11. pants
Pašvaldības domes, tās priekšsēdētāja, pašvaldības institūcijas un tās vadītāja uzdevumi un tiesības

(1) Pašvaldības domes uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt pašvaldības institūcijas ar tām civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo finansējumu;

2) apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu;

3) apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu;

4) pēc katastrofas pārvaldīšanas subjekta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības domes un pašvaldības institūciju rīcībā esošajiem resursiem, kas izmantojami katastrofas pārvaldīšanai;

5) nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi;

6) savu iespēju robežās nodrošināt katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, juridiskajām un fiziskajām personām piemērotus darba un sadzīves apstākļus;

7) piedalīties civilās aizsardzības mācībās un organizēt pašvaldības civilās aizsardzības mācības.

(2) Pašvaldības domei ir tiesības:

1) šajā likumā pašvaldībām noteiktās kompetences ietvaros pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām civilajai aizsardzībai un katastrofas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju;

2) ierosināt, lai Ministru prezidents pārņem vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu;

3) vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanā iesaistīt valsts un pašvaldības institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī to rīcībā esošos resursus;

4) katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku līdz divām nedēļām, par ierobežojumiem un to atcelšanu informējot Ministru kabinetu un blakus esošās pašvaldības, kā arī publicējot attiecīgus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos;

5) uzlikt tās padotībā esošai institūcijai pienākumu izstrādāt attiecīga objekta civilās aizsardzības plānu, kas saskaņojams ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

6) pēc katastrofas organizēt vides sakārtošanas pasākumus publiskajā ārtelpā, kā arī, pamatojoties uz personas iesniegumu, fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Vides sakārtošanas pasākumi publiskajā ārtelpā vai fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā ir darbības, kas veicamas, lai novērstu cilvēku drošības un veselības apdraudējumu un atjaunotu publiskās ārtelpas pieejamību un sanitāro tīrību.

(3) Pašvaldības domes priekšsēdētājs vada civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldībā un nodrošina šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu.

(4) Ja pašvaldības domes priekšsēdētājs ir iecelts par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, viņš nodrošina, ka sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām:

1) tiek izstrādāts, ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņots un katras pašvaldības domei apstiprināšanai iesniegts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikums;

2) tiek noteikts un katras pašvaldības domei apstiprināšanai iesniegts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sastāvs;

3) tiek izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai katrā pašvaldības domē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts.

(5) Civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldības institūcijā nodrošina un vada pašvaldības institūcijas vadītājs.

(6) Pašvaldības institūcijas vadītāja uzdevumi ir šādi:

1) plānot un īstenot pašvaldības institūcijas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā nepieciešamo rīcību;

2) izstrādāt, saskaņot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un apstiprināt pašvaldības institūcijas īpašumā vai valdījumā esoša paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plānu;

3) nodrošināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijai noteikto pasākumu izpildi;

4) nodrošināt pašvaldības institūcijas nodarbināto un apmeklētāju drošību tās īpašumā vai valdījumā esošā objektā vai paaugstinātas bīstamības objektā;

5) pēc pašvaldības domes pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības institūcijas rīcībā esošajiem resursiem, kas izmantojami katastrofas pārvaldīšanai.

(7) Pašvaldības dome un pašvaldības institūcijas atbilstoši savai darbības jomai izstrādā un sniedz rekomendācijas valsts un pašvaldības institūcijām, objektu un paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī sniedz iedzīvotājiem ieteikumus par katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā nepieciešamo rīcību.

(71) Pašvaldības dome saistošajos noteikumos nosaka to personu kategorijas, kuru īpašumā pašvaldība organizē šā panta otrās daļas 6. punktā minētos vides sakārtošanas pasākumus, un kārtību, kādā pašvaldība izskata šo personu iesniegumus, kā arī kārtību, kādā pašvaldība pēc katastrofas organizē vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā nekustamajā īpašumā.

(8) Pašvaldības domei un pašvaldības institūcijām atbilstoši savai darbības jomai ir tiesības rakstveidā slēgt pakalpojumu un sadarbības līgumus vai vienošanās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā ar citām valsts vai pašvaldības institūcijām, juridiskajām vai fiziskajām personām.

(9) Ja sadarbības teritoriju veido vairākas pašvaldības, tad sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs ir pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētājs vai arī tas pašvaldības domes priekšsēdētājs, kuru ar vienkāršu balsu vairākumu ir ievēlējuši pārējo pašvaldību domju priekšsēdētāji, bet viņa vietnieki ir pārējo pašvaldību domju priekšsēdētāji un šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā minētā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona.

(10) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu apstiprina katra pašvaldības dome atsevišķi.

13

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022. un 05.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2025.)