4. pantsKatastrofu veidi un mērogi

Katastrofu veidi un mērogi

1(1) Atbilstoši katastrofas cēloņiem izšķir:

21) dabas katastrofas:

3a) ģeofiziskās — zemestrīces, zemes nogruvumi,

4b) hidroloģiskās — pali, plūdi, ledus sastrēgumi,

5c) meteoroloģiskās — lietusgāzes, krusa, sniega sanesumi, vētras, viesuļi,

6d) klimatoloģiskās — stiprs sals vai karstums, apledojums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki,

7e) bioloģiskās — epidēmijas, epizootijas, epifitotijas,

8f) kosmiskās — meteorītu nokrišana, ģeomagnētiskās vētras;

92) cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofas:

10a) tehnogēnās katastrofas, kuras rodas ķīmisko, radioaktīvo un bioloģisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušos ugunsgrēku, sprādzienu, dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu, elektrotīklu bojājumu, komunālo tīklu avāriju, ēku un būvju sabrukuma, transporta avāriju vai militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā,

11b) sabiedriskās nekārtības, terora akti un iekšējie nemieri.

12(2) Atbilstoši radīto postījumu apjomam izšķir:

131) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

142) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

153) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.