214. pants
Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas izskatāma civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā;

51) prasība ir celta šā likuma 28. panta 9.1 daļā minētajā gadījumā un lietas izskatīšana nav iespējama, iekams ārvalstī nav izskatīta lieta;

6) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu);

7) Konkurences padome izskata lietu par konkurences tiesību pārkāpumu, kas saistīta ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu;

8) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata lietu par patērētāju tiesību pārkāpumu, kas saistīts ar patērētāju kolektīvo prasību;

9) Konkurences padome vai Eiropas Komisija izskata lietu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas saistīta ar konkrēto prasījumu.

248

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 07.09.2006., 05.02.2009., 08.09.2011., 29.11.2012., 19.10.2017., 11.11.2021., 14.09.2023., 27.02.2025. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)