244. pants
Sprieduma nosūtīšana un izsniegšana
(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, spriedumu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa aktu reģistrs, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).
(2) Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.
289
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 08.09.2011., 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
29.1 nodaļa
Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām(Nodaļa 07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)
244.1 pants. Lietu izskatīšanas kārtība
Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.
290
244.2 pants. Prasības celšana
(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, var celt bērna vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors.
(2) Prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181.pantā norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.
(3) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā minētajam norāda:
1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;
2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, — ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).
(4) Ja prasība lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiek celta saskaņā ar Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk — Padomes regula (ES) 2019/1111) 29. panta 5. punktu, prasītājs prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā minētajiem dokumentiem pievieno Padomes regulas (ES) 2019/1111 29. panta 5. punktā minētos dokumentus.
291
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 177. punktu)
244.3 pants. Lietu piekritība
(1) Prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas.
(11) Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.
(2) Ja lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāmas līdz ar lietu par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, piemērojami šā likuma 29.nodaļas noteikumi.
292
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
244.4 pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē
(1) Lieta, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatāma, piedaloties pusēm.
(11) Ja prasību par aizgādības tiesību atņemšanu cēlusi bāriņtiesa, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.
(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.
(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.
(4) Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.
293
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
244.5 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana
294
(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
244.6 pants. Pušu izlīgums
295
(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
244.7 pants. Tiesas sprieduma sekas
296
(Izslēgts ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
244.8 pants. Saskarsmes persona
(1) Saskarsmes persona ir lietas dalībnieks lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām. Saskarsmes personai ir šādas procesuālās tiesības un pienākumi:
1) tiesības iepazīties ar lūgumu par saskarsmes personas pieaicināšanu piedalīties lietā;
2) tiesības piedalīties tiesas sēdē;
3) tiesības izteikt piekrišanu tam vai iebildumus pret to, ka tai ar nolēmumu tiek uzlikti pienākumi;
4) tiesības saņemt tiesas spriedumu vai lēmumu;
5) pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā;
6) pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;
7) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu daļā, kas attiecas uz saskarsmes personu.
(2) Saskarsmes personu pieaicina piedalīties lietā pēc lietas dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.
297
(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
244.9 pants. Lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana
(1) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa pierādījumus.
(2) Lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.
(3) Ja lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tiesa pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.
(4) Uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesa noklausās saskarsmes personu. Saskarsmes persona nepiedalās tālākā lietas izskatīšanā pēc būtības.
(5) Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus gadījumus, kad tā persona, kas vēlas izlietot aizgādības vai saskarsmes tiesības, lietojusi vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tās noteiktās saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pārkāpumus.
(6) Tiesa Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma var pieņemt lēmumu par lietas pārņemšanu izskatīšanai Latvijā vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesā citā valstī, ja attiecīgās valsts tiesa ir piekritusi nodot vai pārņemt starptautisko piekritību attiecīgajā lietā.
(7) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
298
(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)
244.10 pants. Pagaidu lēmums
(1) Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Tiesa lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.
(2) Lūgumu par uzturlīdzekļiem bērnam izskata rakstveida procesā.
(3) Lūgumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu bērna izvešanai no valsts izskata tiesas sēdē.
(4) Bāriņtiesas pārstāvis pēc tiesas pieprasījuma sniedz jebkādas ziņas, kurām ir nozīme lietā par:
1) pušu dzīves apstākļiem;
2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;
3) bērna saskarsmi ar pusēm un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;
4) bērna veselības aprūpi un izglītību;
5) pušu sadarbību ar sociālo dienestu;
6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;
7) pušu vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.
(5) Par tiesas sēdi paziņo pusēm un uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas pārstāvi. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu precizēt bāriņtiesas sniegtās ziņas, tā noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Otras puses neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.
(6) Ja prasījumos par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tā pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.
(7) Tiesa vai tiesnesis izskata puses lūgumu un pieņem lēmumu mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmums izpildāms nekavējoties. Lēmums zaudē spēku, kad lietā stājas spēkā spriedums vai kad tiek pieņemts cits lēmums, izņemot gadījumu, kad nolēmums izpildāms nekavējoties. Kad lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir zaudējis spēku, tiesa par to nekavējoties paziņo Valsts policijai un Valsts robežsardzei.
(8) Tiesneša lēmums par šā panta otrajā daļā minēto prasījumu nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu lietā par šā panta trešajā daļā minētajiem prasījumiem var iesniegt blakus sūdzību.
(9) Tiesa pēc puses motivēta lūguma var pārskatīt lēmumu par šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, ja būtiski mainījušies apstākļi un tas ir bērna interesēs. Šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams.
(10) Ja tiesa nekonstatē pamatu lēmuma pārskatīšanai vai jauna lēmuma pieņemšanai vai uzskata, ka var uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tā pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Tiesa lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.
299
(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)
244.11 pants. Pušu izlīgums
(1) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu.
(2) Izlīgums apstiprināms, tiesai pēc savas iniciatīvas pieprasot attiecīgās bāriņtiesas atzinumu vai uzaicinot tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.
300
(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
244.12 pants. Tiesas nolēmums lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām
(1) Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, papildus šā likuma 193.pantā vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda:
1) ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
2) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;
3) ja nepieciešams, pušu pienākumus un izdevumu sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai;
4) ja nepieciešams, Civillikuma 182.pantā minētos ierobežojumus;
5) ja nepieciešams, citus pušu pienākumus.
(2) Lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, papildus šā likuma 193. vai 230.pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda ziņas par bērnu — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.
(3) Lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa nolēmumā brīdina puses, ka tad, ja spriedums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods saskaņā ar šo likumu, tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu un puse saskaņā ar Krimināllikumu būs atbildīga par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu.
(4) Tiesa spriedumā sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, izņemot drošības naudu, ņemot vērā to mantisko stāvokli, taisnīguma un samērīguma principus.
301
(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)
244.13 pants. Prasījumi, kas izriet no saskarsmes tiesību izmantošanas nolēmuma izpildes neiespējamības
(1) Ja tiesu izpildītājs saskaņā ar šā likuma 620.27 pantu konstatē, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, piedzinējs var lūgt tiesu pārskatīt nolēmumā noteikto saskarsmes tiesību izmantošanas laiku un vietu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lūgumu iesniedz tiesā, kura taisījusi nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, vai kuras darbības teritorijā izpildāms nolēmums, ja nav iespējama ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde.
(3) Tiesa pieprasa no bāriņtiesas, kura saskaņā ar šā likuma 620.26 pantu izvērtējusi parādnieka rīcību, informāciju par bērna dienas režīmu.
(4) Tiesa, saņēmusi informāciju, ka bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu, jo bērna atrašanās vieta nav zināma, pieņem lēmumu par bērna vai parādnieka un bērna meklēšanu ar policijas palīdzību.
(5) Lūgumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Otras puses neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
(6) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa, lai tiesu izpildītājs, kurš saskaņā ar šā likuma 620.27 pantu konstatējis, ka nolēmuma izpilde nav iespējama, sniedz informāciju par izpildu lietā konstatētajiem apstākļiem, tai skaitā nolēmuma izpildīšanas šķēršļiem.
(7) Tiesa uzaicina tiesas sēdē piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī psihologu, ja bāriņtiesa to ir pieaicinājusi vai ja tiesa to uzskata par nepieciešamu.
(8) Ja tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas konstatē, ka saskarsmes tiesības īstenojamas saskarsmes personas klātbūtnē, tā pieaicina saskarsmes personu piedalīties tiesas sēdē. Tiesa noskaidro, vai saskarsmes persona piekrīt, ka saskarsmes tiesības īstenojamas tās klātbūtnē.
(9) Tiesa nolēmumu par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu pieņem mēneša laikā, ja ārkārtēji apstākļi to nepadara neiespējamu. Lēmums izpildāms nekavējoties.
(10) Tiesa, konstatējusi, ka pastāv apstākļi, kas apgrūtina nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, nolēmumā par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var noteikt citu saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.
(11) Ja saskarsmes tiesību īstenošana nav iespējama citādi kā iekļūstot telpās un paredzams, ka tiesu izpildītājs netiks ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns, tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs var norādīt, ka telpas atveramas piespiedu kārtā. Šādā gadījumā tiesa nolēmumā norāda attiecīgo telpu adresi un laika periodu, kad telpas drīkst atvērt piespiedu kārtā.
(12) Ja tiesa nolēmumā par saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu bērna interesēs norādījusi, ka telpas atveramas piespiedu kārtā, nolēmumu pasludina, atbildētājam klāt neesot, un nolēmumu atbildētājam nosūta pēc tam, kad pagājis nolēmumā norādītais laika periods telpu atvēršanai piespiedu kārtā.
(13) Ja tiesa konstatē, ka apstākļi ir tik būtiski mainījušies, ka nav iespējams pieņemt nolēmumu par spriedumā noteiktā saskarsmes tiesību laika un vietas pārskatīšanu, tiesa noraida piedzinēja lūgumu un informē piedzinēju par viņa tiesībām iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā. Par būtisku apstākļu maiņu nav uzskatāma saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas maiņa, ja saskarsmes tiesības saglabājas iepriekšējā apjomā.
(14) Nolēmums par saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu nav pārsūdzams. Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts piedzinēja lūgums par pagaidu lēmumā noteiktā saskarsmes tiesību izmantošanas laika un vietas pārskatīšanu, var iesniegt blakus sūdzību.
302
(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)
244.14 pants. Tiesas sprieduma sekas
Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā.
303
(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)