43. pants
Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja:

1) tiesa aizgādnībā esošajai personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

11) tiesa aizgādnībā esošajai personai izbeigusi pagaidu aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai beidzies tiesas nolēmuma darbības termiņš par pagaidu aizgādnības nodibināšanu, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu rīcībspējas ierobežojumam un aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, tiesa atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību;

3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galanorēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem mantiniekiem un iesniedzis galanorēķinu bāriņtiesai.

(2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

49

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

43.1 pants. Aizgādnības informācijas sistēma

(1) Informācijas apstrādi par aizgādnībā esošām personām un aizgādņiem bāriņtiesas veic Aizgādnības informācijas sistēmā, kas ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa.

(2) Aizgādnības informācijas sistēmas mērķis ir veicināt aizgādnībā esošo personu personisko un mantisko interešu aizstāvību.

(3) Tiesības saņemt un izmantot Aizgādnības informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā personas datus, reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei saistībā ar aizgādnībā esošajām personām ir arī šādām institūcijām un personām:

1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, lai nodrošinātu bāriņtiesu darba uzraudzību aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības jomā;

2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai nodrošinātu aizgādnībā esošo personu statusu raksturojošās informācijas aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai nodrošinātu pieņemto lēmumu paziņošanu un izpildi;

4) pašvaldības sociālajam dienestam, lai nodrošinātu informācijas paziņošanu.

(4) Ziņas par tiesu nolēmumiem aizgādnības lietās iekļaušanai Aizgādnības informācijas sistēmā sniedz tiesas, bet ziņas par notariālajiem aktiem par aizgādnības nodibināšanu — zvērināti notāri.

(5) Ministru kabinets nosaka Aizgādnības informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību.

(6) Aizgādnības informācijas sistēmas pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(7) Aizgādnības informācijas sistēmā iekļaujamos datus par aizgādņa iecelšanu pilngadīgajām personām ar ierobežotu rīcībspēju, aizgādņa atcelšanu vai atlaišanu no pienākumu pildīšanas Aizgādnības informācijas sistēmā glabā piecus gadus pēc aizgādnības izbeigšanās.

(8) Aizgādnības informācijas sistēmā iekļaujamos datus par aizgādņa iecelšanu promesošo vai pazudušo personu mantai vai mantojumam, lietas par aizgādņa atcelšanu vai atcelšanu no pienākumu pildīšanas Aizgādnības informācijas sistēmā glabā 15 gadus pēc aizgādnības izbeigšanās.

50

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017. Pants stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)