9. pants
Pakalpojuma sniegšanas veida izvēle

(1) Persona, kas sniedz pakalpojumu, ir tiesīga brīvi izvēlēties pakalpojuma sniegšanas veidu. Persona var izvēlēties, vai sniegs vienu konkrētu pakalpojumu vai vienlaikus vairākus pakalpojumus, kā arī izvēlēties, vai pakalpojumu sniegs vienā vai vairākās pakalpojumu jomās.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pakalpojuma sniegšanas veida izvēli var ierobežot attiecībā uz:

1) fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā saimnieciskās darbības veicēji. Šo ierobežojumu var piemērot, ja tas nepieciešams, lai ievērotu konkrētai reglamentētajai profesijai noteiktos profesionālās ētikas pamatprincipus un vispārējās uzvedības normas un lai panāktu, ka sniegtā pakalpojuma rezultāts ir objektīvs;

2) sertificēšanas un inspicēšanas institūcijām, testēšanas un kalibrēšanas laboratorijām, akreditācijas institūcijām un tehniskās uzraudzības aģentūrām, ja tas nepieciešams, lai panāktu, ka minēto institūciju sniegtā pakalpojuma rezultāts ir objektīvs.

11

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

9.1 pants. Pienākums sniegt informāciju

(1) Pakalpojuma sniedzējs, pildot pienākumu sniegt informāciju, pastāvīgi pieejamā veidā uzskatāmi un tieši norāda:

1) savu firmu (nosaukumu) vai vārdu un uzvārdu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir) un juridisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi;

2) savu kontaktinformāciju, kas nodrošina iespēju ātri sazināties tiešā veidā, tajā skaitā pasta adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

3) ja attiecīgās darbības veikšanai nepieciešama atļauja, informāciju par atbildīgo iestādi, kas izsniegusi atļauju;

4) ja attiecīgā pakalpojuma sniegšana apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

5) attiecībā uz reglamentēto profesionālo darbību informāciju par profesionālo organizāciju, kas izsniegusi profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, profesijai vai kvalifikācijai atbilstošo nosaukumu un valsti, kurā tas piešķirts, kā arī atsauci uz reģistrācijas valstī piemērojamiem profesionālajiem noteikumiem un veidu, kādā tie pieejami;

6) pakalpojuma sniegšanas vispārīgos noteikumus un klauzulas;

7) klauzulas, kas nosaka, pēc kādiem likumiem apspriežamas pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma saņēmēja savstarpējās attiecības, kā arī to, kura tiesa izskatīs strīdu, kas radies starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju;

8) pakalpojuma sniedzēja pakalpojumam dotās garantijas;

9) ja tiek norādīta cena, informāciju par to, vai cenā ir ietverti maksājamie nodokļi un preces piegādes izmaksas;

10) pakalpojuma īpašības un raksturojumu;

11) ja attiecīgās darbības veikšanai nepieciešama profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vai tai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija, apdrošinātāja kontaktinformāciju, kas nodrošina iespēju ātri sazināties tiešā veidā, tai skaitā elektroniskā pasta adresi, kā arī informāciju par teritoriju, kurā ir spēkā noslēgtais apdrošināšanas līgums vai tam līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija.

(2) Pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sniedz šādu informāciju:

1) pakalpojuma cena vai detalizēts izklāsts par to, kas veido pakalpojuma cenu;

2) normatīvie akti, kas ievēroti, sniedzot pakalpojumu reglamentētajā profesionālās darbības jomā. Pēc pakalpojuma saņēmēja lūguma informē, kur iespējams iepazīties ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

3) pakalpojuma sniedzēja darbība citās jomās un partnerība, kas saistīta ar sniegto pakalpojumu, kā arī pasākumi, kas veikti, lai izvairītos no interešu konflikta;

4) labas prakses kodekss, kurš attiecas uz sniegto pakalpojumu un kura noteikumi ievēroti, kā arī to, kur var elektroniski iepazīties ar labas prakses kodeksu un kādās valodās;

5) kā piekļūt detalizētai informācijai par ārpustiesas strīdu izšķiršanas noteikumiem un procedūrām, ja pakalpojuma sniedzējs, uz kuru attiecas labas prakses kodekss, ir saistīts ar attiecīgo ārpustiesas strīdu izšķiršanas institūciju.

12

(15.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)