142. pants
Prasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140. panta pirmā daļa) un pagaidu aizsardzības piemērošanu (140.1 panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140. panta piektā un desmitā daļa) un pagaidu aizsardzības atcelšanu (140.1 panta septītā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 140. panta otrajā daļā, 2.1 daļā vai 140.1 panta ceturtajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai — 140.1 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā — iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar vai pagaidu aizsardzība piemērota attiecībā uz nekustamo īpašumu vai kuģi vai ar aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgo lēmumu ar uzrakstu, ka šis lēmums izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (izņemot naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiesu izpildītājs apķīlā šā likuma 599.1 pantā noteiktajā kārtībā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Ja piemērotais prasības nodrošinājums vai pagaidu aizsardzība atcelta, tad lēmumu par atcelšanu izpilda pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto līdzekli. Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

163

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 23.04.2015., 23.11.2016., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

142.1 pants. Rīcība ar prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības ietvaros apķīlātu kustamu mantu, kas ātri bojājas

(1) Tiesu izpildītājs neapķīlā mantu, kura ātri bojājas un kuras pārdošana tās realizācijas termiņā var nebūt iespējama.

(2) Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kura ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļauju pārdot apķīlāto mantu, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, apķīlāt prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai. Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Pēc tam kad saņemts tiesas lēmums, ar kuru atļauts veikt apķīlātās mantas pārdošanu un pārdošanā iegūto naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod šā likuma 581. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, ieskaita un glabā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Šādā gadījumā pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi kalpo lietā kā prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzeklis. Par prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai apķīlātās kustamās mantas pārdošanu un pārdošanas rezultātiem tiesu izpildītājs paziņo tiesai, prasītājam un atbildētājam.

(4) Ja tiesa noraida tiesu izpildītāja lūgumu atļaut apķīlāto mantu pārdot, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību attiecībā uz konkrēto mantu.

164

(01.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)