Vairogs6. pants
Valsts pārvaldes institūciju kompetence būvniecības jomā
(1) Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šos uzdevumus, ministrija:
1) izstrādā politikas plānošanas dokumentus būvniecības jomā;
2) izstrādā priekšlikumus būvniecību regulējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;
3) izstrādā šā likuma 5.pantā minētos noteikumus;
4) (izslēgts ar 23.11.2016. likumu).
(2) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi būvniecības jomā.
(3) Nozaru ministrijas atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei attiecībā uz šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minēto būvju būvniecību iesniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai šādu speciālajos būvnoteikumos iekļaujamo informāciju:
1) būvniecības procesa kārtība un būvniecības procesā iesaistītās institūcijas;
2) būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs;
3) būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi;
4) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgā institūcija.
(4) Nozaru ministrijas vai šo ministriju padotības iestādes atbilstoši to nolikumos vai citas institūcijas atbilstoši likumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, pildot šā likuma 12. pantā noteiktās būvvaldes funkcijas:
1) būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļo un lēmumus izdod būvniecības informācijas sistēmā, ievērojot šā likuma 24. panta astoto daļu;
2) piemēro būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus;
3) nodrošina šā likuma 14. un 14.3 pantā noteikto būvniecības ieceres paziņošanas un apspriešanas kārtību un informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā.
(5) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību un kontroli, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos paredzētajām prasībām un būvizstrādājumam deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, un pieņem būvizstrādājumu tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Veicot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, iestādei ir tiesības:
1) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus (tai skaitā tehnisko dokumentāciju, ekspluatācijas īpašību deklarāciju, tipa pārbaudes sertifikātu, testēšanas pārskatus);
2) pieprasīt un bez maksas saņemt būvizstrādājumu paraugus, veikt paraugu pārbaudes uz vietas (priekštestēšanu), šai nolūkā arī atverot iepakojumu un veicot parauga testēšanu, kā arī organizēt laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai noteiktu būvizstrādājuma atbilstību noteiktajām prasībām;
3) uz laiku, kas nepieciešams, lai novērtētu būvizstrādājumu atbilstību noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, lai veiktu pārbaudes un ekspertīzes, kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai aizliegt vai apturēt būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu;
4) pēc pārbaužu veikšanas sniegt tirgus dalībniekiem ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;
5) informēt būvvaldi, biroju vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvlaukumā esoša būvizstrādājuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām.
(7) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk arī — birojs), kas likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizē ekspertīzes un piešķir patstāvīgās prakses tiesības šā likuma 13.panta trešās daļas 5.punktā noteiktajā specialitātē, kā arī veic patstāvīgās prakses uzraudzību.
7
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 03.07.2014., 23.11.2016., 22.06.2017., 14.02.2019., 15.04.2021. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025.)
6.1 pants. Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence
(1) Likuma izpildei birojs:
1) nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā:
a) trešās grupas publiskas ēkas (turpmāk — publiska ēka), ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja,
b) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra,
c) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu);
11) pilda šajā likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz:
a) tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki,
b) būvju būvniecību Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;
c) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā;
2) nodrošina ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām un šīs daļas 1.1 punktā noteiktajām būvēm;
3) nodrošina būvniecības informācijas sistēmā iekļautās informācijas pieejamību;
4) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu);
5) informē kompetences pārbaudes iestādes par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem;
6) sniedz metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā;
7) (izslēgts ar 15.04.2021. likumu);
8) izskata iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. Birojā nevar apstrīdēt valsts un pašvaldību institūciju administratīvos aktus, kuri izdoti saskaņā ar šo likumu;
9) nodrošina būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību.
(11) Birojs būvniecības un ekspluatācijas kontroli Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības ieceri, kurai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, veic par maksu.
(2) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām būvēm birojs pilda šā likuma 12. panta 3.3 un 3.4 daļā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18. pantā noteikto darbību izpildi. Publisku ēku ekspluatācijas kontroli birojs veic šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā.
(3) Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, birojam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus.
(4) Kārtību, kādā birojs piešķir patstāvīgās prakses tiesības šā likuma 13.panta trešās daļas 5.punktā noteiktajā specialitātē, kā arī veic patstāvīgās prakses uzraudzību, nosaka Ministru kabineta noteikumi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību.
(5) Birojs piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
8
(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2014., 23.11.2016., 22.06.2017., 19.08.2021., 15.04.2021., 12.05.2022. un 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2025.)