92. pants
, lai aizsargātu

iekšējā tirgus integritāti, nosaka striktus noteikumus

palīdzībai, ko valsts sniedz saviem uzņēmumiem;

95.pantā ir runa par

dalībvalstu pienākumu nepieļaut diskrimināciju fiskālās

lietās.

2.7. Būtiska nozīme Eiropas

Savienības tiesiskās struktūras attīstībā ir arī principiem, ko

savos lēmumos noteikusi Eiropas Savienības tiesa (turpmāk -

Eiropas tiesa), interpretējot ES līgumu. Vienu šādu principu -

savstarpējas atzīšanas principu - Eiropas tiesa noteica

1979.gadā savā zīmīgajā spriedumā Cassis de Dijon (Dižonas

upeņu) lietā. Ikviena prece, kas ir legālā apgrozībā vienā

dalībvalstī, var būt brīvā apgrozībā arī jebkurā citā Eiropas

Kopienas dalībvalstī, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts var

pierādīt, ka preces ražotājas valsts noteikumi nenodrošina

būtisku sabiedrisko interešu ekvivalentu aizsardzību. Šī principa

ievērošana nodrošina daudzveidīgu preču un pakalpojumu brīvu

kustību Kopienas robežās, neapelējot pie likumdošanas Eiropas

Kopienas līmenī.

2.8. Tiesas lēmumiem ir bijusi

svarīga nozīme, interpretējot atsevišķus ES līguma terminus,

piemēram, noteikumus, kas ir ekvivalenti attiecībā uz

kvantitatīviem ierobežojumiem (30.pants un tml.), un

aizliegumus, ierobežojumus vai limitējumus brīvai preču kustībai,

kas pieļaujami, pamatojoties uz atšķirīgu valsts politiku

(36.pants, 48.3 pants utt.) Šāda interpretācija ir

veicinājusi iekšējā tirgus izveidošanu un saglabāšanu, nepieņemot

jaunus likumus daudzās nesaskaņotajās nozarēs.

2.9. Šo principu ievērošana ir

izraisījusi fizisko, tehnisko, fiskālo un tarifu barjeru

nojaukšanu. Pats ES līgums jau nosaka, ka iekšējā tirgus

izveidošana ir pakāpenisks process. Fiziskās kontroles atcelšana

uz iekšējām robežām (šis process gan vēl nav pilnībā pabeigts

attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos) kļuva iespējama tikai

tad, kad dalībvalstis vienojās par kārtību, kādā ar citiem

līdzekļiem un citās vietās varētu veikt kontroli, kuru agrāk

galvenokārt veica uz robežām.

2.10. Tādu apstākļu izveidošanu,

kas Kopienas robežās nodrošinātu brīvu preču un pakalpojumu

kustību un mazākā apjomā arī personu un kapitāla kustību,

nevarētu pilnībā panākt, piemērojot vienīgi ES līgumu, tā

interpretāciju, ko veikusi Eiropas tiesa, un savstarpējas

atzīšanas principu. Sīkāk jāizstrādā arī sekundārie likumi, īpaši

tajos gadījumos, kad dalībvalstu noteikumos un praksē ir lielas

atšķirības, kas rada šķēršļus šādai brīvai kustībai. Eiropas

Kopienas likumdevējam ir jārespektē subsidiaritātes princips un

likumi Kopienas līmenī jāpieņem vienīgi tad, kad tādu pašu vai

labāku efektu nevar sasniegt ar valstu vai reģionālā līmenī

pieņemtiem likumiem.

2.11. Atsevišķo valstu likumi un

noteikumi parasti atbilst oficiālajiem valsts politikas mērķiem,

kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, piemēram, sabiedrības drošība

(kas ietver arī noziegumu, krāpšanas un nelegālās tirdzniecības

apkarošanu), sabiedrības veselības aizsardzība un drošības

pasākumi, vides aizsardzība, patērētāju aizsardzība, sabiedrības

uzticības saglabāšana finansu pakalpojumu sektorā un atbilstošas

kvalifikācijas garantēšana īpašu profesiju pārstāvjiem. Šie mērķi

ir pastāvīgi jāievēro un vairumā gadījumu valstu likumi jāsaskaņo

tā, lai izveidotu vienotu EK likumu kopumu, vai arī jātuvina

tādam līmenim, lai dalībvalstis varētu piemērot savstarpējas

atzīšanas principu. Lai to sasniegtu ar likumdošanu Kopienas

līmenī, daudzām valstīm jāpārskata savi likumi un noteikumi, kā

arī prakse.

2.12. Saskaņā ar ES līguma

100.a 3. pantu Komisijai, sagatavojot priekšlikumus par

valstu likumdošanas saskaņošanu veselības aizsardzības, drošības,

vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomās, ir jāņem par

pamatu augsts aizsargātības līmenis. Tomēr dažas dalībvalstis

varbūt vēlēsies pēc likumu saskaņošanas paturēt savā valstī vēl

augstākus standartus, un tas ir atļauts saskaņā ar 100.a

4.pantu. Šādos un citos izņēmuma gadījumos ir attaisnojami

preču brīvas kustības ierobežojumi, ja vien tie nav slēpti

tirdzniecības ierobežojumi un ja tie ir samērīgi un atbilst savam

mērķim.

2.13. Vēl viens apsvērums, kādēļ

vajadzīga likumdošana Kopienas līmenī, ir nepieciešamība radīt un

saglabāt vienādus apstākļus uzņēmējiem. Konkurence tiktu

izkropļota, ja vienā Kopienas reģionā uzņēmumiem būtu lielākas

izmaksas nekā citos reģionos, turklāt jāņem vērā arī iespēja, ka

saimnieciskā darbība pārvietotos uz tādiem reģioniem, kur

izmaksas ir mazākas. Šādas izmaksas valdībām un uzņēmējiem var

rasties sakarā ar vides, sociālās un patērētāju aizsardzības

pasākumiem. Augstu kopējo aizsardzības standartu ieviešana ir

viens no ES uzdevumiem, un reizē tie palīdz nodrošināt "vienādus

spēles noteikumus".

2.14. Iekšējais tirgus ir cieši

saistīts arī ar politiku citās jomās. Iekšējo tirgu nebūtu

iespējams izveidot, ja, secīgi pārskatot līgumu, netiktu

pastiprināti noteikumi citās svarīgās politikas jomās. Tas īpaši

attiecas uz politiku, kas vērsta uz lielāku ekonomisko un sociālo

līdzsvarotību un vides un patērētāju aizsardzības pastiprināšanu.

Koncentrējoties tikai uz integrācijas ekonomiskajiem vai tirgus

aspektiem, izveidotos nesabalansēta Eiropas Kopiena, kas nebūtu

pieņemama vairumam dalībvalstu. Attiecības starp iekšējo tirgu un

citām politikas jomām ir apskatītas 3.nodaļā.

Sekundārā

likumdošana kā barjeru likvidēšanas līdzeklis

2.15. Likumdošana Kopienas līmenī

ir vajadzīga tajos gadījumos, kad dalībvalstu likumdošanā ir

pārāk lielas atšķirības, lai tieši varētu piemērot brīvas

kustības un savstarpējas atzīšanas pamatprincipus. Baltās

grāmatas galvenais uzdevums ir iepazīstināt asociētās valstis

ar ļoti plašo sekundāro likumu kopumu un tos izskaidrot. Par to,

kā tas izdarīts, ir runa 3. nodaļā, turklāt šie likumi detalizēti

iztirzāti pielikumā.

2.16. Atbilstoši ES līguma

noteikumiem, uz kuriem ir pamatota iekšējā tirgus likumdošana,

tās normas galvenokārt ir izteiktas direktīvu formā. Direktīvas

ir saistošas ES dalībvalstīm, kas veic visu nepieciešamo, lai tās

īstenotu. (Ja dalībvalstis neveic nepieciešamos pasākumus

noteiktajā laikā vai arī veic tos nepilnīgi vai neadekvāti, ES

dalībvalstu pilsoņi var īstenot savas tiesības - to pierāda

vairāki Eiropas tiesas lēmumi -, pamatojoties tieši uz direktīvu,

ja vien tā ir pietiekami skaidri formulēta un neatstāj

dalībvalstij rīcības brīvību.) Dažreiz direktīvas ir diezgan

detalizētas un atstāj dalībvalstu likumdevējiem ļoti niecīgas

manevra iespējas. Savukārt citos gadījumos direktīvas nosaka

tikai vispārējos mērķus vai pamatnosacījumus, tādējādi direktīvu

prasības ir iespējams dažādi iestrādāt valstu likumos. Šāda

metode nodrošina to, ka maksimāli tiek saglabāta tradicionālā,

dalībvalstīm pieņemamā pieeja.

2.17. Noteikumi, kas ir Kopienas

dokumenti un ir tieši piemērojami dalībvalstīs, arī ir iekšējā

tirgus likumdošanas sistēmas sastāvdaļa, īpaši lauksaimniecības

jomā, kā arī, piemēram, viesstrādnieku sociālās nodrošināšanas

noteikumu saskaņošanā. Turklāt ir arī daži lēmumi, kas ir

saistoši tiem, kam tie adresēti.

Likumdošana,

kas nodrošina brīvu preču kustību

2.18. Lielākā daļa iekšējā tirgus

sekundāro likumdošanas aktu attiecas uz preču ražošanu un

mārketingu. Šie likumi attiecas uz tām jomām, kur nevar piemērot

savstarpējas atzīšanas principu, jo atšķirības valstu likumdošanā

ir tik lielas, ka rada ekvivalences problēmu tarifiem vai

kvantitatīvajiem ierobežojumiem, tā sauktajām tehniskajām

barjerām tirdzniecībā. Ar pirmajām direktīvām mēģināja noteikt

detalizētu Kopienas likumdošanas aktu kopumu, kas aizstātu valstu

likumus. Pēdējā laika pieeja, tā sauktā jaunā pieeja,

likumdošanas saskaņošanai ir šāda - noteikt dažas būtiskās

prasības un ļaut, lai detalizētākus normatīvos aktus uz

brīvprātības pamata izstrādā citas standartizācijas

institūcijas.

2.19. Attiecībā uz konkrētiem

ražojumiem, īpaši pārtikas produktiem un medikamentiem, kā arī

ražojumiem, kas ir potenciāli bīstami, bet tiek plaši lietoti

(piemēram, motorizētie transporta līdzekļi), vēl aizvien par

piemērotāku tiek atzīta sākotnējā pieeja, tas ir, likumu pilnīga

saskaņošana. Šie likumi arī nosaka stingras prasības pārbaudei un

sertifikācijai un dažos gadījumos paredz pasākumus, kas veicami

tirgus uzraudzībai. Vēl viena problēma, kas ir Kopienas

likumdošanas kompetencē, attiecas uz dažādās valstīs atšķirīgo

noteikumu saskaņošanu tādos jautājumos kā noteiktu produktu

nosaukumi, to marķēšana un iesaiņojums.

2.20. Visi šie likumi un noteikumi

kopā ar savstarpējas atzīšanas principu nodrošina to, ka jebkuras

dalībvalsts ražotājs, izgatavotājs vai importētājs jebkurā

Kopienas reģionā var laist preci tirgū un droši to pārdot,

nenonākot pretrunās ar vietējiem likumiem un noteikumiem.

Dalībvalstij, kas piedalās iekšējā tirgū, ir ne tikai jārada

apstākļi tādu preču ražošanai, kas atbilst Kopienas standartiem

(tas attiecas arī uz tām valstīm, kuras eksportē preces uz

Eiropas Kopienu), bet arī jāgarantē, ka visas tās tirgū esošās

preces atbilst šiem standartiem. Tām savā teritorijā arī

jāgarantē visu to preču brīva kustība, kuras nāk no citām ES

dalībvalstīm. Tādējādi šī sistēma prasa ne vien pareizu

likumdošanu visās dalībvalstīs, bet arī pilnīgu tehnisko un citu

struktūru kopumu, kas vajadzīgs likumdošanas aktu efektīvai

īstenošanai. Lai iekšējā tirgū varētu piemērot savstarpējas

atzīšanas principu, šādām struktūrām - pārbaudes laboratorijām,

metroloģijas institūtiem, muitas posteņiem uz Eiropas Kopienas

ārējām robežām - ir jāiemanto visas Kopienas uzticība.

Likumdošana,

kas nodrošina brīvu pakalpojumu kustību

2.21. Nākamā lielākā sekundāro

likumu kopa attiecas uz apstākļiem, kas ir vajadzīgi noteiktu

pakalpojumu piedāvāšanai. Šie likumi ir vajadzīgi, jo dalībvalstu

likumdošanas akti, pat ja tie atklāti nediskriminē citu valstu

uzņēmumus, tomēr ir pārāk atšķirīgi, lai brīva pakalpojumu

kustība būtu panākama, piemērojot savstarpējas atzīšanas

principu. Daudzi no šiem likumiem attiecas uz finansu pakalpojumu

nozari un prasa minimālās piesardzības ievērošanu, piemēram,

izsniedzot atļaujas bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Tie

kalpo arī vietējo tirgu izveidošanai tādās nozarēs kā

telekomunikācijas vai atsevišķas transporta un enerģētikas jomas,

kur tradicionāli dominēja vietējie monopoli.

Likumdošana,

kas nodrošina personu brīvu pārvietošanos

2.22. Līguma 8.a pants

ietver plaši izvērstu koncepciju par personas tiesībām brīvi

pārvietoties un apmesties uz dzīvi kā pamattiesībām, kas nav

saistītas ar pilsoņa ekonomiskajiem mērķiem, bet kas ir

attiecīgās sekundārās likumdošanas jautājums. Šie likumdošanas

akti iedalāmi likumos, kas nodrošina darba tirgus harmonisku

attīstību un nepieļauj konkurences izkropļošanu, un likumos, kas

reglamentē noteikumus par citu dalībvalstu pilsoņu uzņemšanu.

Vairums Kopienas likumu attiecas uz pēdējo aspektu, t.i., uz

tādām lietām kā uzturēšanās atļaujas, iebraukšanas tiesības,

ierobežojumi personu izdošanā un ģimenes pabalsti. (Šī Eiropas

Kopienas dokumentu kopuma daļa pašlaik nav aktuāla, bet tai ir

neapšaubāma nozīme iekšējā tirgus nostiprināšanā pēc tam, kad būs

beidzies pirmsiestāšanās posms.)

2.23. Likumdošanas akti par

personu brīvu pārvietošanos ir cieši saistīti ar brīvību

pakalpojumu sfērā, īpaši tas attiecas uz tādiem pakalpojumiem,

kuru sniegšanai vajadzīga minimāla profesionālā kvalifikācija.

Tāpat kā jautājumā par precēm, Eiropas Kopiena sākumā centās

likumus pilnīgi saskaņot, lai Kopienas likumi aizstātu valstu

likumus tādās profesijās kā arhitekti, ārsti un medicīnas māsas.

Jaunākās direktīvas ir balstītas uz horizontālo pieeju un formulē

tikai vispārīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem darbojas diplomu

savstarpējas atzīšanas princips.

2.24. Nepieciešami arī likumi, kas

strādniekiem, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas robežās,

nodrošina pilnīgas sociālās tiesības. Runa nav tikai par tiesībām

uz naudas pabalstiem, bet arī par tiesībām izglītības un

veselības aizsardzības jomā. Dalībvalstu sociālās nodrošināšanas

sistēmas nav saskaņotas, lai gan saskaņā ar ES līguma

51.pantu tās ir jākoordinē, lai nodrošinātu to, ka

viesstrādnieki pārvietošanās rezultātā nezaudētu savas

tiesības.

2.25. Šajā nodaļā ietilpst arī

izņēmumtiesības. Līguma 58.pants noteic, ka uz uzņēmumiem

attiecas tādi paši kustības brīvības noteikumi kā uz fiziskām

personām. Kopienas likumi izlīdzina dažas lielākās atšķirības

valstu likumos par uzņēmumu dibināšanu un darbību. Tomēr tie vēl

pilnībā nenodrošina uzņēmumiem kustības brīvību tādos gadījumos

kā dažādu valstu uzņēmumu apvienošanās, īpašuma tiesību

pārņemšana un galvenās mītnes vietas maiņa.

Likumdošana,

kas nodrošina brīvu kapitāla kustību

2.26. Brīva kapitāla kustība ir

nepieciešama ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī tādēļ, ka

tā ir priekšnoteikums brīvai finansu pakalpojumu un personu

kustībai. Tomēr tikai pavisam nesen Eiropas Kopienā ir sasniegta

pilnīga kapitāla kustības liberalizācija, vairumā dalībvalstu

izmantojot kontroli kā makroekonomiskās politikas mehānismu.

67.-73. panta noteikumi, kas reglamentēja šo jomu

līdz 1993.gada beigām, ir formulēti daudz piesardzīgāk nekā citi

brīvas kustības noteikumi, bet 73. pants noteica

aizsardzības mehānismu gadījumā, ja tiktu traucēts kapitāla

tirgus. Sekundārie likumi ļāva pakāpeniski atcelt kontroli

dalībvalstīs. Sākot no 1994.gada, sākotnējie 73.b-73.g

panta noteikumi tika aizstāti ar noteikumiem, kas reglamentē

striktākus ierobežojumu aizliegumus un ir piemērojami tieši.

Konkurences

politika

2.27. Konkurences politikai ir

svarīga nozīme iekšējā tirgus izveidošanā. Ja netiek ieviesta

sistēma, kas nodrošina kopējā tirgus konkurenci bez

izkropļojumiem (līguma 3.g pants), tad iekšējais tirgus

nevar funkcionēt.

2.28. Tirdzniecības barjeru

atcelšana prasa pieņemt un ieviest jaunu, skaidri saprotamu

likumu kopu, kas regulētu konkurenci. Ja šādu likumu nebūs,

optimālo resursu sadali var izjaukt pret konkurenci vērsta

darbība. Konkurences likumiem ir jāreglamentē gan uzņēmumu, gan

valsts rīcība četros galvenajos aspektos:

- kad valstu noteiktās

tirdzniecības barjeras tiek atceltas, uzņēmumiem var rasties

vilinājums vienoties par tirgus sadalīšanu un citu ierobežojošu

līgumu slēgšanu, kā arī izmantot savu dominējošo stāvokli, lai

novērstu konkurenci. Tādējādi tautsaimniecībai zustu

priekšrocības, ko dod brīva tirdzniecība un aktīva konkurence.

Tirdzniecības barjeru radītie ienākumi, kas agrāk uzkrājās

valstij (piemēram, nodokļi par preču importu), tagad tiktu

sadalīti privāto līgumpartneru starpā. Tāpēc ir nepieciešami

efektīvi likumi, kas aizliegtu uzņēmumiem šādu ļaunprātīgu

rīcību;

- iekšējais tirgus izvirza

uzņēmumiem jaunus uzdevumus, kuru sekmīgai veikšanai tie veido

stratēģiskas alianses, apvienojoties vai pārņemot īpašumu. Lai

gan principā tā ir likumīga biznesa stratēģija, jārūpējas, lai

tirgus struktūras paliktu konkurētspējīgas. Ja šie jautājumi

netiek regulēti, var rasties dominējošas pozīcijas, kas tiek

ļaunprātīgi izmantotas; tādējādi var pazemināties vispārējais

labklājības līmenis;

- kad valstu robežas tiek

atvērtas, arī valdības var censties piešķirt valsts palīdzību

savai rūpniecībai, lai aizsargātu to pret augošo konkurenci. Ja

valsts palīdzība tiek piešķirta vispārēju uzdevumu veikšanai,

piemēram, pētniecībai un attīstībai, vides aizsardzībai vai

reģionālā līdzsvara nodrošināšanai, tā ir pieņemama tiktāl,

ciktāl valsts ieguldījumi pozitīvi ietekmē visu sabiedrību un

netiek izmantoti tikai paša uzņēmuma interesēs. Tomēr būtu

jāaizliedz tāda veida palīdzība, kas kropļo konkurenci un nenes

labumu. Tādējādi iekšējā tirgū ir nepieciešama strikta valsts

palīdzības kontrole;

- brīvu un atklātu konkurenci

apdraud arī komerciāli valsts monopoli, valsts uzņēmumi vai

uzņēmumi, kam ir speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Tiek

apzināti noteikti izdevīgi nomas noteikumi dažiem uzņēmējiem,

pieņemot, ka peļņa tiks izmantota sabiedrisko pakalpojumu sfērā

vai vairos valsts ienākumus. Principā pret to nevar iebilst,

tomēr ir ļoti grūti panākt, lai atkāpes no tirgus ekonomikas

likumiem vienmēr kalpotu vispārējām interesēm (piemēram,

nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu visattālākajos

reģionos).

2.29. Aktīva konkurences politika

palīdz izveidot veselīgas tautsaimniecības struktūras un novērst

pārlieku lielu peļņu. Tas ir būtiski svarīgi iekšējā tirgus

izveidošanai tādās nozarēs kā enerģētika, transports un

telekomunikācijas. Konkurences politikā, tāpat kā citās jomās,

nepietiek tikai ar likumu pieņemšanu un struktūru izveidošanu. Ir

nepieciešami pastāvīgi pūliņi, lai šo politiku īstenotu, plaši

izskaidrotu un panāktu tai atbalstu. Tikai tad tirgus varēs

demonstrēt visu savu potenciālu.

Ieviešana un

īstenošana

2.30. Eiropas Kopienas likumu

vispārēja ieviešana Kopienas līmenī ir Komisijas un Eiropas

tiesas uzdevums, bet to faktiskā īstenošana - vienalga, vai katrs

konkrētais likums ir tieši piemērojams dalībvalstīs vai arī tā

normas jāiestrādā attiecīgās valsts likumdošanā, - ir atkarīga no

attiecīgās tiesu un administratīvās iekārtas, kāda ir

dalībvalstīs. Konstitucionāli visas dalībvalstis ir tiesiskas

valstis, kur valsts vara ir atdalīta un tiesa - neatkarīga. Tiesu

sistēmai ir jānodrošina katram pilsonim taisnīga tiesa, īpaši

attiecībā uz valsts varas iestāžu lēmumiem. Decentralizētai

tautsaimniecības sistēmai, kāda ir tirgus ekonomikas valstīs, ir

nepieciešama jautājumu ātra izskatīšana tiesā. Panākumi Kopienas

likumu efektīvā piemērošanā ir atkarīgi arī no vairākām konkrētām

privātā sektora administratīvajām struktūrām un tehniskajām un

profesionālajām institūcijām.

Secinājums

2.31. Principi, kas regulē iekšējo

tirgu, būtībā ir vienkārši, bet likumdošanas aktu, kā arī

struktūru, kas vajadzīgas šo likumu reālai funkcionēšanai, ir

daudz, un tie ir sarežģīti. To uzdevums ir nojaukt barjeras, kas

kavē kustības brīvību, un nodrošināt to, ka iekšējā tirgus

veidošanā netiek atstātas novārtā citas svarīgas valsts politikas

jomas. Tiem jānodrošina, lai valsts varas iestādes un privātās

institūcijas darbotos tālredzīgi un nekalpotu tikai pašu

interesēm, kā arī netraucētu aktīvu un godīgu konkurenci. Lai gan

līdz šim sasniegtajā vēl aizvien ir daudz nepilnību, Eiropas

Savienība ir apņēmusies pabeigt iekšējā tirgus izveidošanu un

nodrošināt tā veiksmīgu funkcionēšanu.

2. Eiropas

Kopienas likumdošana par iekšējo tirgu

3.1. "Baltās grāmatas" pielikumā

plaši un detalizēti izklāstīta pašreizējā Eiropas Savienības

likumdošana iekšējā tirgus jautājumos. Kopumā iztirzāta

likumdošana divdesmit trīs dažādās jomās, izskaidrojot komisijas

pieeju un pievēršot uzmanību dažiem aspektiem informācijas

izklāstā.

3.2. Komisijas sagatavotais

detalizētais likumdošanas izklāsts "Baltajā grāmatā" ir balstīts

uz četriem principiem:

- "Baltās grāmatas" uzmanības

centrā ir iekšējais tirgus, un tā nemēģina aptvert visu Eiropas

Kopienas dokumentu kopumu (acquis communautaire);

- atsevišķās jomās likumi ir nevis

tikai sniegti kopīgā sarakstā vai blokā, bet ir norādīts, kuri

pasākumi ir svarīgākie un tādēļ, protams, jārisina pirmām

kārtām;

- "Baltā grāmata" kalpo kā izziņas

dokuments esošajām un nākamajām asociētajām valstīm, un tās

rekomendācijas nav tieši pieskaņotas kādas konkrētas valsts

vajadzībām;

- likumdošana Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīm izskaidrota tā, lai pasākumi un to

īstenošanas struktūras būtu skaidri izprotamas.

Iekšējā tirgus

likumdošanas robežu noteikšana

3.3. Sagatavojot "Balto grāmatu",

vajadzēja noteikt iekšējā tirgus robežas no likumdošanas

viedokļa. Kā jau iepriekšējā nodaļā paskaidrots, iekšējā tirgus

sekmīgai darbībai vajag ne tikai visaptverošu un detalizētu

likumdošanu, kas atceltu oficiālās barjeras, bet arī daudzu un

dažādu ekonomisko priekšnoteikumu izpildi. Čpaši tas attiecas uz

godīgu un atklātu konkurenci uzņēmēju starpā, kas savukārt ir

atkarīga no skaidru un saprotamu konkurences likumu ieviešanas un

kopīgas struktūras, kas nodrošinātu minimālos sociālos standartus

un adekvātu vides aizsardzību visā Eiropas Savienības

teritorijā.

3.4. Jau pašā ES līgumā rūpīgi

līdzsvaroti dažādie mērķi un stratēģija to sasniegšanai, tā ka

praksē neviena ES dokumentu kopuma daļa nav nošķirama no pārējām.

Šī saistība līgumā īpaši uzsvērta, piemēram, 130.pantā,

kurā teikts, ka vides aizsardzības prasības jāietver un jāņem

vērā, formulējot un īstenojot Kopienas politiku citās jomās.

Eventuālajās sarunās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

par to iestāšanos Eiropas Savienībā tiks apspriesta visa Kopienas

likumdošana. Tādēļ ir svarīgi veikt likumdošanas tuvināšanu. To

paredz arī Eiropas līgumi, nosakot, ka daudzām jomām, tādām kā

konkurences politika, vides aizsardzība, sociālā politika un

patērētāju aizsardzība, ir jāveltī īpaša uzmanība.

3.5. "Baltajā grāmatā"

likumdošanas izklāsts ir koncentrēts. Pielikumā aprakstīti tie

līguma panti, kā arī sekundārie likumi, kas tieši ietekmē brīvu

preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustību. Tie ir tādi

likumi, bez kuriem turpinātu pastāvēt vai parādītos jauni šķēršļi

kustības brīvībai. Pārējie likumi, kuri netieši ietekmē vienota

tirgus darbību (piemēram, tie, kas ietekmē firmu konkurētspēju),

nav iekļauti šajā detalizētajā apskatā.

3.6. Šādai pieejai ir praktiskas

priekšrocības, īpaši ja ņemam vērā attiecīgās sekundārās

likumdošanas apjomu. Tā saskaņotas programmas ietvaros ļaus

likumdošanas tuvināšanu organizēt daudz sistemātiskāk, kā arī

atbalstīs to ar specializētu tehnisko palīdzību. Likumdošanas

tuvināšana pārējās jomās būs pirmsiestāšanās posma tālākais

uzdevums.

3.7. Nosakot likumdošanas jomas,

kurām ir būtiska nozīme iekšējā tirgus funkcionēšanā, īpaša

uzmanība ir jāpievērš sociālajai politikai un vides aizsardzības

politikai. Arī norobežojuma kritēriji citās jomās ir īpaši

paskaidrojami.

3.8. Sociālais aspekts ir būtisks

iekšējā tirgus politikas elements. Tas nepārprotami noteikts arī

līgumā. Turklāt daudzi likumi sociālajā jomā ir pamatoti ar

iekšējā tirgus apsvērumiem. Ja valstu likumdošanā nebūs vienādas

attieksmes pret strādnieku tiesībām, veselības aizsardzību un

darba drošību, tas var radīt uzņēmējiem atšķirīgas izmaksas un

apdraudēt konkurenci. Šā iemesla dēļ daudzi sociālie likumi, kas

pieņemti pirms 1985.gada, tagad interpretējami, balstoties uz

līguma 100.pantu.

3.9. Tomēr sociālo likumu mērķis

nav tikai izlīdzināt stāvokli visās valstīs. Eiropas Savienības

galvenais mērķis ir panākt augstu sociālās nodrošināšanas līmeni.

To varēs sasniegt, izmantojot iekšējā tirgus radītās

priekšrocības. "Baltajā grāmatā" aprakstītā ar iekšējo tirgu

saistītā likumdošana ietver tikai tos sociālās likumdošanas

aspektus, kas tieši ietekmē iekšējo tirgu vai kuri ir vajadzīgi,

lai papildinātu pārējos par galvenajiem atzītos pasākumus, īpaši

likumdošanu par uzņēmumiem. Iepriekšējās Padomes sanāksmēs tika

skaidri norādīts, ka asociētajām valstīm nevajadzētu izvairīties

no sociālās likumdošanas tuvināšanas, jo tā ir būtiska,

gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā.

3.10. Līdzīgi apsvērumi attiecas

arī uz likumdošanu vides aizsardzības jomā. Vides aizsardzība un

iekšējais tirgus papildina viens otru. Līgumā paredzēts panākt

pastāvīgu augsta līmeņa vides aizsardzību un noteikts, ka vides

aizsardzības prasības jāņem vērā, formulējot un īstenojot

politiku citās jomās. Komplekss risinājums, kas ļautu sasniegt

pastāvīgu ekonomisko un sociālo attīstību, ir vitāli svarīgs ne

tikai vides saglabāšanai, bet arī iekšējā tirgus panākumiem

nākotnē.

3.11. "Baltā grāmata" ietver

likumdošanu, kas tieši ietekmē brīvu preču un pakalpojumu

kustību, bet nepievēršas tādiem likumiem, kuri attiecas uz

stacionāru avotu radīto piesārņojumu, t.i., uz procesiem, nevis

produktiem, un kuri tādējādi tikai netieši saistāmi ar iekšējo

tirgu. Tādējādi "Baltajā grāmatā" nav ietverta lielākā daļa no

vides aizsardzības likumiem. Nemaz nav iztirzāti tādi svarīgi

likumi, kas nosaka kvalitātes standartus gaisa, ūdens un dabas

aizsardzībā, un tikai mazliet skarta atkritumu problēma. Tādējādi

pašreizējie pasākumi, kas attiecas uz iekšējot tirgu, būs

jāpapildina ar daudz pilnīgāku vides aizsardzības jautājumu

risināšanu.

3.12. Enerģētikas nozarē

likumdošanas tuvināšanu nevar nošķirt no konkurences likumu

piemērošanas. Piemēram, ļoti svarīga ir vienota Kopienas nostāja

attiecībā uz valsts palīdzību, ja integrētajā enerģētikas tirgū

ir jānovērš konkurences izkropļojumi. Arī likumdošana par cenu

politikas atklātību jāpapildina ar konkurences noteikumiem, pat

paredzot sankcijas. Enerģētikas politika ir cieši saistīta ar

politiku vides aizsardzībā un citās jomās. Piemēram, būtu grūti

akceptēt elektrības importu, ja tās ražošanā eksportētāja valsts

neievērotu atbilstošus vides aizsardzības vai kodoldrošības

līmeņus.

3.13. Daudzu Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstu tautsaimniecībā svarīga nozare gan

likumdošanas apjoma, gan īpatsvara ziņā ir arī lauksaimniecība.

Daudzi tās politikas un likumdošanas aspekti "Baltajā grāmatā"

nav ietverti, jo tie vairāk attiecas uz tirgus veicināšanas

pasākumiem nekā uz brīvu preču kustību. Lai gan lauksaimniecībai

sniegtās palīdzības apjoms un veidi iespaido lauksaimniecības

produktu pārdošanu iekšējā tirgū, tie nav būtiski, lai panāktu un

saglabātu brīvu preču kustību. Pirmsiestāšanās stratēģijas

ietvaros Komisija sagatavos atsevišķu ziņojumu par

lauksaimniecību vēl līdz 1995.gada beigām. Tādēļ "Baltā grāmata"

ietver tikai veterinārijas, augu aizsardzības un pareizas

dzīvnieku barošanas kontroles jautājumus, kā arī mārketinga

prasības atsevišķām plaša patēriņa precēm. Šīs likumdošanas

mērķis ir aizsargāt patērētājus, sabiedrības veselību, kā arī

dzīvnieku un augu veselību.

Iekšējā tirgus

likumdošanas iztirzājums pielikumā

3.14. Pielikumā analizēta

informācija par Kopienas likumdošanu 23 dažādās nozarēs. Dažās

jomās plaši izklāstīta politika attiecīgajās nozarēs, kas

sadalītas apakšnozarēs. Iztirzājot katrā jomā īstenojamo

politiku, vispirms par šo nozari sniegts vispārīgs ievads, kurā

aprakstīti galvenie mērķi un likumdošanas metodoloģija.

Tajā izskaidrots, kāpēc attiecīgā

likumdošana nepieciešama un - vairumā gadījumu - kā tā laika

gaitā attīstījusies. Izskaidrotas arī attiecības starp atsevišķu

valstu un Kopienas likumiem.

3.15. Konkrētais katras nozares

iztirzājums sastādīts tā, lai palīdzētu asociētajām valstīm

plānot pakāpenisku savu likumu pielāgošanu Kopienas likumiem, kā

arī to pieņemšanu un īstenošanu. Turklāt katra analīze ietver

norādes par secību, kādā asociētās valstis varētu veikt

likumdošanas tuvināšanu, un apstākļiem, kādi nepieciešami

likumdošanas funkcionēšanai.

Raksturīgās

prioritātes likumdošanas tuvināšanai

3.16. Lai gan principā ikviens

Eiropas Kopienas likumdošanas akts ir svarīgs un iestāties

Eiropas Savienībā varēs vienīgi, pārņemot visu Eiropas Kopienas

likumdošanas sistēmu, Komisija uzskata, ka pirmsiestāšanās posmā

vajadzētu noteikt secību, kādā asociētās valstis varētu pārņemt

likumdošanas aktus katrā galvenajā jomā. Resursi likumdošanas

tuvināšanai ir ierobežoti kā Eiropas Kopienai, tā arī asociētajām

valstīm - gan attiecībā uz juridisko un tehnisko ekspertīzi, gan

parlamentiem atvēlēto laiku, gan arī apmācību iespējām. Šie

resursi ir jākoncentrē tajās jomās, kur tie dotu vislielāko

efektu.

3.17. Tādēļ Komisija ieteic

likumdošanas aktus katrai jomai tādā veidā, ka no kopējiem

veicamajiem pasākumiem tiek izraudzīti galvenie pasākumi, kas

tālāk tiek sadalīti divos posmos. Sadalījums pirmā posma un otrā

posma pasākumos uzsver katram posmam raksturīgās prioritātes, kas

izriet no pašas likumdošanas loģikas un rāda, kā visefektīvāk

pakārtot asociēto valstu darba programmas likumdošanas

tuvināšanai, ieviešanai un īstenošanai.

3.18. Pirmā posma pasākumi

izraudzīti atkarībā no tā, vai šie pasākumi:

- nosaka vispārīgu struktūru daudz

detalizētākiem likumiem;

- paredz fundamentālus principus

vai nosaka attiecīgās nozares pamatprocedūras;

- ir priekšnoteikums iekšējā

tirgus efektīvai funkcionēšanai attiecīgajā nozarē.

Dažās jomās ir tādi pirmā posma

pasākumi, kuru efektīvai īstenošanai nepieciešams ilgāks laika

periods.

3.19. Komisijas attieksmē jāuzsver

arī šādas nostādnes. Pirmkārt, dažās nozarēs pamatpasākumos ir

iekļauti tādi likumdošanas akti, ko Eiropas Kopiena vēl nav

pieņēmusi, bet kuri atrodas pieņemšanas procesā. Dažreiz pirmā

posma pasākumos iekļauti daudzi tādi likumi, kas pieņemti pavisam

nesen. Tas, ka Kopiena ir pieņēmusi šos likumdošanas aktus vai

arī pieņems tos tikai relatīvi vēlā iekšējā tirgus attīstības

posmā, nekādi nemazina to nozīmi. Likumdošanas akti, kas atrodas

pieņemšanas stadijā, veidos daļu no ES dokumentu kopuma, kam

vajadzēs pievienoties visām nākamajām dalībvalstīm.

3.20. Otrkārt, kritēriji, pēc

kuriem izstrādāti ieteikumi likumdošanas tuvināšanas secībai

katrā likumdošanas jomā, ir balstīti uz saskaņotu pieeju pašai

likumdošanas sistēmai, neņemot vērā ekonomiskās izmaksas vai

ieguvumus, kas rastos tās pieņemšanas rezultātā. Ekonomiskie

apsvērumi, nosakot savu likumdošanas tuvināšanas stratēģiju, būs

jāņem vērā katrai asociētajai valstij pašai.

3.21. Treškārt, prioritātes

jebkurā likumdošanas jomā ir katras valsts pašas ziņā. Netiek

uzspiesta vispārīga prioritāšu kārtība, ņemot vērā katra pasākuma

lietderību dažādās likumdošanas jomās. Tā ir iepriekšējā punktā

aprakstītās pieejas loģiska konsekvence. Bez vispārējas

ekonomiskas analīzes nevar radīt objektīvus kritērijus, kurus

varētu izmantot prioritāro nozaru noteikšanai. Tomēr daži likumi,

kas ietverami šajā likumdošanas tuvināšanas pasākumā, piemēram,

pamatlikums par uzņēmumiem, jāuzskata par stūrakmeņiem tirgus

ekonomikas funkcionēšanā, un šo jautājumu risināšanu asociētās

valstis jau ir sākušas savas ekonomiskās pārveides sākumposmā.

Tas, kuras nozares pašas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis

atzīs par prioritārām, būs atkarīgs no politiskās un ekonomiskās

situācijas katrā konkrētajā asociētajā valstī. Šo izvēli noteiks

šīs valstis pašas, nevis Eiropas Savienība.

3.22. Ceturtkārt, ir nedaudz jomu,

kurās nav iespējams strikti noteikt posmus, jo attiecīgie

likumdošanas akti ir vienots veselums un kādas atsevišķas daļas

pieņemšana nedotu nekādu labumu.

3.23. Piektkārt, jāuzsver, ka

"Baltajā grāmatā" likumdošana ir izklāstīta neatkarīgi no tā, ko

asociētās valstis jau katrā jomā ir paveikušas, pat tad, ja var

uzskatīt, ka attiecīgie likumdošanas akti tajās jau stājušies

spēkā. Tas tādēļ, ka "Baltā grāmata" ir vispārīgs izziņas

dokuments, ko varēs lietot visas perspektīvās dalībvalstis.

Turklāt "Baltās grāmatas" uzdevums nav izteikt viedokli par kādas

konkrētas valsts likumdošanas atbilstību Eiropas Kopienas

prasībām.

3.24. Visbeidzot, "Baltā grāmata"

nenosaka konkrētus termiņus. Tos noteiks katra asociētā valsts

pati, ņemot vērā savu situāciju un stratēģiju.

Apstākļi, kas

nepieciešami likumdošanas ieviešanai un īstenošanai

3.25. Galvenā asociēto valstu

problēma, pārņemot iekšējā tirgus likumdošanu, būs nevis pašu

likumu tekstu tuvināšana, bet gan sava administratīvā aparāta un

savas sabiedrības pielāgošana tiem apstākļiem, kādi nepieciešami,

lai šī likumdošana darbotos. Tas ir komplekss process, kas prasīs

nepieciešamo institūtu un struktūru radīšanu vai esošo institūtu

un struktūru pārveidošanu, arī fundamentālu grozījumu veikšanu

atbildības sfēru sadalē starp valsts administrāciju, tiesu

sistēmu un topošo privāto sektoru. Lai palīdzētu Centrāleiropas

un Austrumeiropas valstīm veikt šo uzdevumu, "Baltās grāmatas"

pielikuma ievadā sniegts kopsavilkums par dažādām, struktūrām,

kam jānodrošina efektīva Eiropas Kopienas likumdošanas darbība.

Katras nozares analīzē, pamatojoties uz Eiropas Savienības

pieredzi attiecīgajā jomā, ir minētas katrā nozarē nepieciešamās

valsts (vai starptautiskās) struktūras.

3.26. Lai pārējās Kopienas

dalībvalstis varētu būt drošas, ka likumi tiks īstenoti, ir

vajadzīgas izpildiestādes šo likumu ieviešanai. Savukārt šo

administratīvo, tiesas un privāto struktūru pareiza darbība ir

atkarīga no tā, kādas izglītības un apmācību iespējas ir

attiecīgajam personālam. Šādu apmācību nodrošināšana un Kopienas

pieredzes izmantošana ir viens no galvenajiem likumdošanas

tuvināšanas uzdevumiem, kas tuvāk aplūkots "Baltās grāmatas"

5.nodaļā.

Secinājums

3.27. Pielikumā ir detalizētu

rekomendāciju kopa par to, kā asociētajām valstīm veikt

likumdošanas tuvināšanu un īstenošanu katrā Eiropas Kopienas

likumdošanas jomā, kas nosaka iekšējo tirgu. Rekomendācijām nav

likuma rakstura. Katrai asociētajai valstij var būt pamatoti

iemesli - politiski, ekonomiski vai komerciāli - atšķirīgam

viedoklim par kārtību, kādā veikt likumdošanas tuvināšanu. Tomēr,

"Baltā grāmata" jebkurā gadījumā būs noderīga, jo parādīs

galvenos veicamos pasākumus, kā arī to, kas nepieciešams, lai šie

pasākumi būtu efektīvi.

3.

Stāvoklis Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs

Ievads

4.1. "Baltās grāmatas"

sagatavošanas laikā Komisijai bija regulāri kontakti ar

asociētajām valstīm. 1994.gada novembrī tā pirmo reizi sasauca

sešu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sanāksmi, kurā

izskaidroja savu pieeju un uzklausīja katras asociētās valsts

ziņojumu par stāvokli likumdošanas tuvināšanas darbā, kā arī

sniedza komentārus par "Baltajai grāmatai" izraudzīto koncepciju.

Šā gada februārī un martā saskaņā ar Esenes sanāksmes nobeiguma

dokumentiem Komisija sarīkoja divpusējas konsultācijas ar katru

no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Komisijas locekļi

apmeklēja katru galvaspilsētu un noturēja diskusiju par katru

nozari, kā arī iepazīstināja Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu varas institūcijas ar aktualitātēm "Baltās grāmatas"

sagatavošanā. Diskusijās īpaši aktuāli bija jautājumi par pirmā

posma pasākumiem un nepieciešamību izveidot likumdošanas

ieviešanas un īstenošanas struktūras.

4.2. Turklāt Komisija ar Eiropas

līgumu apakškomiteju starpniecību uztur pastāvīgu dialogu ar

katru asociēto valsti likumu tuvināšanas darbā. Šīs

apakškomitejas nodrošina informāciju par sasniegumiem

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Tomēr Komisijas rīcībā

esošā informācija vēl aizvien ir nepilnīga. Daudzi jaunie likumi

vēl nav pārtulkoti nevienā no Eiropas Kopienas valodām. Likumu

saturs bieži vien precīzi nesakrīt ar attiecīgajiem Kopienas

likumiem, un tas apgrūtina salīdzināšanu. Tādēļ šī nodaļa

nemēģinās sniegt detalizētu to likumu analīzi, kuri jau pieņemti

katrā asociētajā valstī.

4.3. Tomēr, plānojot turpmāko

tehnisko palīdzību šajā jomā, ir nepieciešams kopumā izprast, kā

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jau ir saskaņojušas savu

likumdošanu ar Kopienas likumdošanu un izveidojušas struktūras,

kas nepieciešamas šīs likumdošanas ieviešanai un īstenošanai, kā

arī izpētīt, kur ir problēmas. Šī nodaļa šādu pārskatu

sniedz.

Panākumi

likumdošanas tuvināšanā

4.4. Asociētās valstis patlaban

sagatavo un pieņem ļoti daudz jaunu likumu, un to vispārīgais

mērķis ir panākt, lai šī likumdošana atbilstu Kopienas

likumdošanai. Patiešām, saskaņā ar Eiropas līgumiem šo valstu

pienākums ir veltīt visas pūles, lai to nodrošinātu. Tomēr,

risinot likumdošanas tuvināšanas uzdevumu, katra Centrāleiropas

un Austrumeiropas valsts pati izvēlas savas prioritātes.

4.5. Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstu izvēle atspoguļo to ekonomiskās un

politiskās realitātes, īpaši to tirdzniecības attiecību attīstību

ar Eiropas Savienību, kā arī šo valstu atzinumus par to, kuri

likumi ir svarīgi ekonomiskajai pārejai un/vai sagatavojoties

uzņemšanai Eiropas Savienībā. Valstis ir ņēmušas vērā arī to

likumdošanas tuvināšanas prioritāšu sarakstu, kas minēts Eiropas

līgumos. Dažas no tām ir uzņēmušās arī vēl citas starptautiskas

saistības, kas savukārt ietekmē prioritāšu noteikšanu. Vēl jo

vairāk - dažas asociētās valstis, tiekdamās kļūt par Kopienas

dalībvalstīm, ir uzsākušas likumdošanas saskaņošanu daudz ātrāk

par citām valstīm. Tādējādi starp dažādām Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīm ir ļoti lielas atšķirības gan jau pieņemto

likumu skaita un veida ziņā, gan arī likumdošanas uzdevumu

risināšanas kārtībā.

4.6. Visas Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstis ir uzsākušas sistemātisku darbu, lai

izstrādātu likumdošanas tuvināšanas programmas, noteiktu

prioritātes un pārbaudītu savu likumu atbilstību attiecīgajiem

Kopienas likumiem. Vairumā valstu jau ir izveidoti valsts

pārvaldē ietilpstoši vispārēji koordinācijas mehānismi. Programmu

izstrāde un prioritāšu noteikšana dažādās valstīs arī ir dažādā

attīstības pakāpē. Daudzās valstīs prioritātes jau bija noteiktas

pirms "Baltās grāmatas" publicēšanas. Tādēļ šā dokumenta

pielikumā minētās raksturīgās prioritātes dos iespēju katrai

asociētajai valstij salīdzināt un no jauna izvērtēt padarīto.

4.7. Kopumā vecie likumi, kas

dažkārt pieņemti jau pirms daudziem gadiem, pastāv līdztekus

jaunajiem likumiem. Nedaudzās nozarēs jaunā likumdošana ir

gandrīz pabeigta, turpretī citās nozarēs likumi ir ieplānoti, bet

to projekti vēl nav izstrādāti. Daudz jauno likumu ir projektu

stadijā vai ir gaidāma to pieņemšana valstu parlamentos.

Progress, kāds sasniegts kādā nozarē, ne vienmēr atspoguļo šīs

nozares ekonomisko nozīmi.

4.8. Dažās jomās, kā atzīst pašas

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, pieņemtie likumi vai

sagatavotie likumprojekti vēl joprojām pilnībā neatbilst

attiecīgajiem Eiropas Savienības likumiem vai nu apzinātas

izvēles dēļ (pakāpeniska likumdošanas tuvināšana), vai arī tādēļ,

ka parlamenti likumu pieņemšanas gaitā izdara grozījumus. Dažos

gadījumos ir bijis apzināts lēmums atlikt jauno likumu

pieņemšanu, gaidot, ka tiks pieņemti jauni likumi vai likumu

grozījumi attiecīgajā nozarē Kopienas likumdošanā.

4.9. Daudzās jomās Centrāleiropas

un Austrumeiropas valstis ir meklējušas palīdzību ārpusē, bieži

vien ar PHARE programmas starpniecību. Tās meklē paraugus vienā

vai vairākās ES dalībvalstīs. Padomus likumu sagatavošanā un

likumprojektu izstrādē dažreiz ir devušas Eiropas Kopienas un tās

valstu amatpersonas, bet bieži vien arī konsultanti.

4.10. Vairākumā asociēto valstu

parlamentu darba plāni ir pārslogoti un likumu pieņemšana

aizkavējas. Likumdošanas darba apjoms ir milzīgs, pārmaiņas bieži

vien ir radikālas, tematika dažkārt ir sveša, grozījumu likumos

ir daudz, un attīstība ir lēna. Turklāt, tāpat kā citur, arī

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs mainās valdības un

politiskās prioritātes, kas arī sarežģī un paildzina likumdošanas

tuvināšanas procesu.

Likumdošanas

tuvināšana un ekonomiskā reforma

4.11. Asociētās valstis vēl nav

pilnībā atrisinājušas sarežģīto problēmu, kā saskaņot savas

programmas par iekļaušanos kopējā tirgū ar nepieciešamību

nostiprināt ekonomiskās reformas. Grūtības, ar kurām sastopas

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, raksturo šādi

piemēri:

- finansu pakalpojumu jomā iekšējā

tirgus likumdošana izvirza pastiprinātas piesardzības prasības un

nosaka mazāk regulējošus tirgus noteikumus. Šādi regulējoši

grozījumi, ja tie izdarīti pārāk ātri, var nopietni vājināt

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu finansu institūcijas, jo

daudzas no tām vēl aizvien netiek galā ar mantojumu, kas radies

slikto kredītu rezultātā;

- nodokļu jomā nodokļu likumu

saskaņošanas tempi ir jāpielāgo dažādu nodokļu bāzes attīstībai

un jāņem vērā nepieciešamība noteikt pagaidu nodokļus, lai labotu

asignējumu radītos izkropļojumus;

- lai panāktu vispārēju

makroekonomisko stabilitāti un izvairītos no briesmām, ko rada

neatbilstoša kapitāla noplūde un maksājumu bilances grūtības, ir

vajadzīga kapitāla kustības liberalizācija. Protams, šāda stabila

makroekonomiskā vide ir cieši saistīta ar vairākiem galvenajiem

pārejas procesa aspektiem, tādiem kā valsts finansu sistēmas

drošība un pārstrukturēšanas panākumi.

Konkrētās

nozares

4.12. Netiek sniegts visu nozaru

pārskats, bet minēti konkrēti sasniegumi vai problēmas.

4.13. Visās Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīs pārejā uz tirgus ekonomiku ir pieņemti

uzņēmumtiesību pamatlikumi. Tas parasti ir darīts pēc

kādas ES dalībvalsts parauga, un tādēļ šie likumi visumā atbilst

Kopienas prasībām, tomēr lielākoties šī likumdošana nav pilnīga.

Jautājums par nediskriminējošu attieksmi pret ārzemniekiem un

ārvalstu uzņēmumiem vairumā gadījumu ir atrisināts apmierinoši,

ņemot vērā ieinteresētību piesaistīt ārzemju investīcijas. Tas

attiecas arī uz finansu pārskatiem, jo ir ievērotas

daudzas Eiropas Savienības trīs galveno direktīvu prasības, tomēr

arī šis uzdevums vēl nav pabeigts.

4.14. Līdzīgu apsvērumu dēļ

prioritāte ir atvēlēta finansu pakalpojumu nozares galveno

likumu pieņemšanai. Banku likumdošana ir apsteigusi

apdrošināšanas likumdošanu, bet pastāv robežas, kas

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ir jāievēro, jo kaut

kādi ierobežojumi kapitāla kustībai ir vajadzīgi makroekonomisko

apsvērumu dēļ un bankām ir grūtības sakarā ar agrāk izsniegtajiem

sliktajiem kredītiem. Liela daļa likumu šajā nozarē atrodas

pieņemšanas stadijā.

4.15. Divas jomas, kurās daudz kas

jau paveikts, ir netiešie nodokļi un muita. Visas

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir ieviesušas

pievienotās vērtības nodokli, un dažos gadījumos attiecīgais

likums visumā atbilst Kopienas prasībām. Šis piemērs rāda tādu

nozari, kurā tik daudz ir sasniegts galvenokārt tādēļ, ka visu

vajadzēja sākt pilnīgi no jauna. Arī akcīzes nodoklis vairumā

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu attiecināts tieši uz tām

pašām galvenajām preču kategorijām, kādām to paredz Kopienas

likumdošana. Dažas likmes vajadzēs pazemināt, bet tas būs jādara

uzmanīgi, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar valsts

ieņēmumiem.

4.16. Muitas jomā likumu

saskaņošana sākās pēc tam, kad strauji attīstījās tirdzniecība ar

Eiropas Savienību. Katras valsts izstrādātā preču nomenklatūra

Eiropas līgumu ietvaros tiek pakāpeniski saskaņota ar Kopienas

kombinēto nomenklatūru. Muitas iestāžu starpā jau nodibināti

cieši kontakti gan muitas sadarbības apakškomiteju vadībā Eiropas

līgumu ietvaros, gan PHARE programmas sniegtās tehniskās

palīdzības pasākumu rezultātā. Tomēr jebkurā gadījumā pirms

iestāšanās Eiropas Savienībā šajā jomā vajadzēs panākt pilnīgu

atbilstību.

4.17. Tirdzniecības apsvērumi ir

stimulējuši saskaņošanu rūpniecisko standartu jomā.

Likumdošanas prasības šajā jomā ir labi zināmas, un visas

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir sākušas pāriet uz

Eiropas Savienības standartiem, taču to bieži vien panāk,

izmantojot jau esošos mehānismus, kas sākotnēji tika radīti

galvenokārt obligāto tehnisko noteikumu izstrādei, nevis

standartu noteikšanai. Lai panāktu pilnīgu standartu vienādību,

vēl ir jāveic daudz darba - īpaši pašu rūpniecības nozaru līmenī.

Mēģinājumi pārņemt un iestrādāt lielu daļu likumdošanas normu

vienā likumā daudzos gadījumos palēnina šo procesu. Turklāt,

daudzas nepilnības, kas vēl aizvien pastāv standartu atbilstības

noteikšanā, kavē saskaņošanas centienus. Eiropas līgumos

paredzēto savstarpējas atzīšanas līgumu noslēgšana veicinās

tālāku darbību šajā jomā. (Turpmāki apsvērumi par šo jomu ir

ietverti nākamajā daļā, kur ir runa par panākumiem, kas sasniegti

likumu ieviešanas un īstenošanas struktūru izveidē.)

4.18. Progress

lauksaimniecības jomā atspoguļo šīs nozares nozīmi katras

asociētās valsts ekonomikā, kā arī atbilst valsts interesēm

attiecībā uz konkrētiem produktiem. (Iekšējā tirgus likumdošana

attiecas un veterināriju, augu aizsardzību un dzīvnieku pareizu

barošanu, kā arī uz tām plaša patēriņa lauksaimniecības precēm,

piemēram, vīniem, kas pakļautas noteiktiem mārketinga

standartiem.) Vairākās asociētajās valstīs neatliekama prioritāte

ir zemes reforma, lai gan par svarīgu prioritāti tiek atzīta arī

to likumu tuvināšana, kuri ietekmē tirdzniecības noteikumus.

Visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs lauksaimniecībā ir

sākusies privatizācija, tiek īstenoti gan stimulējoši, gan

ierobežojoši pasākumi, bet šo privatizāciju ir nepieciešams

pabeigt. Vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu subsidē

savu lauksaimniecību, bet robežu aizsardzība vēl aizvien ir

nepietiekama. Tas mainīsies, kad tiks īstenota Vispārējā

vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT). Visām

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm dažādā līmenī ir bijušas

diskusijas ar Komisiju par ekvivalences līgumiem veterinārijā,

augu aizsardzībā un dzīvnieku barošanas kontrolē. Lai gan šie

nolīgumi vēl nebūt neatbilst tām prasībām, kādas izvirza

bezrobežu iekšējais tirgus, tie veicinās progresu. Kopiena

turpina sarunas par Eiropas līgumu pārskatīšanu, ņemot vērā

gaidāmo paplašināšanos un Urugvajas raunda rezultātus.

4.19. Čpašu stimulu Eiropas līgumi

devuši transporta jomā. Eiropas Savienības Padome tika

pilnvarota noslēgt divpusējus līgumus ar dažām Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīm atsevišķās transporta nozarēs, un vienā

gadījumā šāda vienošanās ir panākta. Šie līgumi pavērs iespēju

piekļūt tirgum un radīs priekšnoteikumus starptautisko transporta

pakalpojumu piedāvājumam. Tādējādi tie arī ievērojami stimulēs

likumdošanas saskaņošanu pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu piedalīšanās dažādos

starptautiskos līgumos sekmē likumdošanas tuvināšanas

procesu.

4.20. Situācija enerģētikas

nozarē dažādās valstīs ir atšķirīga, bet kopumā tajā dominē

valsts sektora monopoli. Lai gan daudzi likumi ir ieplānoti vai

atrodas projektu stadijā, šajā nozarē vēl ir daudz darāmā, un

juridisko un rūpniecisko struktūru pārbūvei ir liela ekonomiska

un sociāla nozīme.

4.21. Iepriekš minētais mazāk

attiecas uz telekomunikāciju nozari, kur jau izveidotas

atsevišķas regulējošas institūcijas un dažās asociētajās valstīs

veikti vairāki liberalizācijas pasākumi. Tas, ka investori

pieprasa un daudzos gadījumos saņem gan suverēnas kredītu

garantijas, gan arī valdību labvēlīgus lēmumus par speciālo vai

ekskluzīvo tiesību termiņiem, var aizkavēt Kopienas konkurences

likumiem atbilstošas likumdošanas izveidi. Centienus panākt

atbilstību Kopienas likumdošanai bieži vien aktivizē piedalīšanās

starptautiskajās organizācijās. Līdzīgs progress sasniegts arī

likumdošanas tuvināšanā audiovizuālajā jomā.

4.22. Konkurences politikai

ir īpaša nozīme ekonomiskās pārejas periodā. Pamatnoteikumi ir

reglamentēti Eiropas līgumos. Tie nosaka arī termiņus, kādos

jāvienojas par noteikumu īstenošanu, un ietver nosacījumu, ka

asociētās valstis arī turpmāk pielāgos savus konkurences likumus

Eiropas Savienības likumiem. Šajā sakarā Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīm obligāti jāpārņem Kopienas politikas

principi, bet tās var noteikt tādas kontroles un izpildu

struktūras, kādas vislabāk atbilst to mērķiem. Pēc iestāšanās

Eiropas Savienībā Komisija pārņems savā pārziņā dažus uzdevumus,

kas pagaidām ietilpst asociēto valstu pienākumos.

4.23. Intelektuālā īpašuma

jomā sasniegumi nav vienādi, lai gan Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstis ir izrādījušas interesi par Eiropas

Savienības pieredzi un vēlas modernizēt savu likumdošanu šajā

jomā. Ievērojams progress sasniegts rūpnieciskā īpašuma sakarā,

īpaši attiecībā uz patentiem un preču zīmēm. Zināms darbs veikts

arī autortiesību un blakustiesību likumdošanā.

4.24. Situācija vides

aizsardzības likumdošanā nav viendabīga, un asociētās valstis

skaidri apzinās aptuvenās izmaksas, kas vajadzīgas, lai

pieskaņotu savu vides aizsardzības līmeni Kopienas līmenim. Tomēr

dažos gadījumos, arī attiecībā uz konkrētajiem produktiem, jaunās

likumdošanas sagatavošana ir visai veiksmīga.

4.25. Asociētās valstis uzskata,

ka sociālās politikas jomā lielākā daļa likumu samērā labi

atbilst Eiropas Savienības standartiem; šai jomai tās pievērš

lielu uzmanību. Vairumā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu

galvenā vērība tiek veltīta likumdošanai, kas saistīta ar

veselības aizsardzības un drošības pasākumiem darbavietās. Taču

atkal noteicošais faktors ir izmaksas, tādēļ atliek vienīgi

sekot, cik efektīvi tiek īstenoti jau pieņemtie likumi.

4.26. Visas Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstis atzīst, ka pārejā uz tirgus ekonomiku

patērētāju aizsardzība ir jānostiprina ar likumu. Iekšējā

tirgus funkcionēšana ir saistīta ar likumu un noteikumu

tuvināšanu arī šajā jomā. Vēl vairāk - tagadējā patērētāju

tiesību atzīšana, kas nodrošina viņu piedalīšanos lēmumu

pieņemšanā, tiek uzskatīta par ieguldījumu demokrātiskas

sabiedrības nostiprināšanā asociētajās valstīs. Konkrēti

patērētāju tiesību likumi ir pieņemti vai tiek izstrādāti visās

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, un attiecīgās tiesību

normas bieži vien tiek izstrādātas nozaru un horizontālajā

likumdošanā.

Ieviešanas un

īstenošanas struktūras

4.27. Ir ļoti grūti iegūt pilnīgu

priekšstatu par progresu, kāds Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstīs sasniegts likumu ieviešanas un īstenošanas struktūru

izveidē. To Komisija ir uzsvērusi, kontaktējoties ar asociētajām

valstīm. Zināšanu papildināšana šai jomā ir viens no uzdevumiem,

kas būs jāveic pēc "Baltās grāmatas" publicēšanas, saistībā ar

tehniskās palīdzības programmas sagatavošanu un izpildi.

4.28. Tāpēc pašreizējā situācijā

var izteikt tikai vispārējas piezīmes par to, ko Centrāleiropas

un Austrumeiropas valstis jau sasniegušas līdz šim, un komentēt

dažas grūtības, ar kurām tās saskārušās. Kopīga parādība ir tāda,

ka vajadzīgo administratīvo struktūru izveidošana,

nokomplektēšana ar kadriem un iedarbināšana atpaliek no paša

likumdošanas procesa. Situācija ir atšķirīga gan dažādās

asociētajās valstīs, gan dažādās nozarēs, bet, neapšaubāmi, šajā

ziņā ir vēl daudz darāmā.

4.29. Īpašas grūtības, kas

jāpārvar visām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un kuru

nebija tagadējās Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir pāreja uz

tirgus ekonomiku. Stabilas tirgus ekonomikas valstīs jau pastāv

daudzas struktūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu tos pienākumus,

ko uzliek Kopienas likumdošana. Cilvēki visumā apzinās savas

tiesības, un viņiem ir nodrošināta tiesas pieejamība. Asociētajās

valstīs turpretī bieži vien nākas izveidot jaunas struktūras vai

pielāgot jau esošās struktūras, mainot tiesu sistēmu.

4.30. Jau deviņdesmito gadu sākumā

visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis sāka veidot

jaunās, tirgus ekonomikas pamatstruktūras. Konstitucionālās

pārmaiņas noteica tiesu neatkarību, un pakāpeniski notika visas

tiesu sistēmas reforma. Dažos gadījumos vēl nepieciešamas

turpmākas pārmaiņas, kas nodrošinātu neatkarību un kvalitāti

tiesnešu iecelšanā. Visām Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstīm nākas rēķināties ar līdzekļu trūkumu tiesu vajadzībām, un

tāpēc tiesas un administratīvās tiesas ir ļoti pārslogotas un vēl

nebūt netiek nodrošināta lietu ātra izskatīšana. Asociētajās

valstīs arī tiesnešiem ir jārisina jauni uzdevumi. Intelektuālā

īpašuma jomu bieži vien min kā vienu no tām jomām, kur izvirzītas

jaunas prasības - gan apmācībā, gan tiesas procedūru pielāgošanā,

lai lietas varētu nonākt izskatīšanā daudz ātrāk. Dažu

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu administrācijas atzīst

arī to, ka tām jāmaina noteikumi attiecībā uz tiesas pieejamību,

lai īstenotu likumdošanu tādās jomās kā patērētāju

aizsardzība.

4.31. Kas attiecas uz ekonomikas

pamatstruktūrām, visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs

ir uzņēmumu valsts reģistri un oficiālie informatīvie ziņotāji,

kur tiek publicēta informācija par uzņēmumiem. Dažās valstīs

pastāv banku uzraudzības iestādes, intelektuālā īpašuma tiesību

reģistrācijas iestādes u.tml., bet aina nav viendabīga, un pat,

ja pašas attiecīgās institūcijas ir izveidotas, ne vienmēr ir

atrodams apmācīts personāls, kas tās varētu vadīt. Kopumā visas

valstis neapšaubāmi cieš no pieredzes trūkuma. Šajā kontekstā

lielu palīdzību attiecīgo iemaņu attīstīšanā sniegs TEMPUS

programma, Eiropas apmācību fonda pasākumi, kā arī Centrāleiropas

un Austrumeiropas valstu piedalīšanās LEONARDO un SOCRATES

programmās.

4.32. Atsevišķos gadījumos var

izmantot jau esošās struktūras. Runa ir par veterinārajām

inspekcijām un augu aizsardzības inspekcijām. Vairākās

asociētajās valstīs šajā ziņā situācija ir diezgan laba. Tomēr

arī tur ir jāmodernizē iekārtas un pakalpojumi un jāpadara tie

pieejami visā valsts teritorijā. Pastāv arī laboratorijas, kas

nodarbojas ar rūpniecības preču analīzi un metroloģiju, bet arī

tām bieži vien ir nepieciešamas jaunas iekārtas. Sakarā ar

eksportu uz Eiropas Savienību dažu struktūru atbilstība Kopienas

standartiem jau ir pārbaudīta (tas attiecas, piemēram, uz

lopkautuvēm, kas saistītas ar gaļas un gaļas produktu eksportu),

tomēr sagatavošanās integrācijai iekšējā tirgū nozīmē visu

struktūru pilnīgošanu.

4.33. Industriālo standartu jomā

grūtības var radīt pāreja no piespiedu kārtības uz brīvprātības

principu, kam likumdošana nosaka tikai būtiskākās prasības. Tāpat

grūti būs iedibināt tādu kārtību, kur produkta atbilstības

pārbaude ir paša ražotāja kompetencē. Šādām pārmaiņām vajag ne

tikai jaunas struktūras, bet arī jaunu domāšanu. Pārmaiņas būs

tikai formālas un tām nebūs vajadzīgā efekta, ja nemainīsies

regulētāju un uzņēmēju attieksme.

4.34. Nodrošināt izpratni par

jauno kārtību būs svarīgs uzdevums daudzās jomās. Valsts

pasūtījuma jomā, piemēram, tirgus faktiski nav atvērts, lai gan

pamatlikumi ir pieņemti. Firmas vēl nav sapratušas, ka tām ir

reālas iespējas slēgt izdevīgus kontraktus, un, no otras puses,

vecie monopoli vēl nav sapratuši to, ka var zaudēt kontraktus.

Gan vieni, gan otri reti iesniedz pieteikumus konkursos. Līdzīga

aina ir patērētāju aizsardzības likumos, kas ir gan pieņemti, bet

bieži vien nedarbojas, jo patērētāji nezina savas tiesības un nav

mehānismu šo tiesību īstenošanai.

Secinājums

4.35. Visas asociētās valstis

nopietni pūlas likumdošanas tuvināšanas un ieviešanas darbā -

īpaši iekšējā tirgus jomā. Taču tām izvirzītais uzdevums ir

sarežģīts, un būs nepieciešama īpaša koordinācija un droša ticība

mērķim. Vēl pastāv iespējas pastiprināt starpministriju

koordinācijas mehānismu nozīmi un panākt stingrāku pieeju

programmu un prioritāšu izstrādei.

4.36. Eiropas Savienībai

jāpaplašina un jāpielāgo sava tehniskās palīdzības programma, lai

sagatavotu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis integrācijai

iekšējā tirgū. Šā iemesla dēļ Kopienai ir īpaši svarīgi labāk

pārzināt situāciju katrā valstī. Tas prasīs koordinētu darbu,

kurā būs jāiesaista visi spēki gan no pašu Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstu puses, gan arī no Komisijas un tās

dalībvalstu puses. Šos jautājumus aplūkos nākamās nodaļas.

4.

Speciālizētā tehniskā palīdzība

Ievads

5.1. Čpašs "Baltās grāmatas"

uzdevums, izklāstot Kopienas likumdošanas kopumu, ir: pirmkārt,

sniegt padomus likumdošanas darba organizēšanā un, otrkārt,

aprakstīt un izskaidrot to struktūru funkcijas, kas vajadzīgas

likumdošanas efektīvai īstenošanai valstī. Tas palīdzēs

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pareizi sagatavoties

integrācijai iekšējā tirgū, un panākt, lai pārmaiņas likumdošanā

reāli ietekmētu tautsaimniecību. Nosakot valsts stratēģiju

attiecībā uz iekļaušanos iekšējā tirgū un izvirzot prioritātes,

asociētās valstis izteikušas vēlēšanos ievērot "Baltās grāmatas"

rekomendācijas.

5.2. Vēl viens "Baltās grāmatas"

uzdevums, kā norādīts 1. nodaļā, ir sniegt ieskatu par tehnisko

palīdzību. Šinī nodaļā ir ieteikts, kā izmantot "Baltās grāmatas"

analītisko materiālu, organizējot saskaņotu un efektīvu tehnisko

palīdzību gan likumdošanā, gan stratēģiski noteikto struktūru

izveidē.

Asociēto valstu

stratēģija

5.3. Iekšējā tirgus prasībām

atbilstošus likumus pieņemt, ieviest un īstenot var tikai pašas

asociētās valstis. Savas pirmsiestāšanās stratēģijas un

likumdošanas tuvināšanas stratēģijas ietvaros asociētās valstis

jau ir izstrādājušas individuālās darba programmas iekšējā tirgus

likumu pieņemšanai un īstenošanai. Šīs darba programmas jāsaskaņo

ar katras valsts ekonomisko politiku un reformu programmu, kā arī

ar citiem pirmsiestāšanās stratēģijas aspektiem. Tajās jāievēro

"Baltās grāmatas" rekomendācijas, jāietver visas nozares, kas

svarīgas iekšējā tirgus funkcionēšanai, un jāvelta pienācīga

uzmanība likumu piemērošanai un ieviešanas administratīvajiem un

organizatoriskajiem aspektiem.

5.4. Katras asociētās valsts

uzdevums ir koordinēt savus palīdzības lūgumus un sniegt

informāciju par "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanā

sasniegto, lai panāktu, ka Eiropas Savienības, dalībvalstu un

citu institūciju palīdzība ir pastāvīga un iedarbīga.

Eiropas

Savienības koordinācijas uzdevums

5.5. Galvenais Eiropas Savienības

uzdevums ir organizēt tehnisko palīdzību tā, lai iespējami

efektīvāk izmantotu deficītos resursus. Finanses ir ierobežotas,

un arī asociētajām valstīm vajadzīgo ekspertu nav daudz -

galvenokārt tie ir dalībvalstu praktiķi un amatpersonas. Eiropas

Savienība jau sniedz tehnisko palīdzību - galvenokārt ar PHARE

programmas starpniecību, un šī palīdzība ir jāpalielina un

jāpielāgo "Baltās grāmatas" rekomendācijām. Var izmantot arī

citas asociētajām valstīm pieejamās Kopienas programmas, kā arī

palīdzību, ko sniedz dalībvalstis un privātās institūcijas. Īpaša

uzmanība jāveltī tam, lai visi šie pūliņi viens otru papildinātu

un būtu pareizi virzīti. Uzlabota informācijas apmaiņa un ziņas

par asociēto valstu sasniegumiem, kā arī par palīdzību, kas tiek

piedāvāta, palīdzēs saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu un,

vajadzības gadījumā - sniegt kopīgus pakalpojumus.

Specializētā

tehniskā palīdzība

5.6. Eiropas Savienības

tehniskajai palīdzībai jāattiecas uz likumdošanas darba plānošanu

un projektu sagatavošanu, kā arī uz likumu ieviešanu un

īstenošanu. Palīdzības aspekti varētu būt:

- palīdzība izmaksu un ieguvumu

izvērtēšanā atkarībā no dažādas likumu tuvināšanas secības;

- tieša un ātra pieeja

pilnīgākajiem un jaunākajiem Eiropas Savienības likumdošanas

aktiem un jurisprudencei, kā arī tulku pakalpojumi;

- viena īpaša Eiropas Savienības

institūcija, kurai ir adresējami lūgumi par palīdzību

likumdošanas jautājumos;

- juridisko un tehnisko ekspertu

konsultācijas par Savienības likumdošanas sistēmu, kā arī -

attiecībā uz visām nozarēm - Kopienas likumu interpretēšanu un

valstu likumu sagatavošanu;

- informācija par likumu

ieviešanas un īstenošanas mehānismiem dalībvalstīs un tieša

pieredzes apgūšana par šo mehānismu funkcionēšanu ar apmaiņas

programmu starpniecību;

- administratīvā, valodu un

specializētā tehniskā apmācība;

- konkrēto nozaru uzņēmēju un

visas sabiedrības informēšana par iekšējā tirgus

funkcionēšanu.

Palīdzības pasākumos jāiesaista

valstu parlamenti un valdības. Parlamentu deputātiem un

parlamentu ierēdņiem ir jāsaņem informācija par to, kādas

struktūras vajadzīgas jauno likumu ieviešanai un īstenošanai, kā

arī par to, kuri Kopienas likumi ir tieši pārņemami.

5.7. Eiropas Savienībai vajadzētu

nodrošināt arī to, lai Kopienas programmās, kas speciāli

izstrādātas iekšējā tirgus aktivizēšanai, - tādās kā KAROLUS

(paredzēta to ierēdņu apmācībai, kas atbild par Kopienas likumu

īstenošanu), MATTHAEUS (līdzīga programma, kas paredzēta muitas

ierēdņiem), MATTHAEUS TAX (programma, kas attiecas uz netiešajiem

nodokļiem) un citās - varētu piedalīties Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstu pārstāvji. Konkrētās metodes un ar tām

saistītās budžeta konsekvences būs norādītas atsevišķos Komisijas

priekšlikumos. Apmācību projekti, kas izstrādāti LEONARDO

programmā un Eiropas apmācību fondā, arī veicinās Centrāleiropas

un Austrumeiropas valstu iekšējo tirgu sagatavošanu.

Palīdzības

sniegšanas mehānismi Valstu programmas

5.8. Katrai asociētajai valstij ir

jāizstrādā sava programma iekšējā tirgus likumdošanas

tuvināšanai, lai nodrošinātu to, ka visas PHARE programmas

papildina cita citu, kas visnotaļ ir svarīgi "Baltajā grāmatā"

izvirzīto mērķu sasniegšanai.

5.9. Katrā asociētajā valstī šīs

programmas ir jāpārzina īpašai institūcijai, kas būtu atbildīga

par palīdzības un koordinācijas nodrošināšanu pirmsiestāšanās

stratēģijas ietvaros. Asociācijas padomei un kompetentajām

Eiropas līgumu struktūrām ir jāsaņem regulāri ziņojumi par valstu

programmu ietvaros paveikto.

5.10. Pieciem gadiem paredzētā

PHARE programma, kas sākta 1995. gadā, jau ir ievērojami

pavirzījusies uz priekšu. Pēc "Baltās grāmatas" publicēšanas,

tiklīdz būs iespējams, Komisija uzaicinās katru asociēto valsti

uz pārrunām, lai palīdzētu konkretizēt katras valsts programmu un

prioritātes "Baltās grāmatas" kontekstā. Izstrādātās reformu un

likumdošanas tuvināšanas programmas būs iespējams koriģēt.

Tehniskās palīdzības informācijas

birojs

5.11. Palīdzība vajadzīga visām

asociētajām valstīm. Lai šīs vajadzības apmierinātu, Komisija ir

iecerējusi nodibināt Tehniskās palīdzības informācijas biroju,

kuru atbalstītu ar starptautiskās PHARE programmas starpniecību.

Birojs atradīsies Briselē, un to vadīs Komisija. Tas dos iespēju

apmainīties ar informāciju un palīdzēs nodrošināt adekvātu

palīdzības sniegšanu asociētajām valstīm. Birojs veicinās

iespējami kvalitatīvākas palīdzības sniegšanu ar visizdevīgākajām

izmaksām, piedaloties visdažādākām valsts sektora un privātām

institūcijām.

5.12. Biroja sniegtā palīdzība

aptvers Kopienas likumdošanas aktus un to iekļaušanu valstu

likumdošanas sistēmās, juridisko terminoloģiju, tulkošanu,

apmācību un pieredzes apmaiņu, ieskaitot īstermiņa stažēšanos

Komisijas struktūrās un attiecīgajās dalībvalstu institūcijās.

Turklāt birojs būs universāls centrs, kur iesniegt pieprasījumus

pēc konkrētu speciālistu vai konsultantu palīdzības.

5.13. Birojs būs centrs, kas

nodrošinās konsultācijas un ekspertīzi likumdošanā un tās

īstenošanas struktūrās, galvenokārt PHARE programmas ietvaros

slēdzot kontraktus ar Komisijas un dalībvalstu ekspertu grupu.

Šie pakalpojumi arī būs ietverti valstīm paredzētajās

programmās.

5.14. Tiks izveidota datu bāze,

kurā būs apkopota no Komisijas, dalībvalstīm, asociētajām valstīm

un privātā sektora saņemtā informācija, lai panāktu pilnīgu

atklātību kopīgajā darbā un izvairītos no dublēšanās. Datu bāze

būs pieejama visām ieinteresētajām pusēm.

5.15. Ar datu bāzes starpniecību

Komisija informēs par palīdzību, kāda PHARE programmas un citu

Kopienas programmu ietvaros būs pieejama Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstīm. Komisija arī nodrošinās datu bāzi ar

informāciju par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu

sasniegumiem "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanā, īpaši

tajās jomās, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība. Komisija aicina

asociētās valstis, dalībvalstis un citus palīdzības sniedzējus

iesūtīt attiecīgo informāciju.

Koordinācija un

kontrole

5.16. Komisija regulāri sniegs

pārskatu par biroja darbību asociācijas komitejām un

apakškomitejām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas līgumiem.

5.17. Palīdzības koordināciju un

kontroli dalībvalstīm, izmantojot pārskatus par biroja darbību un

datu bāzē apkopoto informāciju, nodrošinās PHARE programmas

vadības komiteja, bet asociētajām valstīm - uz divpusējiem

pamatiem - kompetentās Eiropas līgumu struktūras; ja jautājumi

attieksies uz vairākām vai visām asociētajām valstīm, šī

koordinācija un kontrole tiks īstenota strukturēto attiecību

ietvaros.

5.

Secinājumi

6.1. Centrāleiropas un

Austrumeiropas valstu pāreja uz tādu politisko un ekonomisko

sistēmu, kas atbilstu Eiropas Savienības sistēmai, ir komplekss

process. Tas iekļauj demokrātijas un civilizētas sabiedrības

nostiprināšanu, stabilas makroekonomiskās politikas īstenošanu,

privatizāciju un rūpniecības pārstrukturēšanu, kā arī juridiskās

un institucionālās pārmaiņas un tirdzniecības liberalizēšanu,

nolūkā panākt brīvu tirdzniecību ar Eiropas Savienības valstīm un

citām kaimiņvalstīm. Lai gan dažādās valstīs situācija ir

atšķirīga, pārejas process jau veiksmīgi norit.

6.2. Galvenā atbildība par šā

procesa panākumiem ir jāuzņemas pašām asociētajām valstīm. Bet

stratēģija, par kuru panākta vienošanās Esenes sanāksmē, paredz

papildu palīdzību no Eiropas Savienības, ietverot ciešākas darba

attiecības ar tās institūcijām, PHARE programmas prioritāšu

pielāgošanu mainīgajām vajadzībām un būtiski jaunu uzdevumu -

sagatavot asociētās valstis turpmākai integrācijai iekšējā

tirgū.

6.3. "Baltā grāmata" iezīmē

procesa sākumu un sniedz norādes asociētajām valstīm par to, kā

pārveidot savas juridiskās struktūras saskaņā ar iekšējā tirgus

prasībām. Tajā izklāstīta vajadzīgo pasākumu loģiskā secība, kas

ļauj asociētajām valstīm izstrādāt tādas iekšējā tirgus darba

programmas, kas būtu saskaņotas ar pašas attiecīgās valsts

ekonomikas un reformu prioritātēm. Tā arī ļaus Eiropas Savienībai

sniegt tādu palīdzību, kāda ir visvairāk vajadzīga, izmantojot

gan pašas Eiropas Savienības institūciju, gan dalībvalstu un

privātā sektora pieredzi. Šeit proponētais Tehniskās palīdzības

informācijas birojs veicinās pareizi orientētu palīdzību gan ar

PHARE programmas starpniecību, gan arī izmantojot citus

dalībvalstu rīcībā esošos ekspertus.

6.4. Pakāpeniska iekšējā tirgus

likumdošanas aktu pieņemšana asociētajās valstīs, kā arī šo

likumu ieviešanai un īstenošanai nepieciešamo struktūru

nodibināšana veicinās ekonomiskās reformas. Ir paredzami

ekonomiskajā ziņā ļoti labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai un

komercijai gan asociētajās valstīs, gan Eiropas Savienībā.

Pakāpeniska barjeru nojaukšana palielinās konkurētspēju un ļaus

paplašināties uzņēmējdarbībai. "Baltās grāmatas" rekomendācijas

par likumdošanu konkurences, sociālās un vides politikas jomās,

kas ir būtiskas iekšējā tirgus funkcionēšanai, nodrošinās

līdzsvarotu iekļaušanos iekšējā tirgū. Jautājums par iekļaušanos

iekšējā tirgū ir jānošķir no jautājuma par iestāšanos Eiropas

Savienībā, kas būs saistīts ar visa Eiropas Savienības dokumentu

kopuma (aquis communautaire) pārņemšanu.

6.5. Līdztekus konkrētajam

procesam, kuru ierosinās "Baltā grāmata", tā veicinās arvien

plašāku asociēto valstu integrāciju Eiropas Savienībā un stimulēs

tirdzniecību. Savā 1994. gada 13.jūlija ziņojumā par pirms

iestāšanās stratēģiju Komisija norādīja, ka "tiklīdz asociētajām

valstīm izdosies panākt apmierinošu konkurences un valsts

palīdzības politiku, kā arī pārējo ar paplašināto tirgu saistīto

Kopienas likumu piemērošanu, Eiropas Savienība varēs pieņemt

lēmumu pakāpeniski izbeigt komerciāli aizsargājošo dokumentu

piemērošanu produktiem, kas ražoti asociētajās valstīs, jo būs

sasniegtas tāda paša līmeņa garantijas pret negodīgu konkurenci,

kādas jau pastāv iekšējā tirgus valstīs".

6.6. "Baltās grāmatas"

rekomendāciju īstenošana veicinās tirdzniecību, radot labvēlīgus

apstākļus savstarpējas atzīšanas līgumu noslēgšanai par produktu

pārbaudi attiecībā uz to atbilstību noteiktajiem rūpnieciskajiem

standartiem. Šādu līgumu mērķis būs nodrošināt to, ka savstarpēji

tiks pieņemti sertifikāti, atzīmes par atbilstību standartiem un

pārbaudes ziņojumi, ko izdos ar rūpniecības standartiem saistītās

tehniskās institūcijas gan asociētajās valstīs, gan Eiropas

Savienībā. Sarunas par savstarpējo atzīšanu varēs sākt tad, kad

procedūras, kādas ir spēkā asociēto valstu sertifikācijas

institūcijās, pārbaudes laboratorijās un līdzīgās institūcijās,

būs saskaņotas ar Eiropas Savienības attiecīgo institūciju

procedūrām. "Baltā grāmata" sniedz norādījumus, kā to panākt. To

varēs realizēt ar pastiprinātu tehnisko palīdzību konkrētās jomās

saskaņā ar PHARE programmu.

6.7. Asociēto valstu pakāpeniska

iekļaušanās iekšējā tirgū pastiprinās ekonomiskās reformas un

palīdzēs veidot ekonomiskajai integrācijai labvēlīgu vidi. Valsts

administrācijas un uzņēmumu izmaksas arī samazināsies gan

asociētajās valstīs, gan Eiropas Savienībā. Komisija gatavojas

izanalizēt šīs potenciālās priekšrocības un iesniegt analīzes

rezultātus Eiropas Savienības un asociēto valstu

institūcijām.

6.8. Līdz ar konsultācijām,

sadarbību un palīdzību Eiropas līgumu, PHARE programmas un šīs

"Baltās grāmatas" sagatavošanas ietvaros iekšējā tirgus

integrācijas process jau ir sākts. Komisija uzskata, ka pēc

"Baltās grāmatas" publicēšanas un tās apspriešanas Eiropas

Padomē, turpmākie uzdevumi būs saistīti ar tās rekomendāciju

īstenošanu.

6.9. Komisija:

- nosūtīs asociētajām valstīm

"Balto grāmatu" šo valstu valodās un ES Padomes slēdzienus;

- konsultēsies ar katru asociēto

valsti par tās darba programmu "Baltās grāmatas" rekomendāciju

īstenībai, par nepieciešamās tehniskās palīdzības saskaņošanu un

palielināšanu, kā arī par iekšējo koordināciju katrā asociētajā

valstī visos ar "Balto grāmatu" saistītajos jautājumos;

- izveidos 5.nodaļā minēto

Tehniskās palīdzības informācijas biroju, kuru atbalstīs

paplašinātā starptautiskā PHARE programma;

- ar Eiropas Savienības iekšējā

tirgus konsultatīvās komitejas un PHARE programmas vadības

komitejas starpniecību organizēs tehniskās palīdzības

koordināciju un kontrolēs "Baltās grāmatas" rekomendāciju

īstenošanu;

- regulāri informēs asociētās

valstis par pārmaiņām iekšējā tirgus likumdošanā;

- turpinās veikt priekšdarbus

KAROLUS un MATTHAEUS programmu paplašināšanai attiecībā uz

asociētajām valstīm un izskatīs iespēju darīt tām pieejamas arī

citas šīm valstīm svarīgas programmas;

- ieteiks, kā iesaistīt asociētās

valstis dažādu nozaru konsultatīvo institūciju darbā, lai tās

labāk izprastu iekšējā tirgus darbību;

- ciktāl tas iekļaujas

strukturētajās attiecībās ar Eiropas Savienības institūcijām,

uzturēs ekonomiska rakstura dialogu ar asociētajām valstīm par

sakarību, kāda pastāv starp iekļaušanos iekšējā tirgū un plašāku

pārejas procesu;

- veicot sagatavošanās darbus,

tiksies ar asociēto valstu pārstāvjiem un regulāri informēs

Iekšējā tirgus padomi, Vispārējo lietu padomi un ES Padomi par

sasniegto.

6.10. Asociētās valstis tiek

aicinātas:

- iecelt vienu koordinatoru

attiecībā uz visiem ar "Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanu

saistītajiem jautājumiem;

- izstrādāt savas darba programmas

"Baltās grāmatas" rekomendāciju īstenošanai; konsultācijas un

palīdzību šai ziņā var saņemt ar PHARE programmas

starpniecību;

- kopā ar komisiju izvērtēt jau

paveikto likumdošanas tuvināšanas darbu un ar to saistīto

palīdzību, nolūkā saskaņot to ar attiecīgās valsts izstrādātās

darba programmas prasībām;

- pilnībā izmantot iespējas, ko

sniegs proponētais Tehniskās palīdzības informācijas birojs, lai

intensificētu darbu iekšējā tirgus likumdošanas tuvināšanā,

ieviešanā un īstenošanā.

6.11. Dalībvalstis tiek

aicinātas:

- sniegt ekspertu padomus par

iekšējā tirgus likumdošanas normu iestrādāšanu valstu likumos, kā

arī par struktūrām, kas vajadzīgas, lai ieviestu un īstenotu šos

likumus;

- sniegt informāciju par to

palīdzību un ekspertu konsultācijām, kas ir pieejamas ar PHARE

programmas vadības komitejas un Tehniskās palīdzības informācijas

biroja starpniecību;

- ar iepriekšminētajiem

mehānismiem koordinēt plānoto palīdzību, lai dažādu avotu

nodrošinātie pasākumi būtu efektīvi un papildinātu cits citu.

PHARE Ārējo resursu plānošanas un

izmantošanas vienība - Smilšu iela 1, Rīga, Latvija, LV-1919;

tālrunis 7210352; fakss 7820320.

Tulkotāja Astrīda Lūce; juridiskie

redaktori: Valters Šulcs, Ainars Latkovskis; literārā redaktore

Inese Treimane; projekta vadītājs Ivars Golsts.