59. pants
Studijās iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija un izsniedzamais diploms

(1) Apgūstot akreditētu attiecīgā cikla augstākās izglītības programmu, var iegūt:

1) īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas diploms;

2) pirmā cikla augstāko izglītību:

a) bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms,

b) bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms,

c) sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;

3) otrā cikla augstāko izglītību:

a) maģistra grādu, par ko tiek izsniegts maģistra diploms,

b) maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms,

c) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms;

4) trešā cikla augstāko izglītību:

a) zinātnes doktora grādu, par ko tiek izsniegts zinātnes doktora diploms,

b) profesionālo doktora grādu mākslās, par ko tiek izsniegts profesionālā doktora diploms mākslās,

c) astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms.

(11) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)

(12) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)

(2) (Izslēgta ar 15.09.2022. likumu)

(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

(4) Kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000. gada 26. decembrī, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets un pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs. Minētā grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšana ir maksas pakalpojums atbilstoši Akadēmiskās informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādim. Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējoši normatīvie akti.

(5) Augstskolai ir tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu, ja tā konstatē, ka piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai piešķirtais grāds un profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos paredzēto akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā. Augstskolas lēmumu par piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai piešķirtā grāda un profesionālās kvalifikācijas atcelšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Augstskolas tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu nav pakļautas noilgumam.

95

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 14.07.2011., 17.12.2014., 01.02.2018., 24.03.2022., 15.09.2022., 14.03.2024. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Grozījums par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 108. punktu)

59.1 pants. Diplomu reģistrs

(1) Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, kurus izsniedz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota augstskolas vai koledžas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski.

(2) Diplomu reģistrā par diplomu ierakstāmas šādas ziņas:

1) diploma nosaukums;

2) diploma numurs;

3) tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms izsniegts;

4) diplomu izsniegušās augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles nosaukums;

5) diploma izsniegšanas datums;

6) anulētā diploma nosaukums, diploma numurs, tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms anulēts, augstskola, kura pieņēmusi lēmumu par diploma anulēšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās izglītības diplomiem.

(4) Diplomu reģistra dati ir pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

96

(02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 15.09.2022. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2024.)

59.2 pants. Studijas ārpus studiju programmām

(1) Personai ir tiesības reģistrēties augstskolā atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei. Reģistrēšanās kārtību nosaka attiecīgā augstskola.

(2) Persona, kura reģistrējusies augstskolā atsevišķa studiju moduļa un studiju kursa apguvei, ir attiecīgās augstskolas klausītājs.

(3) Par augstskolā apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam izsniedz apliecību, kurā iekļauj ziņas par tās saņēmēju, norāda augstskolas nosaukumu, studiju kursa vai studiju moduļa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa vai studiju moduļa docētāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju, izpildītā darba apjomu, studiju rezultātu vērtējumu. Augstskola ved izsniegto apliecību reģistru.

(4) Klausītājam ir tiesības uzkrāt ar apliecībām apstiprinātu studiju darba apjomu un, ja viņam ir atbilstoša iepriekšējā izglītība, pieprasīt, lai augstskola izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus.

(5) Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

97

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2017. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

59.3 pants. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana

(1) Augstskola izvērtē personas ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences un, ja tās atbilst attiecīgajā studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem, atzīst tās, kā arī piešķir attiecīgus kredītpunktus. Lēmumu par šādu ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu pieņem četru mēnešu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas.

(2) Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets. Par iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu vai atteikumu tās atzīt tiek pieņemts individuāls lēmums. Lēmumu un to pamatojošus dokumentus pievieno attiecīgajai personas lietai. Augstskolas pieņemto lēmumu var apstrīdēt tās rektoram.

98

(16.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

59.4 pants. Kopīga doktorantūra

(1) Akreditēta augstskola ir tiesīga kopā ar attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī (turpmāk — ārvalsts augstskola) īstenot kopīgu doktorantūru, kas paredz, ka doktorants vienlaikus ir uzņemts arī ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā atbilstoši tās uzņemšanas prasībām, un kas ietver viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgu vadīšanu. Augstskola noslēdz rakstveida vienošanos (turpmāk — kopīgas doktorantūras līgums) par kopīgas doktorantūras īstenošanu ar doktorantu un ārvalsts augstskolu, pamatojoties uz doktoranta iesniegumu.

(2) Doktorantam ir tiesības apgūt augstskolas doktora studiju programmu kopīgā doktorantūrā, kur augstskolas promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja un ārvalsts augstskolas promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja vadībā un, ja nepieciešams, augstskolas noteiktajā kārtībā, piedaloties arī līdzvadītājam, izstrādā vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, kuru aizstāv augstskolā vai ārvalsts augstskolā vai arī augstskolā un ārvalsts augstskolā, ievērojot promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgas vadīšanas prasības un procedūras saskaņā ar noslēgto kopīgas doktorantūras līgumu.

(3) Kopīgas doktorantūras līgumā ietver nosacījumus par abu doktora studiju programmu apguvi un sasniedzamajiem studiju rezultātiem, termiņu, kurā doktorants atrodas augstskolā un ārvalsts augstskolā, viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi, kopīgu vadīšanu, kā arī aizstāvēšanu, tostarp par promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba valodu, doktora grāda piešķiršanu, promocijas padomes vai valsts pārbaudījumu komisijas izveides kārtību un sastāvu, doktora diploma par piešķirto doktora grādu izsniegšanu, kā arī citus nosacījumus.

(4) Ja doktorants ir veiksmīgi aizstāvējis vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, atbilstoši kopīgas doktorantūras līguma nosacījumiem augstskola un ārvalsts augstskola piešķir vienu kopīgu doktora grādu vai augstskolas un ārvalsts augstskolas atsevišķu doktora grādu (dubultais doktora grāds) un izsniedz doktora grāda ieguvējam kopīgu doktora diplomu vai augstskolas un ārvalsts augstskolas atsevišķu doktora diplomu (dubultais doktora diploms). Kopīgas doktorantūras līgumā nosaka kopīgā doktora diplomā vai dubultajā doktora diplomā norādāmo informāciju, tostarp to, ka doktora grāds piešķirts, īstenojot kopīgu doktorantūru, kā arī augstskolas, kas piešķīrušas attiecīgo doktora grādu.

99

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024.)