30. pants
Aizliegums izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nosaka Valsts policijas darbinieks transportlīdzekļa vadītājam, kurš alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību, par kuru var saukt pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturama līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja:

1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

2) personu apliecinošajā dokumentā norādītais vārds, uzvārds vai personas kods neatbilst transportlīdzekļa vadītāja apliecībā esošajam un 30 dienu laikā transportlīdzekļa vadītāja apliecība nav apmainīta, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

3) par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai;

4) transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, — līdz veselības pārbaudei;

5) pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros transportlīdzekļa vadītājam ir piemērots ietekmēšanas līdzeklis — transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;

6) ārvalstī izsniegtā vadītāja apliecība neatbilst šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ārvalstī izsniegtā vadītāja apliecība, kas atbilst šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētajām prasībām, nav apmainīta atbilstoši šā likuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem;

7) transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir nozagta vai zudusi un 30 dienu laikā no attiecīgās informācijas reģistrācijas dienas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav saņemta jauna transportlīdzekļu vadītāja apliecība;

8) personai ārvalstī ir spēkā esošs transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums vai atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

(3) Par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā. Ziņas par nederīgām transportlīdzekļu vadītāja apliecībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma reģistrēšanas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpj noteikto vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek aizturēta.

41

(08.07.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005., 15.02.2007., 19.02.2009., 13.05.2010., 03.03.2011., 09.06.2011., 25.04.2019. un 19.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2020. Panta nosaukuma un pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

30.1 pants. Veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju

(1) Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai personas, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina informācija, ko ārstniecības iestāde ievadījusi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

(2) Veselības pārbaudes iedala šādi:

1) pirmreizējās pārbaudes;

2) kārtējās pārbaudes;

3) pirmstermiņa pārbaudes.

(3) Veselības pirmreizējo pārbaudi veic personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju.

(4) Transportlīdzekļa vadītāja veselības kārtējo pārbaudi veic:

1) AM, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktortehnikas un citu pašgājējmašīnu vadītājiem — ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — ik pēc trim gadiem, izņemot traktortehnikas un citu pašgājējmašīnu vadītājus, kuriem kārtējo pārbaudi pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas veic ik pēc pieciem gadiem, bet pēc 65 gadu sasniegšanas — ik pēc trim gadiem;

2) C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem ik pēc pieciem gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — ik pēc trim gadiem.

(5) Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

(6) Uz veselības pirmstermiņa pārbaudi transportlīdzekļa vadītāju ir tiesības nosūtīt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir Ministru kabineta noteiktās medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

(7) Kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, kā arī kārtību, kādā tiek atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, nosaka Ministru kabinets.

(8) Kārtību, kādā sedzami izdevumi par transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

42

(15.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008., 13.05.2010., 09.06.2011., 21.11.2013., 10.12.2015., 09.11.2017., 12.04.2018. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)