Vairogs55. pants
Studiju programmas
(1) Studiju programma ietver visas grāda, grāda un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas ietvaros var izveidot studiju programmas apakšprogrammu (apakšprogrammas), kas ir studiju programmas sastāvdaļa un atbilst konkrētai zinātnes nozarei, tautsaimniecības nozarei vai iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments — studiju satura un īstenošanas apraksts, kas:
1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;
11) nosaka, kuram studiju virzienam attiecīgā studiju programma atbilst;
2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka:
a) konkrētās studiju programmas un apakšprogrammas īstenošanas mērķi un studiju programmas noslēgumā plānotos studiju rezultātus: akadēmiskajā doktora studiju programmā — plānotos zinātniskās darbības obligātos rezultātus, profesionālajā doktora studiju programmā mākslās — plānotos mākslinieciskās jaunrades darba obligātos rezultātus, kā arī studiju programmā paredzētos studiju kursus, studiju moduļus un tiem plānotos studiju rezultātus,
b) piedāvājamās izglītības saturu,
c) studiju programmu un apakšprogrammu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām,
d) izglītības kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību;
3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās kopā ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tostarp ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Profesionālās doktora studiju programmas mākslās īstenošanā piedalās ne mazāk kā piecas personas, kurām ir doktora grāds;
4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;
5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;
6) ietver programmas un apakšprogrammas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;
7) novērtē programmas un apakšprogrammas izmaksas;
8) ietver pamatojumu tam, ka studiju programma un apakšprogramma atbilst augstskolas attīstības stratēģijai un pieejamiem resursiem.
(11) Augstskolu īstenotās studiju programmas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijai.
(2) (Izslēgta ar 14.07.2022. likumu)
(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.
(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze, kurā ietver studiju programmas un apakšprogrammas īstenošanas lietderības pamatojumu, norādot arī studiju programmas būtiskās atšķirības no līdzīgām tajā pašā augstskolā īstenotām tā paša līmeņa un tā paša studiju virziena studiju programmām.
(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu (studiju programmas direktors), kā arī noteikts šīs programmas finanšu un tehniskais nodrošinājums.
(6) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(61) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(7) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)
(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.
82
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004., 02.03.2006., 14.07.2011., 01.02.2018., 08.06.2021., 24.03.2022., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)
55.1 pants. Kopīgā studiju programma
(1) Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā (arī augstskolu konsorcijs) vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī (turpmāk - partnerinstitūcija), izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā (turpmāk - kopīgā studiju programma), noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos.
(2) Kopīgā studiju programma atbilst šādiem nosacījumiem:
1) to veido augstskolas un partnerinstitūciju vienāda augstākās izglītības līmeņa studiju programmu daļas;
2) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
3) ir vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu; kopīgās studiju programmas daļas kopā veido saturiski vienotu un secīgu kopīgu studiju programmu;
4) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
5) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
6) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu);
7) ir noteikts kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds, grāds un profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu, grādu un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai. Ja kopīgā studiju programma ir veidota ar ārvalstī atzītu augstskolu, studijās iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju nosaka, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpai kopīgos principus, tostarp nodrošinot atbilstību Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai;
8) ir noteikts augstskolas un partnerinstitūciju izsniedzamā diploma, kā arī diplomam pievienotā pielikuma saturs.
(3) Lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence. Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tad, iesniedzot Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par kopīgās studiju programmas licencēšanu, augstskola iesniegumam pievieno arī dokumentu, kas apliecina to, ka partnerinstitūcija ir atzīta attiecīgajā valstī. Licencēšanas ietvaros tiek vērtēta arī studiju programmas atbilstība šā panta otrās daļas nosacījumiem.
(4) Augstskolas īstenoto kopīgo studiju programmu izvērtē novērtēšanas komisija atbilstošā augstskolas studiju virziena akreditācijas ietvaros šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja partnerinstitūcija ir ārvalsts augstskola, tās īstenotā kopīgās studiju programmas daļa atzīstama attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā.
(5) Ja Latvijas augstskolas partnerinstitūcija ir akreditējusi kopīgo studiju programmu un Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra to novērtējusi, partnerinstitūcijas akreditētā studiju programma tiek atzīta par akreditētu arī Latvijā. Informāciju par kopīgās studiju programmas akreditāciju un novērtēšanu iesniedz Akadēmiskās informācijas centram.
(6) Pieņemot lēmumu par tāda studiju virziena akreditāciju, kuram atbilst kopīgā studiju programma, lēmuma pieņēmējs ir tiesīgs sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām, pieprasīt informāciju par to, vai partnerinstitūciju īstenotās kopīgās studiju programmas vai to daļas attiecīgajā valstī ir atzītas un vai programmas saturs atbilst attiecīgās izglītības kvalifikācijas iegūšanai izvirzītajām prasībām.
(7) Kopīgās studiju programmas apguves rezultātā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos augstskola ir tiesīga izsniegt:
1) augstskolas un tās partnerinstitūciju kopīgu diplomu par iegūto augstāko izglītību;
2) augstskolas diplomu par iegūto augstāko izglītību;
3) dubulto diplomu par iegūto augstāko izglītību.
(8) Lai nodrošinātu kopīgo studiju programmu izveidošanu un īstenošanu, Ministru kabinets nosaka:
1) partnerinstitūciju rakstveida vienošanās saturu, tostarp iestāšanās prasības, vērtēšanas prasības, prasības attiecībā uz noslēguma pārbaudījumiem, papildu prasības attiecībā uz iekšējo kvalitātes sistēmu, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla mobilitātes nosacījumus;
2) licencēšanas noteikumus un kārtību, kā arī licencēšanas nosacījumus;
3) partnerinstitūciju īstenojamo studiju programmu apjomu;
4) prasības studiju rezultātu atzīšanai;
5) kopīga diploma un dubultā diploma par iegūto augstāko izglītību un tā pielikuma saturu un formu;
6) citus nepieciešamos nosacījumus.
(9) Dubultais diploms ir kopīgās studiju programmas apguvi apliecinošs diploms, kuru izsniedz katra partnerinstitūcija. Kopīgās studiju programmas izveides un īstenošanas nosacījumus, tostarp paredzot dubultā diploma piešķiršanu, nosaka partnerinstitūciju rakstveida vienošanās.
83
(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014., 14.07.2022. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)
55.2 pants. Studiju programmas licencēšana
(1) Pirms katras studiju programmas īstenošanas attiecīgo studiju programmu licencē. Pēc studiju programmas licencēšanas Akadēmiskās informācijas centrs informāciju par studiju programmu ieraksta izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola sāk īstenot attiecīgo studiju programmu.
(2) Studiju programmu licencēšanu organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Studiju programmas licencēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Studiju programmu licencēšanas procesa maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.
(3) Studiju kvalitātes komisija ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu.
(4) Lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu Studiju kvalitātes komisija pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgās studiju programmas licencēšanu.
(5) Studiju programmas licencēšanas procesā katru studiju programmu novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām studiju programmu licencēšanas prasībām, tostarp to novērtēšanas prasībām.
(6) Ja studiju programma atbilst visām šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu.
(7) Ja studiju programma neatbilst kādai no šā panta piektajā daļā minētajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu, augstskola ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu tikai pēc tam, kad ir novērsusi Studiju kvalitātes komisijas konstatētos trūkumus.
(8) Studiju kvalitātes komisija lēmumu par studiju programmas licencēšanas atcelšanu var pieņemt, ja:
1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;
2) augstskola gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;
3) augstskolas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi;
4) nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju atbilstoši šā likuma 55.3 panta prasībām;
5) augstskola 30 dienu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nesniedz tai pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
6) akadēmiskajam personālam un viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola nenodrošina atbilstošu studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;
7) augstskolā pārtraukta studiju programmas īstenošana;
8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā;
9) studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;
10) beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola viena mēneša laikā pēc šā termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo studiju programmas akreditāciju;
11) (punkts stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu).
(81) (Daļa stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu)
(9) Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(10) Apelācijas komisijas sastāvā ir četri eksperti, no tiem divi ir augstākās izglītības eksperti un divi — eksperti ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs un profesionālo pieredzi administratīvajā procesā.
(11) Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju programmu licencēšanā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.
(12) Ministru kabinets nosaka studiju programmu licencēšanas prasības, tostarp to novērtēšanas prasības, un studiju programmu licencēšanas kārtību, Studiju kvalitātes komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā un Apelācijas komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā.
84
(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024. Grozījumi septītajā daļā par vārdu "attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas" aizstāšanu ar vārdu "attiecīgās", astotajā daļā par 2., 7., 8., 9. un 10. punktu izslēgšanu un 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2028. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu)
55.3 pants. Studiju virziena atvēršana un akreditācija
(1) Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā pieņem dibinātājs, izvērtējot augstskolai pieejamos resursus, attiecībā uz valsts dibinātām augstskolām — arī atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Valsts dibinātā augstskola iesniegumu par jauna studiju virziena atvēršanu iesniedz nozares ministrijai. Ministru kabineta lēmums par jauna studiju virziena atvēršanu valsts dibinātā augstskolā nav administratīvais akts. Ja dibinātājs pieņem lēmumu atvērt studiju virzienu augstskolā, tā iesniedz Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas licencēšanu.
(2) Augstskola iesniegumu par studiju virziena akreditāciju iesniedz divu gadu laikā pēc pirmās šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas.
(3) Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros studiju virziena novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas izvēles atbilstoši normatīvajiem aktiem par studiju virziena akreditāciju. Studiju virziena novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Studiju virziena un katras tam atbilstošās studiju programmas novērtējumu augstskola pievieno iesniegumam par attiecīgā studiju virziena akreditāciju.
(4) Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu pieņem Studiju kvalitātes komisija.
(5) Studiju virziena akreditācijas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek novērtēts studiju virziens un tam atbilstošās studiju programmas.
(6) Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros katru studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtē saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajām novērtēšanas prasībām.
(7) Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditācijas prasības, tai skaitā to novērtēšanas prasības, kā arī akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(8) Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(9) Mēneša laikā pēc studiju virziena akreditācijas Akadēmiskās informācijas centrs izglītības programmu reģistrā iekļauj informāciju par attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju attiecīgajā augstskolā.
(10) Ja augstskola studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu. Lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu var pieņemt saskaņā ar šā panta septītajā daļā noteikto.
(11) Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju virziena akreditācijā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.
(12) Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virziena atvēršanas kārtību, studiju virziena akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, kā arī Studiju kvalitātes komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā un Apelācijas komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā.
85
(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)