32. pantsAtlīdzības likmju noteikšana
Atlīdzības likmju noteikšana
1(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka par tās pārvaldīto darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu iekasējamās atlīdzības likmes. Atlīdzības likmes tiek noteiktas, ievērojot to, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.
2(2) Nosakot atlīdzības likmes, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ņem vērā:
31) tiešu komerciālu labumu, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs attiecīgā izmantojuma rezultātā;
42) darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros;
53) kolektīvā pārvaldījuma organizācijas sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību;
64) darba vai blakustiesību objekta radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.
7(3) Atlīdzības likmes var noteikt, balstoties arī uz citiem šā panta otrajā daļā neminētiem objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldījuma izdevumiem.
8(4) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē attiecīgos izmantotājus par atlīdzības likmju noteikšanai izmantotajiem kritērijiem.
9(5) Vērtējot atlīdzības likmes pamatotību, tiesa ņem vērā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktos darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas apmēra robežlielumus.
Izmantotāju pienākums sniegt informāciju
1(1) Pēc kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma izmantotājs tai sniedz informāciju par tādu darbu un blakustiesību objektu izmantošanu, attiecībā uz kuriem kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības. Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pieprasīt tikai tādu informāciju, kas nepieciešama ieņēmumu no tiesību pārvaldības efektīvai iekasēšanai, sadalei un atlīdzības izmaksai autortiesību vai blakustiesību subjektiem. Informācijas sniegšanas pienākums neattiecas uz izmantotājiem, kuri ir patērētāji Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, kā arī tad, ja informācijas sniegšana ir saistīta ar nesamērīgi lieliem izdevumiem salīdzinājumā ar maksājamās atlīdzības lielumu.
2(2) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs vienojas par šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas sniegšanas termiņiem un veidu. Ja šādas vienošanās nav, izmantotājs sniedz informāciju tādā termiņā, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija varētu ievērot šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā kolektīvā pārvaldījuma organizācija informē izmantotāju par termiņu, kurā tam jāsniedz šā panta pirmajā daļā noteiktā informācija.
3(3) Pieņemot lēmumu par informācijas sniegšanas veidu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs pēc iespējas ņem vērā brīvprātīgos nozares standartus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.