52. pants
Bērns — vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuris

(1) Vardarbības vai nolaidības rezultātā cietušo bērnu ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai izveidojamas īpašas iestādes vai nodaļas vispārējās ārstniecības iestādēs un valsts budžetā atvēlami speciāli līdzekļi. Izdevumus par bērna ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju sedz valsts un pēc tam regresa kārtībā piedzen no vainīgajām personām.

(11) Pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis.

(12) Šā panta 1.1 daļā noteiktais pienākums nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.

(13) Šā panta 1.1 daļā minētie izdevumi atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, veicot vainīgās personas identitātes datu, kontaktinformācijas, ziņu par dzīvesvietu un kriminālo sodāmību, ziņu par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušā bērnu, kā arī ar izdevumu atgūšanu saistītās informācijas apstrādi. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.

(2) Bērnam, kurš saslimis ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām, piemērojama speciāla ārstēšana. Bērna saslimšanā vainīgie pieaugušie saucami pie likumā noteiktās atbildības, un no viņiem piedzenami bērna ārstēšanas izdevumi.

(3) Bērnu, kurš kļuvis par vardarbības vai nolaidības (prettiesisku darbību) upuri, aizliegts:

1) atstāt vienatnē, izņemot gadījumus, kad bērns pats to vēlas un šo izvēli par pareizu atzīst psihologs, kurš speciāli sagatavots darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem;

2) atstāt bez psiholoģiskas un cita veida aprūpes;

3) konfrontēt ar iespējamo vardarbības (prettiesiskas darbības) izdarītāju, kamēr bērns nav pietiekami psiholoģiski sagatavots šādai konfrontācijai;

4) pakļaut jebkādu piespiedu līdzekļu pielietošanai informācijas iegūšanas vai citā nolūkā.

(4) Bērnam, kurš cietis no vardarbības (prettiesiskām darbībām) savā ģimenē vai kuram pastāv reāli vardarbības draudi, nekavējoties nodrošināma ārpusģimenes aprūpe, ja vainīgās personas nav iespējams izolēt no bērna.

67

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000., 11.11.2021. un 20.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2023. 1.1, 1.2 un 1.3 daļa stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 52. punktu)

52.1 pants. Atbalsts vardarbībā cietušam bērnam

(1) Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs.

(2) Starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" ir šādi uzdevumi:

1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tai skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;

2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 9. punktā, 126. panta otrās daļas 7. punktā, 130. panta trešās daļas 6. punktā un 174. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

3) koordinēt un nodrošināt, lai kompetentās institūcijas apmainās ar informāciju, apstrādā nepieciešamos vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus, kas kompetento institūciju pilnvaru īstenošanai nepieciešami vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (atkārtotu bērna iztaujāšanu u. tml.), kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.

(3) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu izpildei kompetentās institūcijas apstrādā vardarbībā cietušā bērna un ar viņu saistīto citu personu datus, tai skaitā īpašu kategoriju personas datus.

(4) Kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

68

(20.04.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)

52.2 pants. Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padome

(1) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzību īsteno koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Bērnu aizsardzības centrs. Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāvji. Uzraudzības padomes izveidi, darbības kārtību un tās funkcijas nosaka minētās padomes apstiprinātā nolikumā.

(2) Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes mērķis ir novērtēt programmas darbību un veicināt tās attīstību un darbības kvalitāti.

69

(20.04.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)