3. pantsAugstskolu tipi un stratēģiskā specializācija

Augstskolu tipi un stratēģiskā specializācija

1(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs.

2(11) Augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Zinātnes universitātēm, lai nodrošinātu starpdisciplinaritāti un daudznozaru pētniecības attīstību, ir nosakāmas vismaz trīs zinātnes jomas, kurās tās specializējas.

3(12) Valsts dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Ja izmaiņas paredzētas valsts augstskolai iepriekš noteiktajā stratēģiskajā specializācijā, valsts dibināta augstskola līdzdarbojas attiecīgā lēmuma projekta sagatavošanā. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, stratēģiskās specializācijas jomas valsts dibinātām augstskolām nosaka tā, ka tiek novērsta nepamatota šo jomu dublēšanās. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts dibinātām augstskolām tiek noteikta to stratēģiskā specializācija.

4(2) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)

5(3) (Izslēgta ar 08.06.2021. likumu)

6(31) Augstskola nodrošina atbilstību šā likuma 3.1 panta trešajā daļā, 3.2 panta trešajā daļā, 3.3 panta trešajā daļā un 3.4 panta trešajā daļā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad uzsākta studiju programmu īstenošana.

7(4) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu)

8(5) Vārdu "universitāte" ir tiesības ietvert tās augstskolas nosaukumā, kura atbilst šā likuma 3.1, 3.2 vai 3.3 pantā noteiktajam augstskolas tipam, kā arī to šādas augstskolas institūciju nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts".

9(51) Augstskolas nosaukumā aizliegts ietvert maldinošas ziņas, kas ir pretrunā ar šā likuma 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 pantā attiecīgajam augstskolu tipam noteiktajiem augstskolas darbības mērķiem.

10(6) Latvijas izglītības klasifikāciju, kurā ietver arī Latvijas Republikā iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumu ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus katra cikla studiju programmu beidzējiem, nosaka Ministru kabinets.

11(7) Augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, profesori, asociētie profesori, docenti un lektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā vismaz vienu gadu nepārtraukti bijuši nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu, izņemot Latviju, augstskolām.

12(8) Uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju neattiecas šajā likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnes doktora grādu īpatsvaru augstskolā.