219. pants
Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;

2) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;

3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

5) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai;

6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, izņemot darbinieka prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija beigusies, nepanākot vienošanos.

(2) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā.

253

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)