16. pants
Projektēšana

(1) Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Projektēšanu uz būvniecības ierosinātāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

(11) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumu, kad spēkā esošās prasības ir labvēlīgākas būvniecības ierosinātājam un tas vēlas šīs prasības piemērot. Šādā gadījumā spēkā esošās prasības piemēro visai būvniecības iecerei.

(12) Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās atļaujas vai saskaņojumus valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.

(2) Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu, ja viņa rīcībā ir pietiekama informācija un ir veikti visi normatīvajos aktos paredzētie izpētes darbi. Būvprojektu izstrādā tādā apjomā, kāds noteikts speciālajos būvnoteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī, pamatojoties uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju par attiecīgajā zemes gabalā esošiem pazemes ārējiem inženiertīkliem, noskaidro pie minētā inženiertīkla īpašnieka vai valdītāja nepieciešamību iegūt aktuālos datus par faktisko pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietu. Būvprojekta izstrādātājs un būvniecības ierosinātājs vienojas par detalizācijas līmeni, kādā izstrādā būvprojektu.

(21) Būvprojekta izstrādes gaitā izmaiņas būvprojektā saskaņojamas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, šajā pantā noteiktajos gadījumos.

(22) Izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām var paredzēt arī būvprojektā neparedzētus pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvdarbus.

(23) Persona, kurai izdota būvatļauja, šā panta 2.2 daļā minētajā gadījumā būvniecības informācijas sistēmā iesniedz atbilstošu lūgumu būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) saskaņo izmaiņas, negrozot būvatļaujas nosacījumus;

2) saskaņo izmaiņas un groza būvatļaujas nosacījumus;

3) atsaka saskaņot izmaiņas.

(24) Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var atteikt izmaiņu saskaņošanu vai būvatļaujas nosacījumu grozīšanu, ja paredzētās izmaiņas būtiski skar būves arhitektonisko veidolu vai neatbilst normatīvo aktu prasībām, ciktāl šo prasību kontrole ir būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē.

(25) Ja paredzētas izmaiņas būves galvenajā lietošanas veidā, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, saskaņā ar šā likuma 14.3 pantu var lemt par izmaiņu publiskas apspriešanas nepieciešamību. Būvniecības ieceres izmaiņu publiskai apspriešanai piemēro tādu pašu kārtību kā būvniecības ieceres publiskai apspriešanai.

(26) Ja būvniecības iecerē tiek veiktas izmaiņas, attiecībā uz šīm izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumu, kad spēkā esošās prasības ir labvēlīgākas būvniecības ierosinātājam un tas vēlas šīs prasības piemērot. Šādā gadījumā spēkā esošās prasības piemēro visai būvniecības iecerei.

(3) Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību. Par tās nosacījumiem puses vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu. Vispārīgie būvnoteikumi paredz gadījumus, kad autoruzraudzība ir obligāta.

22

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 22.06.2017., 14.02.2019., 03.12.2020., 15.04.2021. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025. Grozījums otrajā daļā par pirmā teikuma papildināšanu ar vārdiem "kā arī, pamatojoties uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju par attiecīgajā zemes gabalā esošiem pazemes ārējiem inženiertīkliem, noskaidro pie minētā inženiertīkla īpašnieka vai valdītāja nepieciešamību iegūt aktuālos datus par faktisko pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietu" stājas spēkā 01.04.2026. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)