6. pantsBērna tiesību aizsardzības princips

Bērna tiesību aizsardzības princips

1(1) Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

2(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu:

31) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu;

42) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā;

53) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu.

6(21) Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:

71) bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;

82) bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;

93) bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;

104) bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;

115) atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;

126) iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;

137) bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;

148) bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt;

159) bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;

1610) drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;

1711) bērna identitātes saglabāšanu;

1812) bērna atbildības izjūtas veidošanu;

1913) citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.

20(3) Bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Institūciju sadarbības organizēšanu un kārtību, kādā īstenojama bērnu tiesību aizsardzība, nosaka Ministru kabinets.

21(4) Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

22(5) Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

239

24(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003., 17.03.2005., 02.03.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2021.)