92. pants, lai aizsargātu

, lai aizsargātu

1iekšējā tirgus integritāti, nosaka striktus noteikumus

2palīdzībai, ko valsts sniedz saviem uzņēmumiem;

395.pantā ir runa par

4dalībvalstu pienākumu nepieļaut diskrimināciju fiskālās

5lietās.

62.7. Būtiska nozīme Eiropas

7Savienības tiesiskās struktūras attīstībā ir arī principiem, ko

8savos lēmumos noteikusi Eiropas Savienības tiesa (turpmāk -

9Eiropas tiesa), interpretējot ES līgumu. Vienu šādu principu -

10savstarpējas atzīšanas principu - Eiropas tiesa noteica

111979.gadā savā zīmīgajā spriedumā Cassis de Dijon (Dižonas

12upeņu) lietā. Ikviena prece, kas ir legālā apgrozībā vienā

13dalībvalstī, var būt brīvā apgrozībā arī jebkurā citā Eiropas

14Kopienas dalībvalstī, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts var

15pierādīt, ka preces ražotājas valsts noteikumi nenodrošina

16būtisku sabiedrisko interešu ekvivalentu aizsardzību. Šī principa

17ievērošana nodrošina daudzveidīgu preču un pakalpojumu brīvu

18kustību Kopienas robežās, neapelējot pie likumdošanas Eiropas

19Kopienas līmenī.

202.8. Tiesas lēmumiem ir bijusi

21svarīga nozīme, interpretējot atsevišķus ES līguma terminus,

22piemēram, noteikumus, kas ir ekvivalenti attiecībā uz

23kvantitatīviem ierobežojumiem (30.pants un tml.), un

24aizliegumus, ierobežojumus vai limitējumus brīvai preču kustībai,

25kas pieļaujami, pamatojoties uz atšķirīgu valsts politiku

26(36.pants, 48.3 pants utt.) Šāda interpretācija ir

27veicinājusi iekšējā tirgus izveidošanu un saglabāšanu, nepieņemot

28jaunus likumus daudzās nesaskaņotajās nozarēs.

292.9. Šo principu ievērošana ir

30izraisījusi fizisko, tehnisko, fiskālo un tarifu barjeru

31nojaukšanu. Pats ES līgums jau nosaka, ka iekšējā tirgus

32izveidošana ir pakāpenisks process. Fiziskās kontroles atcelšana

33uz iekšējām robežām (šis process gan vēl nav pilnībā pabeigts

34attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos) kļuva iespējama tikai

35tad, kad dalībvalstis vienojās par kārtību, kādā ar citiem

36līdzekļiem un citās vietās varētu veikt kontroli, kuru agrāk

37galvenokārt veica uz robežām.

382.10. Tādu apstākļu izveidošanu,

39kas Kopienas robežās nodrošinātu brīvu preču un pakalpojumu

40kustību un mazākā apjomā arī personu un kapitāla kustību,

41nevarētu pilnībā panākt, piemērojot vienīgi ES līgumu, tā

42interpretāciju, ko veikusi Eiropas tiesa, un savstarpējas

43atzīšanas principu. Sīkāk jāizstrādā arī sekundārie likumi, īpaši

44tajos gadījumos, kad dalībvalstu noteikumos un praksē ir lielas

45atšķirības, kas rada šķēršļus šādai brīvai kustībai. Eiropas

46Kopienas likumdevējam ir jārespektē subsidiaritātes princips un

47likumi Kopienas līmenī jāpieņem vienīgi tad, kad tādu pašu vai

48labāku efektu nevar sasniegt ar valstu vai reģionālā līmenī

49pieņemtiem likumiem.

502.11. Atsevišķo valstu likumi un

51noteikumi parasti atbilst oficiālajiem valsts politikas mērķiem,

52kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, piemēram, sabiedrības drošība

53(kas ietver arī noziegumu, krāpšanas un nelegālās tirdzniecības

54apkarošanu), sabiedrības veselības aizsardzība un drošības

55pasākumi, vides aizsardzība, patērētāju aizsardzība, sabiedrības

56uzticības saglabāšana finansu pakalpojumu sektorā un atbilstošas

57kvalifikācijas garantēšana īpašu profesiju pārstāvjiem. Šie mērķi

58ir pastāvīgi jāievēro un vairumā gadījumu valstu likumi jāsaskaņo

59tā, lai izveidotu vienotu EK likumu kopumu, vai arī jātuvina

60tādam līmenim, lai dalībvalstis varētu piemērot savstarpējas

61atzīšanas principu. Lai to sasniegtu ar likumdošanu Kopienas

62līmenī, daudzām valstīm jāpārskata savi likumi un noteikumi, kā

63arī prakse.

642.12. Saskaņā ar ES līguma

65100.a 3. pantu Komisijai, sagatavojot priekšlikumus par

66valstu likumdošanas saskaņošanu veselības aizsardzības, drošības,

67vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomās, ir jāņem par

68pamatu augsts aizsargātības līmenis. Tomēr dažas dalībvalstis

69varbūt vēlēsies pēc likumu saskaņošanas paturēt savā valstī vēl

70augstākus standartus, un tas ir atļauts saskaņā ar 100.a

714.pantu. Šādos un citos izņēmuma gadījumos ir attaisnojami

72preču brīvas kustības ierobežojumi, ja vien tie nav slēpti

73tirdzniecības ierobežojumi un ja tie ir samērīgi un atbilst savam

74mērķim.

752.13. Vēl viens apsvērums, kādēļ

76vajadzīga likumdošana Kopienas līmenī, ir nepieciešamība radīt un

77saglabāt vienādus apstākļus uzņēmējiem. Konkurence tiktu

78izkropļota, ja vienā Kopienas reģionā uzņēmumiem būtu lielākas

79izmaksas nekā citos reģionos, turklāt jāņem vērā arī iespēja, ka

80saimnieciskā darbība pārvietotos uz tādiem reģioniem, kur

81izmaksas ir mazākas. Šādas izmaksas valdībām un uzņēmējiem var

82rasties sakarā ar vides, sociālās un patērētāju aizsardzības

83pasākumiem. Augstu kopējo aizsardzības standartu ieviešana ir

84viens no ES uzdevumiem, un reizē tie palīdz nodrošināt "vienādus

85spēles noteikumus".

862.14. Iekšējais tirgus ir cieši

87saistīts arī ar politiku citās jomās. Iekšējo tirgu nebūtu

88iespējams izveidot, ja, secīgi pārskatot līgumu, netiktu

89pastiprināti noteikumi citās svarīgās politikas jomās. Tas īpaši

90attiecas uz politiku, kas vērsta uz lielāku ekonomisko un sociālo

91līdzsvarotību un vides un patērētāju aizsardzības pastiprināšanu.

92Koncentrējoties tikai uz integrācijas ekonomiskajiem vai tirgus

93aspektiem, izveidotos nesabalansēta Eiropas Kopiena, kas nebūtu

94pieņemama vairumam dalībvalstu. Attiecības starp iekšējo tirgu un

95citām politikas jomām ir apskatītas 3.nodaļā.

96Sekundārā

97likumdošana kā barjeru likvidēšanas līdzeklis

982.15. Likumdošana Kopienas līmenī

99ir vajadzīga tajos gadījumos, kad dalībvalstu likumdošanā ir

100pārāk lielas atšķirības, lai tieši varētu piemērot brīvas

101kustības un savstarpējas atzīšanas pamatprincipus. Baltās

102grāmatas galvenais uzdevums ir iepazīstināt asociētās valstis

103ar ļoti plašo sekundāro likumu kopumu un tos izskaidrot. Par to,

104kā tas izdarīts, ir runa 3. nodaļā, turklāt šie likumi detalizēti

105iztirzāti pielikumā.

1062.16. Atbilstoši ES līguma

107noteikumiem, uz kuriem ir pamatota iekšējā tirgus likumdošana,

108tās normas galvenokārt ir izteiktas direktīvu formā. Direktīvas

109ir saistošas ES dalībvalstīm, kas veic visu nepieciešamo, lai tās

110īstenotu. (Ja dalībvalstis neveic nepieciešamos pasākumus

111noteiktajā laikā vai arī veic tos nepilnīgi vai neadekvāti, ES

112dalībvalstu pilsoņi var īstenot savas tiesības - to pierāda

113vairāki Eiropas tiesas lēmumi -, pamatojoties tieši uz direktīvu,

114ja vien tā ir pietiekami skaidri formulēta un neatstāj

115dalībvalstij rīcības brīvību.) Dažreiz direktīvas ir diezgan

116detalizētas un atstāj dalībvalstu likumdevējiem ļoti niecīgas

117manevra iespējas. Savukārt citos gadījumos direktīvas nosaka

118tikai vispārējos mērķus vai pamatnosacījumus, tādējādi direktīvu

119prasības ir iespējams dažādi iestrādāt valstu likumos. Šāda

120metode nodrošina to, ka maksimāli tiek saglabāta tradicionālā,

121dalībvalstīm pieņemamā pieeja.

1222.17. Noteikumi, kas ir Kopienas

123dokumenti un ir tieši piemērojami dalībvalstīs, arī ir iekšējā

124tirgus likumdošanas sistēmas sastāvdaļa, īpaši lauksaimniecības

125jomā, kā arī, piemēram, viesstrādnieku sociālās nodrošināšanas

126noteikumu saskaņošanā. Turklāt ir arī daži lēmumi, kas ir

127saistoši tiem, kam tie adresēti.

128Likumdošana,

129kas nodrošina brīvu preču kustību

1302.18. Lielākā daļa iekšējā tirgus

131sekundāro likumdošanas aktu attiecas uz preču ražošanu un

132mārketingu. Šie likumi attiecas uz tām jomām, kur nevar piemērot

133savstarpējas atzīšanas principu, jo atšķirības valstu likumdošanā

134ir tik lielas, ka rada ekvivalences problēmu tarifiem vai

135kvantitatīvajiem ierobežojumiem, tā sauktajām tehniskajām

136barjerām tirdzniecībā. Ar pirmajām direktīvām mēģināja noteikt

137detalizētu Kopienas likumdošanas aktu kopumu, kas aizstātu valstu

138likumus. Pēdējā laika pieeja, tā sauktā jaunā pieeja,

139likumdošanas saskaņošanai ir šāda - noteikt dažas būtiskās

140prasības un ļaut, lai detalizētākus normatīvos aktus uz

141brīvprātības pamata izstrādā citas standartizācijas

142institūcijas.

1432.19. Attiecībā uz konkrētiem

144ražojumiem, īpaši pārtikas produktiem un medikamentiem, kā arī

145ražojumiem, kas ir potenciāli bīstami, bet tiek plaši lietoti

146(piemēram, motorizētie transporta līdzekļi), vēl aizvien par

147piemērotāku tiek atzīta sākotnējā pieeja, tas ir, likumu pilnīga

148saskaņošana. Šie likumi arī nosaka stingras prasības pārbaudei un

149sertifikācijai un dažos gadījumos paredz pasākumus, kas veicami

150tirgus uzraudzībai. Vēl viena problēma, kas ir Kopienas

151likumdošanas kompetencē, attiecas uz dažādās valstīs atšķirīgo

152noteikumu saskaņošanu tādos jautājumos kā noteiktu produktu

153nosaukumi, to marķēšana un iesaiņojums.

1542.20. Visi šie likumi un noteikumi

155kopā ar savstarpējas atzīšanas principu nodrošina to, ka jebkuras

156dalībvalsts ražotājs, izgatavotājs vai importētājs jebkurā

157Kopienas reģionā var laist preci tirgū un droši to pārdot,

158nenonākot pretrunās ar vietējiem likumiem un noteikumiem.

159Dalībvalstij, kas piedalās iekšējā tirgū, ir ne tikai jārada

160apstākļi tādu preču ražošanai, kas atbilst Kopienas standartiem

161(tas attiecas arī uz tām valstīm, kuras eksportē preces uz

162Eiropas Kopienu), bet arī jāgarantē, ka visas tās tirgū esošās

163preces atbilst šiem standartiem. Tām savā teritorijā arī

164jāgarantē visu to preču brīva kustība, kuras nāk no citām ES

165dalībvalstīm. Tādējādi šī sistēma prasa ne vien pareizu

166likumdošanu visās dalībvalstīs, bet arī pilnīgu tehnisko un citu

167struktūru kopumu, kas vajadzīgs likumdošanas aktu efektīvai

168īstenošanai. Lai iekšējā tirgū varētu piemērot savstarpējas

169atzīšanas principu, šādām struktūrām - pārbaudes laboratorijām,

170metroloģijas institūtiem, muitas posteņiem uz Eiropas Kopienas

171ārējām robežām - ir jāiemanto visas Kopienas uzticība.

172Likumdošana,

173kas nodrošina brīvu pakalpojumu kustību

1742.21. Nākamā lielākā sekundāro

175likumu kopa attiecas uz apstākļiem, kas ir vajadzīgi noteiktu

176pakalpojumu piedāvāšanai. Šie likumi ir vajadzīgi, jo dalībvalstu

177likumdošanas akti, pat ja tie atklāti nediskriminē citu valstu

178uzņēmumus, tomēr ir pārāk atšķirīgi, lai brīva pakalpojumu

179kustība būtu panākama, piemērojot savstarpējas atzīšanas

180principu. Daudzi no šiem likumiem attiecas uz finansu pakalpojumu

181nozari un prasa minimālās piesardzības ievērošanu, piemēram,

182izsniedzot atļaujas bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Tie

183kalpo arī vietējo tirgu izveidošanai tādās nozarēs kā

184telekomunikācijas vai atsevišķas transporta un enerģētikas jomas,

185kur tradicionāli dominēja vietējie monopoli.

186Likumdošana,

187kas nodrošina personu brīvu pārvietošanos

1882.22. Līguma 8.a pants

189ietver plaši izvērstu koncepciju par personas tiesībām brīvi

190pārvietoties un apmesties uz dzīvi kā pamattiesībām, kas nav

191saistītas ar pilsoņa ekonomiskajiem mērķiem, bet kas ir

192attiecīgās sekundārās likumdošanas jautājums. Šie likumdošanas

193akti iedalāmi likumos, kas nodrošina darba tirgus harmonisku

194attīstību un nepieļauj konkurences izkropļošanu, un likumos, kas

195reglamentē noteikumus par citu dalībvalstu pilsoņu uzņemšanu.

196Vairums Kopienas likumu attiecas uz pēdējo aspektu, t.i., uz

197tādām lietām kā uzturēšanās atļaujas, iebraukšanas tiesības,

198ierobežojumi personu izdošanā un ģimenes pabalsti. (Šī Eiropas

199Kopienas dokumentu kopuma daļa pašlaik nav aktuāla, bet tai ir

200neapšaubāma nozīme iekšējā tirgus nostiprināšanā pēc tam, kad būs

201beidzies pirmsiestāšanās posms.)

2022.23. Likumdošanas akti par

203personu brīvu pārvietošanos ir cieši saistīti ar brīvību

204pakalpojumu sfērā, īpaši tas attiecas uz tādiem pakalpojumiem,

205kuru sniegšanai vajadzīga minimāla profesionālā kvalifikācija.

206Tāpat kā jautājumā par precēm, Eiropas Kopiena sākumā centās

207likumus pilnīgi saskaņot, lai Kopienas likumi aizstātu valstu

208likumus tādās profesijās kā arhitekti, ārsti un medicīnas māsas.

209Jaunākās direktīvas ir balstītas uz horizontālo pieeju un formulē

210tikai vispārīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem darbojas diplomu

211savstarpējas atzīšanas princips.

2122.24. Nepieciešami arī likumi, kas

213strādniekiem, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas robežās,

214nodrošina pilnīgas sociālās tiesības. Runa nav tikai par tiesībām

215uz naudas pabalstiem, bet arī par tiesībām izglītības un

216veselības aizsardzības jomā. Dalībvalstu sociālās nodrošināšanas

217sistēmas nav saskaņotas, lai gan saskaņā ar ES līguma

21851.pantu tās ir jākoordinē, lai nodrošinātu to, ka

219viesstrādnieki pārvietošanās rezultātā nezaudētu savas

220tiesības.

2212.25. Šajā nodaļā ietilpst arī

222izņēmumtiesības. Līguma 58.pants noteic, ka uz uzņēmumiem

223attiecas tādi paši kustības brīvības noteikumi kā uz fiziskām

224personām. Kopienas likumi izlīdzina dažas lielākās atšķirības

225valstu likumos par uzņēmumu dibināšanu un darbību. Tomēr tie vēl

226pilnībā nenodrošina uzņēmumiem kustības brīvību tādos gadījumos

227kā dažādu valstu uzņēmumu apvienošanās, īpašuma tiesību

228pārņemšana un galvenās mītnes vietas maiņa.

229Likumdošana,

230kas nodrošina brīvu kapitāla kustību

2312.26. Brīva kapitāla kustība ir

232nepieciešama ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī tādēļ, ka

233tā ir priekšnoteikums brīvai finansu pakalpojumu un personu

234kustībai. Tomēr tikai pavisam nesen Eiropas Kopienā ir sasniegta

235pilnīga kapitāla kustības liberalizācija, vairumā dalībvalstu

236izmantojot kontroli kā makroekonomiskās politikas mehānismu.

23767.-73. panta noteikumi, kas reglamentēja šo jomu

238līdz 1993.gada beigām, ir formulēti daudz piesardzīgāk nekā citi

239brīvas kustības noteikumi, bet 73. pants noteica

240aizsardzības mehānismu gadījumā, ja tiktu traucēts kapitāla

241tirgus. Sekundārie likumi ļāva pakāpeniski atcelt kontroli

242dalībvalstīs. Sākot no 1994.gada, sākotnējie 73.b-73.g

243panta noteikumi tika aizstāti ar noteikumiem, kas reglamentē

244striktākus ierobežojumu aizliegumus un ir piemērojami tieši.

245Konkurences

246politika

2472.27. Konkurences politikai ir

248svarīga nozīme iekšējā tirgus izveidošanā. Ja netiek ieviesta

249sistēma, kas nodrošina kopējā tirgus konkurenci bez

250izkropļojumiem (līguma 3.g pants), tad iekšējais tirgus

251nevar funkcionēt.

2522.28. Tirdzniecības barjeru

253atcelšana prasa pieņemt un ieviest jaunu, skaidri saprotamu

254likumu kopu, kas regulētu konkurenci. Ja šādu likumu nebūs,

255optimālo resursu sadali var izjaukt pret konkurenci vērsta

256darbība. Konkurences likumiem ir jāreglamentē gan uzņēmumu, gan

257valsts rīcība četros galvenajos aspektos:

258- kad valstu noteiktās

259tirdzniecības barjeras tiek atceltas, uzņēmumiem var rasties

260vilinājums vienoties par tirgus sadalīšanu un citu ierobežojošu

261līgumu slēgšanu, kā arī izmantot savu dominējošo stāvokli, lai

262novērstu konkurenci. Tādējādi tautsaimniecībai zustu

263priekšrocības, ko dod brīva tirdzniecība un aktīva konkurence.

264Tirdzniecības barjeru radītie ienākumi, kas agrāk uzkrājās

265valstij (piemēram, nodokļi par preču importu), tagad tiktu

266sadalīti privāto līgumpartneru starpā. Tāpēc ir nepieciešami

267efektīvi likumi, kas aizliegtu uzņēmumiem šādu ļaunprātīgu

268rīcību;

269- iekšējais tirgus izvirza

270uzņēmumiem jaunus uzdevumus, kuru sekmīgai veikšanai tie veido

271stratēģiskas alianses, apvienojoties vai pārņemot īpašumu. Lai

272gan principā tā ir likumīga biznesa stratēģija, jārūpējas, lai

273tirgus struktūras paliktu konkurētspējīgas. Ja šie jautājumi

274netiek regulēti, var rasties dominējošas pozīcijas, kas tiek

275ļaunprātīgi izmantotas; tādējādi var pazemināties vispārējais

276labklājības līmenis;

277- kad valstu robežas tiek

278atvērtas, arī valdības var censties piešķirt valsts palīdzību

279savai rūpniecībai, lai aizsargātu to pret augošo konkurenci. Ja

280valsts palīdzība tiek piešķirta vispārēju uzdevumu veikšanai,

281piemēram, pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzībai vai

282reģionālā līdzsvara nodrošināšanai, tā ir pieņemama tiktāl,

283ciktāl valsts ieguldījumi pozitīvi ietekmē visu sabiedrību un

284netiek izmantoti tikai paša uzņēmuma interesēs. Tomēr būtu

285jāaizliedz tāda veida palīdzība, kas kropļo konkurenci un nenes

286labumu. Tādējādi iekšējā tirgū ir nepieciešama strikta valsts

287palīdzības kontrole;

288- brīvu un atklātu konkurenci

289apdraud arī komerciāli valsts monopoli, valsts uzņēmumi vai

290uzņēmumi, kam ir speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Tiek

291apzināti noteikti izdevīgi nomas noteikumi dažiem uzņēmējiem,

292pieņemot, ka peļņa tiks izmantota sabiedrisko pakalpojumu sfērā

293vai vairos valsts ienākumus. Principā pret to nevar iebilst,

294tomēr ir ļoti grūti panākt, lai atkāpes no tirgus ekonomikas

295likumiem vienmēr kalpotu vispārējām interesēm (piemēram,

296nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu visattālākajos

297reģionos).

2982.29. Aktīva konkurences politika

299palīdz izveidot veselīgas tautsaimniecības struktūras un novērst

300pārlieku lielu peļņu. Tas ir būtiski svarīgi iekšējā tirgus

301izveidošanai tādās nozarēs kā enerģētika, transports un

302telekomunikācijas. Konkurences politikā, tāpat kā citās jomās,

303nepietiek tikai ar likumu pieņemšanu un struktūru izveidošanu. Ir

304nepieciešami pastāvīgi pūliņi, lai šo politiku īstenotu, plaši

305izskaidrotu un panāktu tai atbalstu. Tikai tad tirgus varēs

306demonstrēt visu savu potenciālu.

307Ieviešana un

308īstenošana

3092.30. Eiropas Kopienas likumu

310vispārēja ieviešana Kopienas līmenī ir Komisijas un Eiropas

311tiesas uzdevums, bet to faktiskā īstenošana - vienalga, vai katrs

312konkrētais likums ir tieši piemērojams dalībvalstīs vai arī tā

313normas jāiestrādā attiecīgās valsts likumdošanā, - ir atkarīga no

314attiecīgās tiesu un administratīvās iekārtas, kāda ir

315dalībvalstīs. Konstitucionāli visas dalībvalstis ir tiesiskas

316valstis, kur valsts vara ir atdalīta un tiesa - neatkarīga. Tiesu

317sistēmai ir jānodrošina katram pilsonim taisnīga tiesa, īpaši

318attiecībā uz valsts varas iestāžu lēmumiem. Decentralizētai

319tautsaimniecības sistēmai, kāda ir tirgus ekonomikas valstīs, ir

320nepieciešama jautājumu ātra izskatīšana tiesā. Panākumi Kopienas

321likumu efektīvā piemērošanā ir atkarīgi arī no vairākām konkrētām

322privātā sektora administratīvajām struktūrām un tehniskajām un

323profesionālajām institūcijām.

324Secinājums

3252.31. Principi, kas regulē iekšējo

326tirgu, būtībā ir vienkārši, bet likumdošanas aktu, kā arī

327struktūru, kas vajadzīgas šo likumu reālai funkcionēšanai, ir

328daudz, un tie ir sarežģīti. To uzdevums ir nojaukt barjeras, kas

329kavē kustības brīvību, un nodrošināt to, ka iekšējā tirgus

330veidošanā netiek atstātas novārtā citas svarīgas valsts politikas

331jomas. Tiem jānodrošina, lai valsts varas iestādes un privātās

332institūcijas darbotos tālredzīgi un nekalpotu tikai pašu

333interesēm, kā arī netraucētu aktīvu un godīgu konkurenci. Lai gan

334līdz šim sasniegtajā vēl aizvien ir daudz nepilnību, Eiropas

335Savienība ir apņēmusies pabeigt iekšējā tirgus izveidošanu un

336nodrošināt tā veiksmīgu funkcionēšanu.

3372. Eiropas

338Kopienas likumdošana par iekšējo tirgu

3393.1. "Baltās grāmatas" pielikumā

340plaši un detalizēti izklāstīta pašreizējā Eiropas Savienības

341likumdošana iekšējā tirgus jautājumos. Kopumā iztirzāta

342likumdošana divdesmit trīs dažādās jomās, izskaidrojot komisijas

343pieeju un pievēršot uzmanību dažiem aspektiem informācijas

344izklāstā.

3453.2. Komisijas sagatavotais

346detalizētais likumdošanas izklāsts "Baltajā grāmatā" ir balstīts

347uz četriem principiem:

348- "Baltās grāmatas" uzmanības

349centrā ir iekšējais tirgus, un tā nemēģina aptvert visu Eiropas

350Kopienas dokumentu kopumu (acquis communautaire);

351- atsevišķās jomās likumi ir nevis

352tikai sniegti kopīgā sarakstā vai blokā, bet ir norādīts, kuri

353pasākumi ir svarīgākie un tādēļ, protams, jārisina pirmām

354kārtām;

355- "Baltā grāmata" kalpo kā izziņas

356dokuments esošajām un nākamajām asociētajām valstīm, un tās

357rekomendācijas nav tieši pieskaņotas kādas konkrētas valsts

358vajadzībām;

359- likumdošana Centrāleiropas un

360Austrumeiropas valstīm izskaidrota tā, lai pasākumi un to

361īstenošanas struktūras būtu skaidri izprotamas.

362Iekšējā tirgus

363likumdošanas robežu noteikšana

3643.3. Sagatavojot "Balto grāmatu",

365vajadzēja noteikt iekšējā tirgus robežas no likumdošanas

366viedokļa. Kā jau iepriekšējā nodaļā paskaidrots, iekšējā tirgus

367sekmīgai darbībai vajag ne tikai visaptverošu un detalizētu

368likumdošanu, kas atceltu oficiālās barjeras, bet arī daudzu un

369dažādu ekonomisko priekšnoteikumu izpildi. Čpaši tas attiecas uz

370godīgu un atklātu konkurenci uzņēmēju starpā, kas savukārt ir

371atkarīga no skaidru un saprotamu konkurences likumu ieviešanas un

372kopīgas struktūras, kas nodrošinātu minimālos sociālos standartus

373un adekvātu vides aizsardzību visā Eiropas Savienības

374teritorijā.

3753.4. Jau pašā ES līgumā rūpīgi

376līdzsvaroti dažādie mērķi un stratēģija to sasniegšanai, tā ka

377praksē neviena ES dokumentu kopuma daļa nav nošķirama no pārējām.

378Šī saistība līgumā īpaši uzsvērta, piemēram, 130.pantā,

379kurā teikts, ka vides aizsardzības prasības jāietver un jāņem

380vērā, formulējot un īstenojot Kopienas politiku citās jomās.

381Eventuālajās sarunās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

382par to iestāšanos Eiropas Savienībā tiks apspriesta visa Kopienas

383likumdošana. Tādēļ ir svarīgi veikt likumdošanas tuvināšanu. To

384paredz arī Eiropas līgumi, nosakot, ka daudzām jomām, tādām kā

385konkurences politika, vides aizsardzība, sociālā politika un

386patērētāju aizsardzība, ir jāveltī īpaša uzmanība.

3873.5. "Baltajā grāmatā"

388likumdošanas izklāsts ir koncentrēts. Pielikumā aprakstīti tie

389līguma panti, kā arī sekundārie likumi, kas tieši ietekmē brīvu

390preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustību. Tie ir tādi

391likumi, bez kuriem turpinātu pastāvēt vai parādītos jauni šķēršļi

392kustības brīvībai. Pārējie likumi, kuri netieši ietekmē vienota

393tirgus darbību (piemēram, tie, kas ietekmē firmu konkurētspēju),

394nav iekļauti šajā detalizētajā apskatā.

3953.6. Šādai pieejai ir praktiskas

396priekšrocības, īpaši ja ņemam vērā attiecīgās sekundārās

397likumdošanas apjomu. Tā saskaņotas programmas ietvaros ļaus

398likumdošanas tuvināšanu organizēt daudz sistemātiskāk, kā arī

399atbalstīs to ar specializētu tehnisko palīdzību. Likumdošanas

400tuvināšana pārējās jomās būs pirmsiestāšanās posma tālākais

401uzdevums.

4023.7. Nosakot likumdošanas jomas,

403kurām ir būtiska nozīme iekšējā tirgus funkcionēšanā, īpaša

404uzmanība ir jāpievērš sociālajai politikai un vides aizsardzības

405politikai. Arī norobežojuma kritēriji citās jomās ir īpaši

406paskaidrojami.

4073.8. Sociālais aspekts ir būtisks

408iekšējā tirgus politikas elements. Tas nepārprotami noteikts arī

409līgumā. Turklāt daudzi likumi sociālajā jomā ir pamatoti ar

410iekšējā tirgus apsvērumiem. Ja valstu likumdošanā nebūs vienādas

411attieksmes pret strādnieku tiesībām, veselības aizsardzību un

412darba drošību, tas var radīt uzņēmējiem atšķirīgas izmaksas un

413apdraudēt konkurenci. Šā iemesla dēļ daudzi sociālie likumi, kas

414pieņemti pirms 1985.gada, tagad interpretējami, balstoties uz

415līguma 100.pantu.

4163.9. Tomēr sociālo likumu mērķis

417nav tikai izlīdzināt stāvokli visās valstīs. Eiropas Savienības

418galvenais mērķis ir panākt augstu sociālās nodrošināšanas līmeni.

419To varēs sasniegt, izmantojot iekšējā tirgus radītās

420priekšrocības. "Baltajā grāmatā" aprakstītā ar iekšējo tirgu

421saistītā likumdošana ietver tikai tos sociālās likumdošanas

422aspektus, kas tieši ietekmē iekšējo tirgu vai kuri ir vajadzīgi,

423lai papildinātu pārējos par galvenajiem atzītos pasākumus, īpaši

424likumdošanu par uzņēmumiem. Iepriekšējās Padomes sanāksmēs tika

425skaidri norādīts, ka asociētajām valstīm nevajadzētu izvairīties

426no sociālās likumdošanas tuvināšanas, jo tā ir būtiska,

427gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā.

4283.10. Līdzīgi apsvērumi attiecas

429arī uz likumdošanu vides aizsardzības jomā. Vides aizsardzība un

430iekšējais tirgus papildina viens otru. Līgumā paredzēts panākt

431pastāvīgu augsta līmeņa vides aizsardzību un noteikts, ka vides

432aizsardzības prasības jāņem vērā, formulējot un īstenojot

433politiku citās jomās. Komplekss risinājums, kas ļautu sasniegt

434pastāvīgu ekonomisko un sociālo attīstību, ir vitāli svarīgs ne

435tikai vides saglabāšanai, bet arī iekšējā tirgus panākumiem

436nākotnē.

4373.11. "Baltā grāmata" ietver

438likumdošanu, kas tieši ietekmē brīvu preču un pakalpojumu

439kustību, bet nepievēršas tādiem likumiem, kuri attiecas uz

440stacionāru avotu radīto piesārņojumu, t.i., uz procesiem, nevis

441produktiem, un kuri tādējādi tikai netieši saistāmi ar iekšējo

442tirgu. Tādējādi "Baltajā grāmatā" nav ietverta lielākā daļa no

443vides aizsardzības likumiem. Nemaz nav iztirzāti tādi svarīgi

444likumi, kas nosaka kvalitātes standartus gaisa, ūdens un dabas

445aizsardzībā, un tikai mazliet skarta atkritumu problēma. Tādējādi

446pašreizējie pasākumi, kas attiecas uz iekšējot tirgu, būs

447jāpapildina ar daudz pilnīgāku vides aizsardzības jautājumu

448risināšanu.

4493.12. Enerģētikas nozarē

450likumdošanas tuvināšanu nevar nošķirt no konkurences likumu

451piemērošanas. Piemēram, ļoti svarīga ir vienota Kopienas nostāja

452attiecībā uz valsts palīdzību, ja integrētajā enerģētikas tirgū

453ir jānovērš konkurences izkropļojumi. Arī likumdošana par cenu

454politikas atklātību jāpapildina ar konkurences noteikumiem, pat

455paredzot sankcijas. Enerģētikas politika ir cieši saistīta ar

456politiku vides aizsardzībā un citās jomās. Piemēram, būtu grūti

457akceptēt elektrības importu, ja tās ražošanā eksportētāja valsts

458neievērotu atbilstošus vides aizsardzības vai kodoldrošības

459līmeņus.

4603.13. Daudzu Centrāleiropas un

461Austrumeiropas valstu tautsaimniecībā svarīga nozare gan

462likumdošanas apjoma, gan īpatsvara ziņā ir arī lauksaimniecība.

463Daudzi tās politikas un likumdošanas aspekti "Baltajā grāmatā"

464nav ietverti, jo tie vairāk attiecas uz tirgus veicināšanas

465pasākumiem nekā uz brīvu preču kustību. Lai gan lauksaimniecībai

466sniegtās palīdzības apjoms un veidi iespaido lauksaimniecības

467produktu pārdošanu iekšējā tirgū, tie nav būtiski, lai panāktu un

468saglabātu brīvu preču kustību. Pirmsiestāšanās stratēģijas

469ietvaros Komisija sagatavos atsevišķu ziņojumu par

470lauksaimniecību vēl līdz 1995.gada beigām. Tādēļ "Baltā grāmata"

471ietver tikai veterinārijas, augu aizsardzības un pareizas

472dzīvnieku barošanas kontroles jautājumus, kā arī mārketinga

473prasības atsevišķām plaša patēriņa precēm. Šīs likumdošanas

474mērķis ir aizsargāt patērētājus, sabiedrības veselību, kā arī

475dzīvnieku un augu veselību.

476Iekšējā tirgus

477likumdošanas iztirzājums pielikumā

4783.14. Pielikumā analizēta

479informācija par Kopienas likumdošanu 23 dažādās nozarēs. Dažās

480jomās plaši izklāstīta politika attiecīgajās nozarēs, kas

481sadalītas apakšnozarēs. Iztirzājot katrā jomā īstenojamo

482politiku, vispirms par šo nozari sniegts vispārīgs ievads, kurā

483aprakstīti galvenie mērķi un likumdošanas metodoloģija.

484Tajā izskaidrots, kāpēc attiecīgā

485likumdošana nepieciešama un - vairumā gadījumu - kā tā laika

486gaitā attīstījusies. Izskaidrotas arī attiecības starp atsevišķu

487valstu un Kopienas likumiem.

4883.15. Konkrētais katras nozares

489iztirzājums sastādīts tā, lai palīdzētu asociētajām valstīm

490plānot pakāpenisku savu likumu pielāgošanu Kopienas likumiem, kā

491arī to pieņemšanu un īstenošanu. Turklāt katra analīze ietver

492norādes par secību, kādā asociētās valstis varētu veikt

493likumdošanas tuvināšanu, un apstākļiem, kādi nepieciešami

494likumdošanas funkcionēšanai.

495Raksturīgās

496prioritātes likumdošanas tuvināšanai

4973.16. Lai gan principā ikviens

498Eiropas Kopienas likumdošanas akts ir svarīgs un iestāties

499Eiropas Savienībā varēs vienīgi, pārņemot visu Eiropas Kopienas

500likumdošanas sistēmu, Komisija uzskata, ka pirmsiestāšanās posmā

501vajadzētu noteikt secību, kādā asociētās valstis varētu pārņemt

502likumdošanas aktus katrā galvenajā jomā. Resursi likumdošanas

503tuvināšanai ir ierobežoti kā Eiropas Kopienai, tā arī asociētajām

504valstīm - gan attiecībā uz juridisko un tehnisko ekspertīzi, gan

505parlamentiem atvēlēto laiku, gan arī apmācību iespējām. Šie

506resursi ir jākoncentrē tajās jomās, kur tie dotu vislielāko

507efektu.

5083.17. Tādēļ Komisija ieteic

509likumdošanas aktus katrai jomai tādā veidā, ka no kopējiem

510veicamajiem pasākumiem tiek izraudzīti galvenie pasākumi, kas

511tālāk tiek sadalīti divos posmos. Sadalījums pirmā posma un otrā

512posma pasākumos uzsver katram posmam raksturīgās prioritātes, kas

513izriet no pašas likumdošanas loģikas un rāda, kā visefektīvāk

514pakārtot asociēto valstu darba programmas likumdošanas

515tuvināšanai, ieviešanai un īstenošanai.

5163.18. Pirmā posma pasākumi

517izraudzīti atkarībā no tā, vai šie pasākumi:

518- nosaka vispārīgu struktūru daudz

519detalizētākiem likumiem;

520- paredz fundamentālus principus

521vai nosaka attiecīgās nozares pamatprocedūras;

522- ir priekšnoteikums iekšējā

523tirgus efektīvai funkcionēšanai attiecīgajā nozarē.

524Dažās jomās ir tādi pirmā posma

525pasākumi, kuru efektīvai īstenošanai nepieciešams ilgāks laika

526periods.

5273.19. Komisijas attieksmē jāuzsver

528arī šādas nostādnes. Pirmkārt, dažās nozarēs pamatpasākumos ir

529iekļauti tādi likumdošanas akti, ko Eiropas Kopiena vēl nav

530pieņēmusi, bet kuri atrodas pieņemšanas procesā. Dažreiz pirmā

531posma pasākumos iekļauti daudzi tādi likumi, kas pieņemti pavisam

532nesen. Tas, ka Kopiena ir pieņēmusi šos likumdošanas aktus vai

533arī pieņems tos tikai relatīvi vēlā iekšējā tirgus attīstības

534posmā, nekādi nemazina to nozīmi. Likumdošanas akti, kas atrodas

535pieņemšanas stadijā, veidos daļu no ES dokumentu kopuma, kam

536vajadzēs pievienoties visām nākamajām dalībvalstīm.

5373.20. Otrkārt, kritēriji, pēc

538kuriem izstrādāti ieteikumi likumdošanas tuvināšanas secībai

539katrā likumdošanas jomā, ir balstīti uz saskaņotu pieeju pašai

540likumdošanas sistēmai, neņemot vērā ekonomiskās izmaksas vai

541ieguvumus, kas rastos tās pieņemšanas rezultātā. Ekonomiskie

542apsvērumi, nosakot savu likumdošanas tuvināšanas stratēģiju, būs

543jāņem vērā katrai asociētajai valstij pašai.

5443.21. Treškārt, prioritātes

545jebkurā likumdošanas jomā ir katras valsts pašas ziņā. Netiek

546uzspiesta vispārīga prioritāšu kārtība, ņemot vērā katra pasākuma

547lietderību dažādās likumdošanas jomās. Tā ir iepriekšējā punktā

548aprakstītās pieejas loģiska konsekvence. Bez vispārējas

549ekonomiskas analīzes nevar radīt objektīvus kritērijus, kurus

550varētu izmantot prioritāro nozaru noteikšanai. Tomēr daži likumi,

551kas ietverami šajā likumdošanas tuvināšanas pasākumā, piemēram,

552pamatlikums par uzņēmumiem, jāuzskata par stūrakmeņiem tirgus

553ekonomikas funkcionēšanā, un šo jautājumu risināšanu asociētās

554valstis jau ir sākušas savas ekonomiskās pārveides sākumposmā.

555Tas, kuras nozares pašas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis

556atzīs par prioritārām, būs atkarīgs no politiskās un ekonomiskās

557situācijas katrā konkrētajā asociētajā valstī. Šo izvēli noteiks

558šīs valstis pašas, nevis Eiropas Savienība.

5593.22. Ceturtkārt, ir nedaudz jomu,

560kurās nav iespējams strikti noteikt posmus, jo attiecīgie

561likumdošanas akti ir vienots veselums un kādas atsevišķas daļas

562pieņemšana nedotu nekādu labumu.

5633.23. Piektkārt, jāuzsver, ka

564"Baltajā grāmatā" likumdošana ir izklāstīta neatkarīgi no tā, ko

565asociētās valstis jau katrā jomā ir paveikušas, pat tad, ja var

566uzskatīt, ka attiecīgie likumdošanas akti tajās jau stājušies

567spēkā. Tas tādēļ, ka "Baltā grāmata" ir vispārīgs izziņas

568dokuments, ko varēs lietot visas perspektīvās dalībvalstis.

569Turklāt "Baltās grāmatas" uzdevums nav izteikt viedokli par kādas

570konkrētas valsts likumdošanas atbilstību Eiropas Kopienas

571prasībām.

5723.24. Visbeidzot, "Baltā grāmata"

573nenosaka konkrētus termiņus. Tos noteiks katra asociētā valsts

574pati, ņemot vērā savu situāciju un stratēģiju.

575Apstākļi, kas

576nepieciešami likumdošanas ieviešanai un īstenošanai

5773.25. Galvenā asociēto valstu

578problēma, pārņemot iekšējā tirgus likumdošanu, būs nevis pašu

579likumu tekstu tuvināšana, bet gan sava administratīvā aparāta un

580savas sabiedrības pielāgošana tiem apstākļiem, kādi nepieciešami,

581lai šī likumdošana darbotos. Tas ir komplekss process, kas prasīs

582nepieciešamo institūtu un struktūru radīšanu vai esošo institūtu

583un struktūru pārveidošanu, arī fundamentālu grozījumu veikšanu

584atbildības sfēru sadalē starp valsts administrāciju, tiesu

585sistēmu un topošo privāto sektoru. Lai palīdzētu Centrāleiropas

586un Austrumeiropas valstīm veikt šo uzdevumu, "Baltās grāmatas"

587pielikuma ievadā sniegts kopsavilkums par dažādām, struktūrām,

588kam jānodrošina efektīva Eiropas Kopienas likumdošanas darbība.

589Katras nozares analīzē, pamatojoties uz Eiropas Savienības

590pieredzi attiecīgajā jomā, ir minētas katrā nozarē nepieciešamās

591valsts (vai starptautiskās) struktūras.

5923.26. Lai pārējās Kopienas

593dalībvalstis varētu būt drošas, ka likumi tiks īstenoti, ir

594vajadzīgas izpildiestādes šo likumu ieviešanai. Savukārt šo

595administratīvo, tiesas un privāto struktūru pareiza darbība ir

596atkarīga no tā, kādas izglītības un apmācību iespējas ir

597attiecīgajam personālam. Šādu apmācību nodrošināšana un Kopienas

598pieredzes izmantošana ir viens no galvenajiem likumdošanas

599tuvināšanas uzdevumiem, kas tuvāk aplūkots "Baltās grāmatas"

6005.nodaļā.

601Secinājums

6023.27. Pielikumā ir detalizētu

603rekomendāciju kopa par to, kā asociētajām valstīm veikt

604likumdošanas tuvināšanu un īstenošanu katrā Eiropas Kopienas

605likumdošanas jomā, kas nosaka iekšējo tirgu. Rekomendācijām nav

606likuma rakstura. Katrai asociētajai valstij var būt pamatoti

607iemesli - politiski, ekonomiski vai komerciāli - atšķirīgam

608viedoklim par kārtību, kādā veikt likumdošanas tuvināšanu. Tomēr,

609"Baltā grāmata" jebkurā gadījumā būs noderīga, jo parādīs

610galvenos veicamos pasākumus, kā arī to, kas nepieciešams, lai šie

611pasākumi būtu efektīvi.

6123.

613Stāvoklis Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs

614Ievads

6154.1. "Baltās grāmatas"

616sagatavošanas laikā Komisijai bija regulāri kontakti ar

617asociētajām valstīm. 1994.gada novembrī tā pirmo reizi sasauca

618sešu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sanāksmi, kurā

619izskaidroja savu pieeju un uzklausīja katras asociētās valsts

620ziņojumu par stāvokli likumdošanas tuvināšanas darbā, kā arī

621sniedza komentārus par "Baltajai grāmatai" izraudzīto koncepciju.

622Šā gada februārī un martā saskaņā ar Esenes sanāksmes nobeiguma

623dokumentiem Komisija sarīkoja divpusējas konsultācijas ar katru

624no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Komisijas locekļi

625apmeklēja katru galvaspilsētu un noturēja diskusiju par katru

626nozari, kā arī iepazīstināja Centrāleiropas un Austrumeiropas

627valstu varas institūcijas ar aktualitātēm "Baltās grāmatas"

628sagatavošanā. Diskusijās īpaši aktuāli bija jautājumi par pirmā

629posma pasākumiem un nepieciešamību izveidot likumdošanas

630ieviešanas un īstenošanas struktūras.

6314.2. Turklāt Komisija ar Eiropas

632līgumu apakškomiteju starpniecību uztur pastāvīgu dialogu ar

633katru asociēto valsti likumu tuvināšanas darbā. Šīs

634apakškomitejas nodrošina informāciju par sasniegumiem

635Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Tomēr Komisijas rīcībā

636esošā informācija vēl aizvien ir nepilnīga. Daudzi jaunie likumi

637vēl nav pārtulkoti nevienā no Eiropas Kopienas valodām. Likumu

638saturs bieži vien precīzi nesakrīt ar attiecīgajiem Kopienas

639likumiem, un tas apgrūtina salīdzināšanu. Tādēļ šī nodaļa

640nemēģinās sniegt detalizētu to likumu analīzi, kuri jau pieņemti

641katrā asociētajā valstī.

6424.3. Tomēr, plānojot turpmāko

643tehnisko palīdzību šajā jomā, ir nepieciešams kopumā izprast, kā

644Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jau ir saskaņojušas savu

645likumdošanu ar Kopienas likumdošanu un izveidojušas struktūras,

646kas nepieciešamas šīs likumdošanas ieviešanai un īstenošanai, kā

647arī izpētīt, kur ir problēmas. Šī nodaļa šādu pārskatu

648sniedz.

649Panākumi

650likumdošanas tuvināšanā

6514.4. Asociētās valstis patlaban

652sagatavo un pieņem ļoti daudz jaunu likumu, un to vispārīgais

653mērķis ir panākt, lai šī likumdošana atbilstu Kopienas

654likumdošanai. Patiešām, saskaņā ar Eiropas līgumiem šo valstu

655pienākums ir veltīt visas pūles, lai to nodrošinātu. Tomēr,

656risinot likumdošanas tuvināšanas uzdevumu, katra Centrāleiropas

657un Austrumeiropas valsts pati izvēlas savas prioritātes.

6584.5. Centrāleiropas un

659Austrumeiropas valstu izvēle atspoguļo to ekonomiskās un

660politiskās realitātes, īpaši to tirdzniecības attiecību attīstību

661ar Eiropas Savienību, kā arī šo valstu atzinumus par to, kuri

662likumi ir svarīgi ekonomiskajai pārejai un/vai sagatavojoties

663uzņemšanai Eiropas Savienībā. Valstis ir ņēmušas vērā arī to

664likumdošanas tuvināšanas prioritāšu sarakstu, kas minēts Eiropas

665līgumos. Dažas no tām ir uzņēmušās arī vēl citas starptautiskas

666saistības, kas savukārt ietekmē prioritāšu noteikšanu. Vēl jo

667vairāk - dažas asociētās valstis, tiekdamās kļūt par Kopienas

668dalībvalstīm, ir uzsākušas likumdošanas saskaņošanu daudz ātrāk

669par citām valstīm. Tādējādi starp dažādām Centrāleiropas un

670Austrumeiropas valstīm ir ļoti lielas atšķirības gan jau pieņemto

671likumu skaita un veida ziņā, gan arī likumdošanas uzdevumu

672risināšanas kārtībā.

6734.6. Visas Centrāleiropas un

674Austrumeiropas valstis ir uzsākušas sistemātisku darbu, lai

675izstrādātu likumdošanas tuvināšanas programmas, noteiktu

676prioritātes un pārbaudītu savu likumu atbilstību attiecīgajiem

677Kopienas likumiem. Vairumā valstu jau ir izveidoti valsts

678pārvaldē ietilpstoši vispārēji koordinācijas mehānismi. Programmu

679izstrāde un prioritāšu noteikšana dažādās valstīs arī ir dažādā

680attīstības pakāpē. Daudzās valstīs prioritātes jau bija noteiktas

681pirms "Baltās grāmatas" publicēšanas. Tādēļ šā dokumenta

682pielikumā minētās raksturīgās prioritātes dos iespēju katrai

683asociētajai valstij salīdzināt un no jauna izvērtēt padarīto.

6844.7. Kopumā vecie likumi, kas

685dažkārt pieņemti jau pirms daudziem gadiem, pastāv līdztekus

686jaunajiem likumiem. Nedaudzās nozarēs jaunā likumdošana ir

687gandrīz pabeigta, turpretī citās nozarēs likumi ir ieplānoti, bet

688to projekti vēl nav izstrādāti. Daudz jauno likumu ir projektu

689stadijā vai ir gaidāma to pieņemšana valstu parlamentos.

690Progress, kāds sasniegts kādā nozarē, ne vienmēr atspoguļo šīs

691nozares ekonomisko nozīmi.

6924.8. Dažās jomās, kā atzīst pašas

693Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, pieņemtie likumi vai

694sagatavotie likumprojekti vēl joprojām pilnībā neatbilst

695attiecīgajiem Eiropas Savienības likumiem vai nu apzinātas

696izvēles dēļ (pakāpeniska likumdošanas tuvināšana), vai arī tādēļ,

697ka parlamenti likumu pieņemšanas gaitā izdara grozījumus. Dažos

698gadījumos ir bijis apzināts lēmums atlikt jauno likumu

699pieņemšanu, gaidot, ka tiks pieņemti jauni likumi vai likumu

700grozījumi attiecīgajā nozarē Kopienas likumdošanā.

7014.9. Daudzās jomās Centrāleiropas

702un Austrumeiropas valstis ir meklējušas palīdzību ārpusē, bieži

703vien ar PHARE programmas starpniecību. Tās meklē paraugus vienā

704vai vairākās ES dalībvalstīs. Padomus likumu sagatavošanā un

705likumprojektu izstrādē dažreiz ir devušas Eiropas Kopienas un tās

706valstu amatpersonas, bet bieži vien arī konsultanti.

7074.10. Vairākumā asociēto valstu

708parlamentu darba plāni ir pārslogoti un likumu pieņemšana

709aizkavējas. Likumdošanas darba apjoms ir milzīgs, pārmaiņas bieži

710vien ir radikālas, tematika dažkārt ir sveša, grozījumu likumos

711ir daudz, un attīstība ir lēna. Turklāt, tāpat kā citur, arī

712Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs mainās valdības un

713politiskās prioritātes, kas arī sarežģī un paildzina likumdošanas

714tuvināšanas procesu.

715Likumdošanas

716tuvināšana un ekonomiskā reforma

7174.11. Asociētās valstis vēl nav

718pilnībā atrisinājušas sarežģīto problēmu, kā saskaņot savas

719programmas par iekļaušanos kopējā tirgū ar nepieciešamību

720nostiprināt ekonomiskās reformas. Grūtības, ar kurām sastopas

721Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, raksturo šādi

722piemēri:

723- finansu pakalpojumu jomā iekšējā

724tirgus likumdošana izvirza pastiprinātas piesardzības prasības un

725nosaka mazāk regulējošus tirgus noteikumus. Šādi regulējoši

726grozījumi, ja tie izdarīti pārāk ātri, var nopietni vājināt

727Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu finansu institūcijas, jo

728daudzas no tām vēl aizvien netiek galā ar mantojumu, kas radies

729slikto kredītu rezultātā;

730- nodokļu jomā nodokļu likumu

731saskaņošanas tempi ir jāpielāgo dažādu nodokļu bāzes attīstībai

732un jāņem vērā nepieciešamība noteikt pagaidu nodokļus, lai labotu

733asignējumu radītos izkropļojumus;

734- lai panāktu vispārēju

735makroekonomisko stabilitāti un izvairītos no briesmām, ko rada

736neatbilstoša kapitāla noplūde un maksājumu bilances grūtības, ir

737vajadzīga kapitāla kustības liberalizācija. Protams, šāda stabila

738makroekonomiskā vide ir cieši saistīta ar vairākiem galvenajiem

739pārejas procesa aspektiem, tādiem kā valsts finansu sistēmas

740drošība un pārstrukturēšanas panākumi.

741Konkrētās

742nozares

7434.12. Netiek sniegts visu nozaru

744pārskats, bet minēti konkrēti sasniegumi vai problēmas.

7454.13. Visās Centrāleiropas un

746Austrumeiropas valstīs pārejā uz tirgus ekonomiku ir pieņemti

747uzņēmumtiesību pamatlikumi. Tas parasti ir darīts pēc

748kādas ES dalībvalsts parauga, un tādēļ šie likumi visumā atbilst

749Kopienas prasībām, tomēr lielākoties šī likumdošana nav pilnīga.

750Jautājums par nediskriminējošu attieksmi pret ārzemniekiem un

751ārvalstu uzņēmumiem vairumā gadījumu ir atrisināts apmierinoši,

752ņemot vērā ieinteresētību piesaistīt ārzemju investīcijas. Tas

753attiecas arī uz finansu pārskatiem, jo ir ievērotas

754daudzas Eiropas Savienības trīs galveno direktīvu prasības, tomēr

755arī šis uzdevums vēl nav pabeigts.

7564.14. Līdzīgu apsvērumu dēļ

757prioritāte ir atvēlēta finansu pakalpojumu nozares galveno

758likumu pieņemšanai. Banku likumdošana ir apsteigusi

759apdrošināšanas likumdošanu, bet pastāv robežas, kas

760Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir jāievēro, jo kaut

761kādi ierobežojumi kapitāla kustībai ir vajadzīgi makroekonomisko

762apsvērumu dēļ un bankām ir grūtības sakarā ar agrāk izsniegtajiem

763sliktajiem kredītiem. Liela daļa likumu šajā nozarē atrodas

764pieņemšanas stadijā.

7654.15. Divas jomas, kurās daudz kas

766jau paveikts, ir netiešie nodokļi un muita. Visas

767Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir ieviesušas

768pievienotās vērtības nodokli, un dažos gadījumos attiecīgais

769likums visumā atbilst Kopienas prasībām. Šis piemērs rāda tādu

770nozari, kurā tik daudz ir sasniegts galvenokārt tādēļ, ka visu

771vajadzēja sākt pilnīgi no jauna. Arī akcīzes nodoklis vairumā

772Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu attiecināts tieši uz tām

773pašām galvenajām preču kategorijām, kādām to paredz Kopienas

774likumdošana. Dažas likmes vajadzēs pazemināt, bet tas būs jādara

775uzmanīgi, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar valsts

776ieņēmumiem.

7774.16. Muitas jomā likumu

778saskaņošana sākās pēc tam, kad strauji attīstījās tirdzniecība ar

779Eiropas Savienību. Katras valsts izstrādātā preču nomenklatūra

780Eiropas līgumu ietvaros tiek pakāpeniski saskaņota ar Kopienas

781kombinēto nomenklatūru. Muitas iestāžu starpā jau nodibināti

782cieši kontakti gan muitas sadarbības apakškomiteju vadībā Eiropas

783līgumu ietvaros, gan PHARE programmas sniegtās tehniskās

784palīdzības pasākumu rezultātā. Tomēr jebkurā gadījumā pirms

785iestāšanās Eiropas Savienībā šajā jomā vajadzēs panākt pilnīgu

786atbilstību.

7874.17. Tirdzniecības apsvērumi ir

788stimulējuši saskaņošanu rūpniecisko standartu jomā.

789Likumdošanas prasības šajā jomā ir labi zināmas, un visas

790Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir sākušas pāriet uz

791Eiropas Savienības standartiem, taču to bieži vien panāk,

792izmantojot jau esošos mehānismus, kas sākotnēji tika radīti

793galvenokārt obligāto tehnisko noteikumu izstrādei, nevis

794standartu noteikšanai. Lai panāktu pilnīgu standartu vienādību,

795vēl ir jāveic daudz darba - īpaši pašu rūpniecības nozaru līmenī.

796Mēģinājumi pārņemt un iestrādāt lielu daļu likumdošanas normu

797vienā likumā daudzos gadījumos palēnina šo procesu. Turklāt,

798daudzas nepilnības, kas vēl aizvien pastāv standartu atbilstības

799noteikšanā, kavē saskaņošanas centienus. Eiropas līgumos

800paredzēto savstarpējas atzīšanas līgumu noslēgšana veicinās

801tālāku darbību šajā jomā. (Turpmāki apsvērumi par šo jomu ir

802ietverti nākamajā daļā, kur ir runa par panākumiem, kas sasniegti

803likumu ieviešanas un īstenošanas struktūru izveidē.)

8044.18. Progress

805lauksaimniecības jomā atspoguļo šīs nozares nozīmi katras

806asociētās valsts ekonomikā, kā arī atbilst valsts interesēm

807attiecībā uz konkrētiem produktiem. (Iekšējā tirgus likumdošana

808attiecas un veterināriju, augu aizsardzību un dzīvnieku pareizu

809barošanu, kā arī uz tām plaša patēriņa lauksaimniecības precēm,

810piemēram, vīniem, kas pakļautas noteiktiem mārketinga

811standartiem.) Vairākās asociētajās valstīs neatliekama prioritāte

812ir zemes reforma, lai gan par svarīgu prioritāti tiek atzīta arī

813to likumu tuvināšana, kuri ietekmē tirdzniecības noteikumus.

814Visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs lauksaimniecībā ir

815sākusies privatizācija, tiek īstenoti gan stimulējoši, gan

816ierobežojoši pasākumi, bet šo privatizāciju ir nepieciešams

817pabeigt. Vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu subsidē

818savu lauksaimniecību, bet robežu aizsardzība vēl aizvien ir

819nepietiekama. Tas mainīsies, kad tiks īstenota Vispārējā

820vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT). Visām

821Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm dažādā līmenī ir bijušas

822diskusijas ar Komisiju par ekvivalences līgumiem veterinārijā,

823augu aizsardzībā un dzīvnieku barošanas kontrolē. Lai gan šie

824nolīgumi vēl nebūt neatbilst tām prasībām, kādas izvirza

825bezrobežu iekšējais tirgus, tie veicinās progresu. Kopiena

826turpina sarunas par Eiropas līgumu pārskatīšanu, ņemot vērā

827gaidāmo paplašināšanos un Urugvajas raunda rezultātus.

8284.19. Čpašu stimulu Eiropas līgumi

829devuši transporta jomā. Eiropas Savienības Padome tika

830pilnvarota noslēgt divpusējus līgumus ar dažām Centrāleiropas un

831Austrumeiropas valstīm atsevišķās transporta nozarēs, un vienā

832gadījumā šāda vienošanās ir panākta. Šie līgumi pavērs iespēju

833piekļūt tirgum un radīs priekšnoteikumus starptautisko transporta

834pakalpojumu piedāvājumam. Tādējādi tie arī ievērojami stimulēs

835likumdošanas saskaņošanu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

836Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu piedalīšanās dažādos

837starptautiskos līgumos sekmē likumdošanas tuvināšanas

838procesu.

8394.20. Situācija enerģētikas

840nozarē dažādās valstīs ir atšķirīga, bet kopumā tajā dominē

841valsts sektora monopoli. Lai gan daudzi likumi ir ieplānoti vai

842atrodas projektu stadijā, šajā nozarē vēl ir daudz darāmā, un

843juridisko un rūpniecisko struktūru pārbūvei ir liela ekonomiska

844un sociāla nozīme.

8454.21. Iepriekš minētais mazāk

846attiecas uz telekomunikāciju nozari, kur jau izveidotas

847atsevišķas regulējošas institūcijas un dažās asociētajās valstīs

848veikti vairāki liberalizācijas pasākumi. Tas, ka investori

849pieprasa un daudzos gadījumos saņem gan suverēnas kredītu

850garantijas, gan arī valdību labvēlīgus lēmumus par speciālo vai

851ekskluzīvo tiesību termiņiem, var aizkavēt Kopienas konkurences

852likumiem atbilstošas likumdošanas izveidi. Centienus panākt

853atbilstību Kopienas likumdošanai bieži vien aktivizē piedalīšanās

854starptautiskajās organizācijās. Līdzīgs progress sasniegts arī

855likumdošanas tuvināšanā audiovizuālajā jomā.

8564.22. Konkurences politikai

857ir īpaša nozīme ekonomiskās pārejas periodā. Pamatnoteikumi ir

858reglamentēti Eiropas līgumos. Tie nosaka arī termiņus, kādos

859jāvienojas par noteikumu īstenošanu, un ietver nosacījumu, ka

860asociētās valstis arī turpmāk pielāgos savus konkurences likumus

861Eiropas Savienības likumiem. Šajā sakarā Centrāleiropas un

862Austrumeiropas valstīm obligāti jāpārņem Kopienas politikas

863principi, bet tās var noteikt tādas kontroles un izpildu

864struktūras, kādas vislabāk atbilst to mērķiem. Pēc iestāšanās

865Eiropas Savienībā Komisija pārņems savā pārziņā dažus uzdevumus,

866kas pagaidām ietilpst asociēto valstu pienākumos.

8674.23. Intelektuālā īpašuma

868jomā sasniegumi nav vienādi, lai gan Centrāleiropas un

869Austrumeiropas valstis ir izrādījušas interesi par Eiropas

870Savienības pieredzi un vēlas modernizēt savu likumdošanu šajā

871jomā. Ievērojams progress sasniegts rūpnieciskā īpašuma sakarā,

872īpaši attiecībā uz patentiem un preču zīmēm. Zināms darbs veikts

873arī autortiesību un blakustiesību likumdošanā.

8744.24. Situācija vides

875aizsardzības likumdošanā nav viendabīga, un asociētās valstis

876skaidri apzinās aptuvenās izmaksas, kas vajadzīgas, lai

877pieskaņotu savu vides aizsardzības līmeni Kopienas līmenim. Tomēr

878dažos gadījumos, arī attiecībā uz konkrētajiem produktiem, jaunās

879likumdošanas sagatavošana ir visai veiksmīga.

8804.25. Asociētās valstis uzskata,

881ka sociālās politikas jomā lielākā daļa likumu samērā labi

882atbilst Eiropas Savienības standartiem; šai jomai tās pievērš

883lielu uzmanību. Vairumā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu

884galvenā vērība tiek veltīta likumdošanai, kas saistīta ar

885veselības aizsardzības un drošības pasākumiem darbavietās. Taču

886atkal noteicošais faktors ir izmaksas, tādēļ atliek vienīgi

887sekot, cik efektīvi tiek īstenoti jau pieņemtie likumi.

8884.26. Visas Centrāleiropas un

889Austrumeiropas valstis atzīst, ka pārejā uz tirgus ekonomiku

890patērētāju aizsardzība ir jānostiprina ar likumu. Iekšējā

891tirgus funkcionēšana ir saistīta ar likumu un noteikumu

892tuvināšanu arī šajā jomā. Vēl vairāk - tagadējā patērētāju

893tiesību atzīšana, kas nodrošina viņu piedalīšanos lēmumu

894pieņemšanā, tiek uzskatīta par ieguldījumu demokrātiskas

895sabiedrības nostiprināšanā asociētajās valstīs. Konkrēti

896patērētāju tiesību likumi ir pieņemti vai tiek izstrādāti visās

897Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, un attiecīgās tiesību

898normas bieži vien tiek izstrādātas nozaru un horizontālajā

899likumdošanā.

900Ieviešanas un

901īstenošanas struktūras

9024.27. Ir ļoti grūti iegūt pilnīgu

903priekšstatu par progresu, kāds Centrāleiropas un Austrumeiropas

904valstīs sasniegts likumu ieviešanas un īstenošanas struktūru

905izveidē. To Komisija ir uzsvērusi, kontaktējoties ar asociētajām

906valstīm. Zināšanu papildināšana šai jomā ir viens no uzdevumiem,

907kas būs jāveic pēc "Baltās grāmatas" publicēšanas, saistībā ar

908tehniskās palīdzības programmas sagatavošanu un izpildi.

9094.28. Tāpēc pašreizējā situācijā

910var izteikt tikai vispārējas piezīmes par to, ko Centrāleiropas

911un Austrumeiropas valstis jau sasniegušas līdz šim, un komentēt

912dažas grūtības, ar kurām tās saskārušās. Kopīga parādība ir tāda,

913ka vajadzīgo administratīvo struktūru izveidošana,

914nokomplektēšana ar kadriem un iedarbināšana atpaliek no paša

915likumdošanas procesa. Situācija ir atšķirīga gan dažādās

916asociētajās valstīs, gan dažādās nozarēs, bet, neapšaubāmi, šajā

917ziņā ir vēl daudz darāmā.

9184.29. Īpašas grūtības, kas

919jāpārvar visām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un kuru

920nebija tagadējās Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir pāreja uz

921tirgus ekonomiku. Stabilas tirgus ekonomikas valstīs jau pastāv

922daudzas struktūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu tos pienākumus,

923ko uzliek Kopienas likumdošana. Cilvēki visumā apzinās savas

924tiesības, un viņiem ir nodrošināta tiesas pieejamība. Asociētajās

925valstīs turpretī bieži vien nākas izveidot jaunas struktūras vai

926pielāgot jau esošās struktūras, mainot tiesu sistēmu.

9274.30. Jau deviņdesmito gadu sākumā

928visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis sāka veidot

929jaunās, tirgus ekonomikas pamatstruktūras. Konstitucionālās

930pārmaiņas noteica tiesu neatkarību, un pakāpeniski notika visas

931tiesu sistēmas reforma. Dažos gadījumos vēl nepieciešamas

932turpmākas pārmaiņas, kas nodrošinātu neatkarību un kvalitāti

933tiesnešu iecelšanā. Visām Centrāleiropas un Austrumeiropas

934valstīm nākas rēķināties ar līdzekļu trūkumu tiesu vajadzībām, un

935tāpēc tiesas un administratīvās tiesas ir ļoti pārslogotas un vēl

936nebūt netiek nodrošināta lietu ātra izskatīšana. Asociētajās

937valstīs arī tiesnešiem ir jārisina jauni uzdevumi. Intelektuālā

938īpašuma jomu bieži vien min kā vienu no tām jomām, kur izvirzītas

939jaunas prasības - gan apmācībā, gan tiesas procedūru pielāgošanā,

940lai lietas varētu nonākt izskatīšanā daudz ātrāk. Dažu

941Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu administrācijas atzīst

942arī to, ka tām jāmaina noteikumi attiecībā uz tiesas pieejamību,

943lai īstenotu likumdošanu tādās jomās kā patērētāju

944aizsardzība.

9454.31. Kas attiecas uz ekonomikas

946pamatstruktūrām, visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs

947ir uzņēmumu valsts reģistri un oficiālie informatīvie ziņotāji,

948kur tiek publicēta informācija par uzņēmumiem. Dažās valstīs

949pastāv banku uzraudzības iestādes, intelektuālā īpašuma tiesību

950reģistrācijas iestādes u.tml., bet aina nav viendabīga, un pat,

951ja pašas attiecīgās institūcijas ir izveidotas, ne vienmēr ir

952atrodams apmācīts personāls, kas tās varētu vadīt. Kopumā visas

953valstis neapšaubāmi cieš no pieredzes trūkuma. Šajā kontekstā

954lielu palīdzību attiecīgo iemaņu attīstīšanā sniegs TEMPUS

955programma, Eiropas apmācību fonda pasākumi, kā arī Centrāleiropas

956un Austrumeiropas valstu piedalīšanās LEONARDO un SOCRATES

957programmās.

9584.32. Atsevišķos gadījumos var

959izmantot jau esošās struktūras. Runa ir par veterinārajām

960inspekcijām un augu aizsardzības inspekcijām. Vairākās

961asociētajās valstīs šajā ziņā situācija ir diezgan laba. Tomēr

962arī tur ir jāmodernizē iekārtas un pakalpojumi un jāpadara tie

963pieejami visā valsts teritorijā. Pastāv arī laboratorijas, kas

964nodarbojas ar rūpniecības preču analīzi un metroloģiju, bet arī

965tām bieži vien ir nepieciešamas jaunas iekārtas. Sakarā ar

966eksportu uz Eiropas Savienību dažu struktūru atbilstība Kopienas

967standartiem jau ir pārbaudīta (tas attiecas, piemēram, uz

968lopkautuvēm, kas saistītas ar gaļas un gaļas produktu eksportu),

969tomēr sagatavošanās integrācijai iekšējā tirgū nozīmē visu

970struktūru pilnīgošanu.

9714.33. Industriālo standartu jomā

972grūtības var radīt pāreja no piespiedu kārtības uz brīvprātības

973principu, kam likumdošana nosaka tikai būtiskākās prasības. Tāpat

974grūti būs iedibināt tādu kārtību, kur produkta atbilstības

975pārbaude ir paša ražotāja kompetencē. Šādām pārmaiņām vajag ne

976tikai jaunas struktūras, bet arī jaunu domāšanu. Pārmaiņas būs

977tikai formālas un tām nebūs vajadzīgā efekta, ja nemainīsies

978regulētāju un uzņēmēju attieksme.

9794.34. Nodrošināt izpratni par

980jauno kārtību būs svarīgs uzdevums daudzās jomās. Valsts

981pasūtījuma jomā, piemēram, tirgus faktiski nav atvērts, lai gan

982pamatlikumi ir pieņemti. Firmas vēl nav sapratušas, ka tām ir

983reālas iespējas slēgt izdevīgus kontraktus, un, no otras puses,

984vecie monopoli vēl nav sapratuši to, ka var zaudēt kontraktus.

985Gan vieni, gan otri reti iesniedz pieteikumus konkursos. Līdzīga

986aina ir patērētāju aizsardzības likumos, kas ir gan pieņemti, bet

987bieži vien nedarbojas, jo patērētāji nezina savas tiesības un nav

988mehānismu šo tiesību īstenošanai.

989Secinājums

9904.35. Visas asociētās valstis

991nopietni pūlas likumdošanas tuvināšanas un ieviešanas darbā -

992īpaši iekšējā tirgus jomā. Taču tām izvirzītais uzdevums ir

993sarežģīts, un būs nepieciešama īpaša koordinācija un droša ticība

994mērķim. Vēl pastāv iespējas pastiprināt starpministriju

995koordinācijas mehānismu nozīmi un panākt stingrāku pieeju

996programmu un prioritāšu izstrādei.

9974.36. Eiropas Savienībai

998jāpaplašina un jāpielāgo sava tehniskās palīdzības programma, lai

999sagatavotu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis integrācijai

1000iekšējā tirgū. Šā iemesla dēļ Kopienai ir īpaši svarīgi labāk

1001pārzināt situāciju katrā valstī. Tas prasīs koordinētu darbu,

1002kurā būs jāiesaista visi spēki gan no pašu Centrāleiropas un

1003Austrumeiropas valstu puses, gan arī no Komisijas un tās

1004dalībvalstu puses. Šos jautājumus aplūkos nākamās nodaļas.

10054.

1006Speciālizētā tehniskā palīdzība

1007Ievads

10085.1. Čpašs "Baltās grāmatas"

1009uzdevums, izklāstot Kopienas likumdošanas kopumu, ir: pirmkārt,

1010sniegt padomus likumdošanas darba organizēšanā un, otrkārt,

1011aprakstīt un izskaidrot to struktūru funkcijas, kas vajadzīgas

1012likumdošanas efektīvai īstenošanai valstī. Tas palīdzēs

1013Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pareizi sagatavoties

1014integrācijai iekšējā tirgū, un panākt, lai pārmaiņas likumdošanā

1015reāli ietekmētu tautsaimniecību. Nosakot valsts stratēģiju

1016attiecībā uz iekļaušanos iekšējā tirgū un izvirzot prioritātes,

1017asociētās valstis izteikušas vēlēšanos ievērot "Baltās grāmatas"

1018rekomendācijas.

10195.2. Vēl viens "Baltās grāmatas"

1020uzdevums, kā norādīts 1. nodaļā, ir sniegt ieskatu par tehnisko

1021palīdzību. Šinī nodaļā ir ieteikts, kā izmantot "Baltās grāmatas"

1022analītisko materiālu, organizējot saskaņotu un efektīvu tehnisko

1023palīdzību gan likumdošanā, gan stratēģiski noteikto struktūru

1024izveidē.

1025Asociēto valstu

1026stratēģija

10275.3. Iekšējā tirgus prasībām

1028atbilstošus likumus pieņemt, ieviest un īstenot var tikai pašas

1029asociētās valstis. Savas pirmsiestāšanās stratēģijas un

1030likumdošanas tuvināšanas stratēģijas ietvaros asociētās valstis

1031jau ir izstrādājušas individuālās darba programmas iekšējā tirgus

1032likumu pieņemšanai un īstenošanai. Šīs darba programmas jāsaskaņo

1033ar katras valsts ekonomisko politiku un reformu programmu, kā arī

1034ar citiem pirmsiestāšanās stratēģijas aspektiem. Tajās jāievēro

1035"Baltās grāmatas" rekomendācijas, jāietver visas nozares, kas

1036svarīgas iekšējā tirgus funkcionēšanai, un jāvelta pienācīga

1037uzmanība likumu piemērošanai un ieviešanas administratīvajiem un

1038organizatoriskajiem aspektiem.

10395.4. Katras asociētās valsts

1040uzdevums ir koordinēt savus palīdzības lūgumus un sniegt

1041informāciju par "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanā

1042sasniegto, lai panāktu, ka Eiropas Savienības, dalībvalstu un

1043citu institūciju palīdzība ir pastāvīga un iedarbīga.

1044Eiropas

1045Savienības koordinācijas uzdevums

10465.5. Galvenais Eiropas Savienības

1047uzdevums ir organizēt tehnisko palīdzību tā, lai iespējami

1048efektīvāk izmantotu deficītos resursus. Finanses ir ierobežotas,

1049un arī asociētajām valstīm vajadzīgo ekspertu nav daudz -

1050galvenokārt tie ir dalībvalstu praktiķi un amatpersonas. Eiropas

1051Savienība jau sniedz tehnisko palīdzību - galvenokārt ar PHARE

1052programmas starpniecību, un šī palīdzība ir jāpalielina un

1053jāpielāgo "Baltās grāmatas" rekomendācijām. Var izmantot arī

1054citas asociētajām valstīm pieejamās Kopienas programmas, kā arī

1055palīdzību, ko sniedz dalībvalstis un privātās institūcijas. Īpaša

1056uzmanība jāveltī tam, lai visi šie pūliņi viens otru papildinātu

1057un būtu pareizi virzīti. Uzlabota informācijas apmaiņa un ziņas

1058par asociēto valstu sasniegumiem, kā arī par palīdzību, kas tiek

1059piedāvāta, palīdzēs saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu un,

1060vajadzības gadījumā - sniegt kopīgus pakalpojumus.

1061Specializētā

1062tehniskā palīdzība

10635.6. Eiropas Savienības

1064tehniskajai palīdzībai jāattiecas uz likumdošanas darba plānošanu

1065un projektu sagatavošanu, kā arī uz likumu ieviešanu un

1066īstenošanu. Palīdzības aspekti varētu būt:

1067- palīdzība izmaksu un ieguvumu

1068izvērtēšanā atkarībā no dažādas likumu tuvināšanas secības;

1069- tieša un ātra pieeja

1070pilnīgākajiem un jaunākajiem Eiropas Savienības likumdošanas

1071aktiem un jurisprudencei, kā arī tulku pakalpojumi;

1072- viena īpaša Eiropas Savienības

1073institūcija, kurai ir adresējami lūgumi par palīdzību

1074likumdošanas jautājumos;

1075- juridisko un tehnisko ekspertu

1076konsultācijas par Savienības likumdošanas sistēmu, kā arī -

1077attiecībā uz visām nozarēm - Kopienas likumu interpretēšanu un

1078valstu likumu sagatavošanu;

1079- informācija par likumu

1080ieviešanas un īstenošanas mehānismiem dalībvalstīs un tieša

1081pieredzes apgūšana par šo mehānismu funkcionēšanu ar apmaiņas

1082programmu starpniecību;

1083- administratīvā, valodu un

1084specializētā tehniskā apmācība;

1085- konkrēto nozaru uzņēmēju un

1086visas sabiedrības informēšana par iekšējā tirgus

1087funkcionēšanu.

1088Palīdzības pasākumos jāiesaista

1089valstu parlamenti un valdības. Parlamentu deputātiem un

1090parlamentu ierēdņiem ir jāsaņem informācija par to, kādas

1091struktūras vajadzīgas jauno likumu ieviešanai un īstenošanai, kā

1092arī par to, kuri Kopienas likumi ir tieši pārņemami.

10935.7. Eiropas Savienībai vajadzētu

1094nodrošināt arī to, lai Kopienas programmās, kas speciāli

1095izstrādātas iekšējā tirgus aktivizēšanai, - tādās kā KAROLUS

1096(paredzēta to ierēdņu apmācībai, kas atbild par Kopienas likumu

1097īstenošanu), MATTHAEUS (līdzīga programma, kas paredzēta muitas

1098ierēdņiem), MATTHAEUS TAX (programma, kas attiecas uz netiešajiem

1099nodokļiem) un citās - varētu piedalīties Centrāleiropas un

1100Austrumeiropas valstu pārstāvji. Konkrētās metodes un ar tām

1101saistītās budžeta konsekvences būs norādītas atsevišķos Komisijas

1102priekšlikumos. Apmācību projekti, kas izstrādāti LEONARDO

1103programmā un Eiropas apmācību fondā, arī veicinās Centrāleiropas

1104un Austrumeiropas valstu iekšējo tirgu sagatavošanu.

1105Palīdzības

1106sniegšanas mehānismi Valstu programmas

11075.8. Katrai asociētajai valstij ir

1108jāizstrādā sava programma iekšējā tirgus likumdošanas

1109tuvināšanai, lai nodrošinātu to, ka visas PHARE programmas

1110papildina cita citu, kas visnotaļ ir svarīgi "Baltajā grāmatā"

1111izvirzīto mērķu sasniegšanai.

11125.9. Katrā asociētajā valstī šīs

1113programmas ir jāpārzina īpašai institūcijai, kas būtu atbildīga

1114par palīdzības un koordinācijas nodrošināšanu pirmsiestāšanās

1115stratēģijas ietvaros. Asociācijas padomei un kompetentajām

1116Eiropas līgumu struktūrām ir jāsaņem regulāri ziņojumi par valstu

1117programmu ietvaros paveikto.

11185.10. Pieciem gadiem paredzētā

1119PHARE programma, kas sākta 1995. gadā, jau ir ievērojami

1120pavirzījusies uz priekšu. Pēc "Baltās grāmatas" publicēšanas,

1121tiklīdz būs iespējams, Komisija uzaicinās katru asociēto valsti

1122uz pārrunām, lai palīdzētu konkretizēt katras valsts programmu un

1123prioritātes "Baltās grāmatas" kontekstā. Izstrādātās reformu un

1124likumdošanas tuvināšanas programmas būs iespējams koriģēt.

1125Tehniskās palīdzības informācijas

1126birojs

11275.11. Palīdzība vajadzīga visām

1128asociētajām valstīm. Lai šīs vajadzības apmierinātu, Komisija ir

1129iecerējusi nodibināt Tehniskās palīdzības informācijas biroju,

1130kuru atbalstītu ar starptautiskās PHARE programmas starpniecību.

1131Birojs atradīsies Briselē, un to vadīs Komisija. Tas dos iespēju

1132apmainīties ar informāciju un palīdzēs nodrošināt adekvātu

1133palīdzības sniegšanu asociētajām valstīm. Birojs veicinās

1134iespējami kvalitatīvākas palīdzības sniegšanu ar visizdevīgākajām

1135izmaksām, piedaloties visdažādākām valsts sektora un privātām

1136institūcijām.

11375.12. Biroja sniegtā palīdzība

1138aptvers Kopienas likumdošanas aktus un to iekļaušanu valstu

1139likumdošanas sistēmās, juridisko terminoloģiju, tulkošanu,

1140apmācību un pieredzes apmaiņu, ieskaitot īstermiņa stažēšanos

1141Komisijas struktūrās un attiecīgajās dalībvalstu institūcijās.

1142Turklāt birojs būs universāls centrs, kur iesniegt pieprasījumus

1143pēc konkrētu speciālistu vai konsultantu palīdzības.

11445.13. Birojs būs centrs, kas

1145nodrošinās konsultācijas un ekspertīzi likumdošanā un tās

1146īstenošanas struktūrās, galvenokārt PHARE programmas ietvaros

1147slēdzot kontraktus ar Komisijas un dalībvalstu ekspertu grupu.

1148Šie pakalpojumi arī būs ietverti valstīm paredzētajās

1149programmās.

11505.14. Tiks izveidota datu bāze,

1151kurā būs apkopota no Komisijas, dalībvalstīm, asociētajām valstīm

1152un privātā sektora saņemtā informācija, lai panāktu pilnīgu

1153atklātību kopīgajā darbā un izvairītos no dublēšanās. Datu bāze

1154būs pieejama visām ieinteresētajām pusēm.

11555.15. Ar datu bāzes starpniecību

1156Komisija informēs par palīdzību, kāda PHARE programmas un citu

1157Kopienas programmu ietvaros būs pieejama Centrāleiropas un

1158Austrumeiropas valstīm. Komisija arī nodrošinās datu bāzi ar

1159informāciju par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu

1160sasniegumiem "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanā, īpaši

1161tajās jomās, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība. Komisija aicina

1162asociētās valstis, dalībvalstis un citus palīdzības sniedzējus

1163iesūtīt attiecīgo informāciju.

1164Koordinācija un

1165kontrole

11665.16. Komisija regulāri sniegs

1167pārskatu par biroja darbību asociācijas komitejām un

1168apakškomitejām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas līgumiem.

11695.17. Palīdzības koordināciju un

1170kontroli dalībvalstīm, izmantojot pārskatus par biroja darbību un

1171datu bāzē apkopoto informāciju, nodrošinās PHARE programmas

1172vadības komiteja, bet asociētajām valstīm - uz divpusējiem

1173pamatiem - kompetentās Eiropas līgumu struktūras; ja jautājumi

1174attieksies uz vairākām vai visām asociētajām valstīm, šī

1175koordinācija un kontrole tiks īstenota strukturēto attiecību

1176ietvaros.

11775.

1178Secinājumi

11796.1. Centrāleiropas un

1180Austrumeiropas valstu pāreja uz tādu politisko un ekonomisko

1181sistēmu, kas atbilstu Eiropas Savienības sistēmai, ir komplekss

1182process. Tas iekļauj demokrātijas un civilizētas sabiedrības

1183nostiprināšanu, stabilas makroekonomiskās politikas īstenošanu,

1184privatizāciju un rūpniecības pārstrukturēšanu, kā arī juridiskās

1185un institucionālās pārmaiņas un tirdzniecības liberalizēšanu,

1186nolūkā panākt brīvu tirdzniecību ar Eiropas Savienības valstīm un

1187citām kaimiņvalstīm. Lai gan dažādās valstīs situācija ir

1188atšķirīga, pārejas process jau veiksmīgi norit.

11896.2. Galvenā atbildība par šā

1190procesa panākumiem ir jāuzņemas pašām asociētajām valstīm. Bet

1191stratēģija, par kuru panākta vienošanās Esenes sanāksmē, paredz

1192papildu palīdzību no Eiropas Savienības, ietverot ciešākas darba

1193attiecības ar tās institūcijām, PHARE programmas prioritāšu

1194pielāgošanu mainīgajām vajadzībām un būtiski jaunu uzdevumu -

1195sagatavot asociētās valstis turpmākai integrācijai iekšējā

1196tirgū.

11976.3. "Baltā grāmata" iezīmē

1198procesa sākumu un sniedz norādes asociētajām valstīm par to, kā

1199pārveidot savas juridiskās struktūras saskaņā ar iekšējā tirgus

1200prasībām. Tajā izklāstīta vajadzīgo pasākumu loģiskā secība, kas

1201ļauj asociētajām valstīm izstrādāt tādas iekšējā tirgus darba

1202programmas, kas būtu saskaņotas ar pašas attiecīgās valsts

1203ekonomikas un reformu prioritātēm. Tā arī ļaus Eiropas Savienībai

1204sniegt tādu palīdzību, kāda ir visvairāk vajadzīga, izmantojot

1205gan pašas Eiropas Savienības institūciju, gan dalībvalstu un

1206privātā sektora pieredzi. Šeit proponētais Tehniskās palīdzības

1207informācijas birojs veicinās pareizi orientētu palīdzību gan ar

1208PHARE programmas starpniecību, gan arī izmantojot citus

1209dalībvalstu rīcībā esošos ekspertus.

12106.4. Pakāpeniska iekšējā tirgus

1211likumdošanas aktu pieņemšana asociētajās valstīs, kā arī šo

1212likumu ieviešanai un īstenošanai nepieciešamo struktūru

1213nodibināšana veicinās ekonomiskās reformas. Ir paredzami

1214ekonomiskajā ziņā ļoti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai un

1215komercijai gan asociētajās valstīs, gan Eiropas Savienībā.

1216Pakāpeniska barjeru nojaukšana palielinās konkurētspēju un ļaus

1217paplašināties uzņēmējdarbībai. "Baltās grāmatas" rekomendācijas

1218par likumdošanu konkurences, sociālās un vides politikas jomās,

1219kas ir būtiskas iekšējā tirgus funkcionēšanai, nodrošinās

1220līdzsvarotu iekļaušanos iekšējā tirgū. Jautājums par iekļaušanos

1221iekšējā tirgū ir jānošķir no jautājuma par iestāšanos Eiropas

1222Savienībā, kas būs saistīts ar visa Eiropas Savienības dokumentu

1223kopuma (aquis communautaire) pārņemšanu.

12246.5. Līdztekus konkrētajam

1225procesam, kuru ierosinās "Baltā grāmata", tā veicinās arvien

1226plašāku asociēto valstu integrāciju Eiropas Savienībā un stimulēs

1227tirdzniecību. Savā 1994. gada 13.jūlija ziņojumā par pirms

1228iestāšanās stratēģiju Komisija norādīja, ka "tiklīdz asociētajām

1229valstīm izdosies panākt apmierinošu konkurences un valsts

1230palīdzības politiku, kā arī pārējo ar paplašināto tirgu saistīto

1231Kopienas likumu piemērošanu, Eiropas Savienība varēs pieņemt

1232lēmumu pakāpeniski izbeigt komerciāli aizsargājošo dokumentu

1233piemērošanu produktiem, kas ražoti asociētajās valstīs, jo būs

1234sasniegtas tāda paša līmeņa garantijas pret negodīgu konkurenci,

1235kādas jau pastāv iekšējā tirgus valstīs".

12366.6. "Baltās grāmatas"

1237rekomendāciju īstenošana veicinās tirdzniecību, radot labvēlīgus

1238apstākļus savstarpējas atzīšanas līgumu noslēgšanai par produktu

1239pārbaudi attiecībā uz to atbilstību noteiktajiem rūpnieciskajiem

1240standartiem. Šādu līgumu mērķis būs nodrošināt to, ka savstarpēji

1241tiks pieņemti sertifikāti, atzīmes par atbilstību standartiem un

1242pārbaudes ziņojumi, ko izdos ar rūpniecības standartiem saistītās

1243tehniskās institūcijas gan asociētajās valstīs, gan Eiropas

1244Savienībā. Sarunas par savstarpējo atzīšanu varēs sākt tad, kad

1245procedūras, kādas ir spēkā asociēto valstu sertifikācijas

1246institūcijās, pārbaudes laboratorijās un līdzīgās institūcijās,

1247būs saskaņotas ar Eiropas Savienības attiecīgo institūciju

1248procedūrām. "Baltā grāmata" sniedz norādījumus, kā to panākt. To

1249varēs realizēt ar pastiprinātu tehnisko palīdzību konkrētās jomās

1250saskaņā ar PHARE programmu.

12516.7. Asociēto valstu pakāpeniska

1252iekļaušanās iekšējā tirgū pastiprinās ekonomiskās reformas un

1253palīdzēs veidot ekonomiskajai integrācijai labvēlīgu vidi. Valsts

1254administrācijas un uzņēmumu izmaksas arī samazināsies gan

1255asociētajās valstīs, gan Eiropas Savienībā. Komisija gatavojas

1256izanalizēt šīs potenciālās priekšrocības un iesniegt analīzes

1257rezultātus Eiropas Savienības un asociēto valstu

1258institūcijām.

12596.8. Līdz ar konsultācijām,

1260sadarbību un palīdzību Eiropas līgumu, PHARE programmas un šīs

1261"Baltās grāmatas" sagatavošanas ietvaros iekšējā tirgus

1262integrācijas process jau ir sākts. Komisija uzskata, ka pēc

1263"Baltās grāmatas" publicēšanas un tās apspriešanas Eiropas

1264Padomē, turpmākie uzdevumi būs saistīti ar tās rekomendāciju

1265īstenošanu.

12666.9. Komisija:

1267- nosūtīs asociētajām valstīm

1268"Balto grāmatu" šo valstu valodās un ES Padomes slēdzienus;

1269- konsultēsies ar katru asociēto

1270valsti par tās darba programmu "Baltās grāmatas" rekomendāciju

1271īstenībai, par nepieciešamās tehniskās palīdzības saskaņošanu un

1272palielināšanu, kā arī par iekšējo koordināciju katrā asociētajā

1273valstī visos ar "Balto grāmatu" saistītajos jautājumos;

1274- izveidos 5.nodaļā minēto

1275Tehniskās palīdzības informācijas biroju, kuru atbalstīs

1276paplašinātā starptautiskā PHARE programma;

1277- ar Eiropas Savienības iekšējā

1278tirgus konsultatīvās komitejas un PHARE programmas vadības

1279komitejas starpniecību organizēs tehniskās palīdzības

1280koordināciju un kontrolēs "Baltās grāmatas" rekomendāciju

1281īstenošanu;

1282- regulāri informēs asociētās

1283valstis par pārmaiņām iekšējā tirgus likumdošanā;

1284- turpinās veikt priekšdarbus

1285KAROLUS un MATTHAEUS programmu paplašināšanai attiecībā uz

1286asociētajām valstīm un izskatīs iespēju darīt tām pieejamas arī

1287citas šīm valstīm svarīgas programmas;

1288- ieteiks, kā iesaistīt asociētās

1289valstis dažādu nozaru konsultatīvo institūciju darbā, lai tās

1290labāk izprastu iekšējā tirgus darbību;

1291- ciktāl tas iekļaujas

1292strukturētajās attiecībās ar Eiropas Savienības institūcijām,

1293uzturēs ekonomiska rakstura dialogu ar asociētajām valstīm par

1294sakarību, kāda pastāv starp iekļaušanos iekšējā tirgū un plašāku

1295pārejas procesu;

1296- veicot sagatavošanās darbus,

1297tiksies ar asociēto valstu pārstāvjiem un regulāri informēs

1298Iekšējā tirgus padomi, Vispārējo lietu padomi un ES Padomi par

1299sasniegto.

13006.10. Asociētās valstis tiek

1301aicinātas:

1302- iecelt vienu koordinatoru

1303attiecībā uz visiem ar "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanu

1304saistītajiem jautājumiem;

1305- izstrādāt savas darba programmas

1306"Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanai; konsultācijas un

1307palīdzību šai ziņā var saņemt ar PHARE programmas

1308starpniecību;

1309- kopā ar komisiju izvērtēt jau

1310paveikto likumdošanas tuvināšanas darbu un ar to saistīto

1311palīdzību, nolūkā saskaņot to ar attiecīgās valsts izstrādātās

1312darba programmas prasībām;

1313- pilnībā izmantot iespējas, ko

1314sniegs proponētais Tehniskās palīdzības informācijas birojs, lai

1315intensificētu darbu iekšējā tirgus likumdošanas tuvināšanā,

1316ieviešanā un īstenošanā.

13176.11. Dalībvalstis tiek

1318aicinātas:

1319- sniegt ekspertu padomus par

1320iekšējā tirgus likumdošanas normu iestrādāšanu valstu likumos, kā

1321arī par struktūrām, kas vajadzīgas, lai ieviestu un īstenotu šos

1322likumus;

1323- sniegt informāciju par to

1324palīdzību un ekspertu konsultācijām, kas ir pieejamas ar PHARE

1325programmas vadības komitejas un Tehniskās palīdzības informācijas

1326biroja starpniecību;

1327- ar iepriekšminētajiem

1328mehānismiem koordinēt plānoto palīdzību, lai dažādu avotu

1329nodrošinātie pasākumi būtu efektīvi un papildinātu cits citu.

1330PHARE Ārējo resursu plānošanas un

1331izmantošanas vienība - Smilšu iela 1, Rīga, Latvija, LV-1919;

1332tālrunis 7210352; fakss 7820320.

1333Tulkotāja Astrīda Lūce; juridiskie

1334redaktori: Valters Šulcs, Ainars Latkovskis; literārā redaktore

1335Inese Treimane; projekta vadītājs Ivars Golsts.