32. pants
Atlīdzības likmju noteikšana

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka par tās pārvaldīto darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu iekasējamās atlīdzības likmes. Atlīdzības likmes tiek noteiktas, ievērojot to, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.

(2) Nosakot atlīdzības likmes, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ņem vērā:

1) tiešu komerciālu labumu, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs attiecīgā izmantojuma rezultātā;

2) darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros;

3) kolektīvā pārvaldījuma organizācijas sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību;

4) darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.

(3) Atlīdzības likmes var noteikt, balstoties arī uz citiem šā panta otrajā daļā neminētiem objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldījuma izdevumiem.

(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē attiecīgos izmantotājus par atlīdzības likmju noteikšanai izmantotajiem kritērijiem.

(5) Vērtējot atlīdzības likmes pamatotību, tiesa ņem vērā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktos darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas apmēra robežlielumus.

33