2. pantsBrīvības piemineklis un tā kultūrvēsturiskā vērtība
Brīvības piemineklis un tā kultūrvēsturiskā vērtība
1(1) Brīvības piemineklis celts kā Latvijas tautas vienotības un brīvības simbols par tautas saziedotiem līdzekļiem pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta, ietverot Ernesta Štālberga arhitektūras risinājumus, kā arī Kārļa Skalbes veltījuma vārdus "Tēvzemei un Brīvībai", un ir visas Latvijas sabiedrības vērtība.
2(2) Brīvības pieminekļa saglabājamās vērtības ir materiālās un nemateriālās liecības par Brīvības pieminekļa izveidi, telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, autoru radītā arhitektoniski mākslinieciskā ideja, simboliskā nozīme, kompozīcija, tēlu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu piesātināti skulpturālie risinājumi, pieminekļa monumentālā vienotība, vēsturiskā stādījumu sistēma, vietas plānojums, pieminekļa struktūra, konstruktīvā sistēma, oriģinālais materiālu lietojums, izpildījuma tehnika, mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitāte, vēsturiskais vietas konteksts, objekta autentiskums, vēsturiskā patina un vēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.
Rīgas Brāļu kapi un to kultūrvēsturiskā vērtība
1(1) Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbols, memoriāls ansamblis (atdusas vieta) par Latvijas valsts brīvību kritušajiem karavīriem. Rīgas Brāļu kapi uzcelti par tautas saziedotiem līdzekļiem un ir visas Latvijas sabiedrības vērtība.
2(2) Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājams sakrālās mākslas piemineklis. To autori ir tēlnieki Kārlis Zāle un Mārtiņš Šmalcs, ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birznieks.
3(3) Rīgas Brāļu kapu saglabājamās vērtības ir materiālās un nemateriālās liecības par Rīgas Brāļu kapu izveidi, telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, reljefs, siluets, skatu perspektīvas, autoru radītā arhitektoniski mākslinieciskā ideja, simboliskā nozīme, kompozīcija, tēlu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu piesātināti skulpturālie risinājumi, ansambļa monumentālā vienotība, apzaļumojuma sistēma, stādījumi, dārzu mākslas un arhitektūras risinājumu sintēze, vides labiekārtojuma elementi, ansambļa plānojums, struktūra, oriģinālais materiālu lietojums, izpildījuma tehnika, vēlāka laika kvalitatīvi papildinājumi, mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitāte, vēsturiskais vietas konteksts, vēsturiskie un pamatidejai atbilstošie vēlāku laiku apbedījumi, relikvijas, objektu autentiskums, vēsturiskā patina un vēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašumtiesību un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss
1(1) Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums.
2(2) Brīvības piemineklis ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā.
3(3) Rīgas Brāļu kapi ir iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes mākslas piemineklis.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošana
1(1) Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs (turpmāk Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs). Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
2(2) Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšana, uzturēšana, izpēte un atjaunošana notiek saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu (turpmāk Apsaimniekošanas programma). Apsaimniekošanas programmu izstrādā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs un saskaņo to ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi. Apsaimniekošanas programmu apstiprina Ministru kabinets.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbu finansēšana
1(1) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu.
2(2) Pašvaldībām ir tiesības piedalīties šajā likumā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp piedalīties Apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā.
3(3) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai var izmantot ziedojumus.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.