223. pants
Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:

1) lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība;

4) prasītājs atteicies no prasības;

5) puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;

6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja;

9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām;

10) parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu.

257

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. 10. punkts daļā par tiesvedības izbeigšanu lietā, ja parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 pantu, stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 180. punktu)