Ceļu satiksmes likums

1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ceļa īpašnieks — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata;

2) ceļa pārvaldītājs — īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā);

3) ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);

4) ceļu drošības audits — neatkarīga un sistemātiska projektu (arī būvprojektu) un ceļu tīkla pārbaudes procedūra, kurā no satiksmes drošības viedokļa novērtē potenciālās bīstamās vietas, kur var veidoties konfliktsituācijas, kā arī esošās bīstamās vietas un posmus un par kuras rezultātiem sastāda audita atzinumu;

5) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem;

6) ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē;

61) ietekmes uz ceļu satiksmes drošību novērtējums — stratēģiski salīdzinoša analīze par jauna ceļa vai būtiskas esošā ceļu tīkla pārbūves ietekmi uz ceļu tīkla drošības rādītājiem;

7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis;

8) Ceļu satiksmes noteikumi — Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām;

9) diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai;

91) elektroskrejritenis — ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu, aprīkots divriteņu transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Elektroskrejritenis var būt aprīkots ar sēdvietu, kuras augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Jaudas un ātruma ierobežojumi neattiecas uz elektroskrejriteņiem, kas tiek reģistrēti izmantošanai bruņoto spēku, civilās aizsardzības, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un robežsardzes vajadzībām;

92) elektromobilis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas;

10) gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai ratiņkrēslā. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz brauktuves, un uz satiksmes regulētājiem;

101) intelektiskās transporta sistēmas — sistēmas, kurās informācijas un sakaru tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā (ietverot infrastruktūru, transportlīdzekļus un ceļu lietotājus), satiksmes un mobilitātes pārvaldībā, kā arī lai nodrošinātu saskarni ar citiem transporta veidiem;

102) maināma velkama iekārta — jebkurš transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts tā, lai to vilktu traktortehnika, kas maina vai papildina tā funkcionālās iespējas, kurš aprīkots ar darbarīku vai konstruēts materiālu pārstrādei, kuram var būt kravas platforma, kas konstruēta un izgatavota tā, lai noturētu visus minētajiem mērķiem vajadzīgos mehānismus un ierīces un uz laiku glabātu visus materiālus, kas ražoti vai vajadzīgi darba laikā, un kura tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība pret pašmasu ir mazāka par 3,0;

103) maināms tehnoloģiskais agregāts — traktortehnikas maināmā mašīniekārta (mašīnu, ierīču apvienojums), transportlīdzekļa sastāvdaļa, ko pilnībā paceļ no zemes virsmas vai kas nevar pagriezties ap savu vertikālo asi, kad tā ar traktortehnikas palīdzību tiek pārvietota, īslaicīgi piedaloties ceļu satiksmē;

104) mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks — gājējs, elektroskrejriteņa vadītājs vai velosipēda, mopēda, motocikla, kvadricikla, tricikla vadītājs vai pasažieris;

11) mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus, elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus;

12) mopēds — šā panta 12.1, 12.2 vai 12.3 punktā minētais mehāniskais transportlīdzeklis;

121) divriteņu mopēds — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus;

122) trīsriteņu mopēds — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 270 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus;

123) četrriteņu mopēds — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 425 kilogramus, kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus (transportlīdzeklim ar slēgta tipa vadītāja un pasažiera nodalījumu — 6 kilovatus), kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus;

13) motocikls — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis (ar blakusvāģi vai bez tā), kas nav klasificējams kā mopēds. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem;

14) nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs un tamlīdzīgi apstākļi), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem, arī mijkrēslis;

15) operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu;

151) palīgmotors — motors, kas iebūvēts transportlīdzeklī vai uzstādīts uz tā, taču netiek izmantots transportlīdzekļa piedziņā;

16) pasažieris — persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā;

17) pašmasa — atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas;

18) piekabe (puspiekabe) — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem;

19) pilna masa — izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi — vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa;

191) specializētais tūristu transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas savienojumā ar vienu vai vairākām pasažieru pārvadāšanai paredzētām piekabēm brauc pa noteiktu maršrutu;

192) speciālā traktortehnika — traktortehnika, kuru ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē;

193) speciālā militārā tehnika — bruņutehnika, inženiertehnika un cita speciāla pašgājēja tehnika ar motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes un pēc konstrukcijas ir paredzēta izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos;

194) speciālais militārais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujas un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā;

195) speciālās militārās tehnikas piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā tikai ar speciālo militāro tehniku un pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos;

196) speciālā militārā transportlīdzekļa piekabe — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā tikai ar speciālo militāro transportlīdzekli, pēc konstrukcijas paredzēts izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos un reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā;

20) starptautiskie autotransporta pārvadājumi — jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu;

21) traktortehnika — pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija;

211) (punkts stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu);

22) tramvajs — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem;

221) transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts — digitāla piekļuves vieta, kurā tiek vākti, apstrādāti un darīti pieejami apmaiņai un atkārtotai izmantošanai dati saskaņā ar:

a) Komisijas 2013. gada 15. maija deleģēto regulu (ES) Nr. 885/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem,

b) Komisijas 2013. gada 15. maija deleģēto regulu (ES) Nr. 886/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu,

c) Komisijas 2014. gada 18. decembra deleģēto regulu (ES) 2015/962, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES,

d) Komisijas 2017. gada 31. maija deleģēto regulu (ES) 2017/1926, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu;

23) transportlīdzeklis — ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora;

231) transportlīdzekļa apkalpes loceklis — persona, kura vada transportlīdzekli vai atrodas tajā, lai veiktu pasažieru vai kravas komercpārvadājumu vai pašpārvadājumu tās fiziskās vai juridiskās personas uzdevumā, kura to nodarbina;

232) transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums — dokuments, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu apliecina, ka mehāniskajam transportlīdzeklim (izņemot bezceļu transportlīdzekli) vai tā piekabei (puspiekabei) veikta atbilstības novērtēšana;

24) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts;

241) transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis — transportlīdzekļa (kopumā) un atsevišķu tā sistēmu, sastāvdaļu un parametru tehniskais stāvoklis un ekspluatācijas īpašības, kā arī transportlīdzekļa nodrošinājums ar normatīvajos aktos paredzēto transportlīdzekļa aprīkojumu;

25) transportlīdzekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata;

26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;

27) transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaude — veselības pārbaude, lai noteiktu medicīnisko pretindikāciju esamību, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai (slimība, trauma);

28) transportlīdzekļa vadītājs — fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona;

29) transportlīdzekļa valdītājs — persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata;

30) tricikls — trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Tricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 1000 kilogramus;

301) kvadricikls — četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Kvadricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 450 kilogramus (600 kilogramus, ja tas paredzēts kravu pārvadāšanai);

31) trolejbuss — mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts braukšanai savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Trolejbuss īslaicīgai braukšanai var būt aprīkots papildus arī ar citu enerģijas avotu;

311) velorikša — speciāli pasažieru vai kravas pārvadāšanai izgatavots velosipēds, kura platums pārsniedz vienu metru. Šo terminu attiecina arī uz transportlīdzekli kravas pārvadāšanai, kurš aprīkots ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu un pilnā masa nepārsniedz 300 kilogramus, platums nepārsniedz vienu metru, konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu, bet, ja tas aprīkots ar sēdvietu, tās augstums nedrīkst pārsniegt 540 milimetrus;

32) velosipēds — transportlīdzeklis, kas tiek darbināts ar cilvēka muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai rokturus, kā arī šā panta 32.1 un 32.2 punktā minētie transportlīdzekļi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi;

321) elektrovelosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 250 vatiem un kurš atslēdzas, ja velosipēdists pārtrauc mīt pedāļus, vai kura jauda pakāpeniski samazinās un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā;

322) pašgājējs velosipēds — velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura maksimālā nepārtrauktā nominālā vai lietderīgā jauda nepārsniedz 1000 vatu, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus un kurš atslēdzas, pirms transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometri stundā;

33) vilcējs — mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi);

34) koplietošanas transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, kuru individuāli nenoteikts personu loks var īrēt vai nomāt uz īsu laiku, izmantojot mobilo aplikāciju vai tīmekļvietnes pakalpojumus.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2001., 08.07.2003., 26.05.2005., 15.12.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 23.02.2012., 30.10.2014., 10.12.2015., 27.04.2017.,12.04.2018., 25.03.2021., 15.06.2021., 16.06.2022., 22.06.2023., 02.05.2024., 24.10.2024. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2025. Grozījums 11. punktā par tā papildināšanu pēc vārdiem "sliežu transportlīdzekļus" ar vārdiem "elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus", 32. punkta jaunā redakcija un 32.1 un 32.2 punkts stājas spēkā 01.02.2026. Sk. pārejas noteikumu 76. punktu)