcē, ja augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu;
11) ievērojot šā likuma 17. panta piektās daļas noteikumus, ievēlē amatā rektoru, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;
12) nosaka rektora darba pienākumus un atalgojumu, slēdz ar rektoru darba līgumu un novērtē rektora darbību;
13) var rosināt rektora atcelšanu no amata, kā arī lemj par rektora atcelšanu no amata, ievērojot šā likuma 17. panta devītās daļas noteikumus;
14) veicina augstskolas interešu pārstāvību reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.
(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes kompetenci nosaka Ministru kabinets.
(3) Studējošo pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties padomes sēdēs valsts augstskolas padomes noteiktajā kārtībā. Padome pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuri skar studiju maksas apmēru, attiecas uz studiju virzienu un programmu slēgšanu un augstskolas dibinātajām stipendijām, pieprasa atzinumu no studējošo pašpārvaldes.
31
(08.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2026.)