250. pants
Tiesas sprieduma nosūtīšana un izsniegšana

Tiesas spriedumu par paternitātes noteikšanu, paternitātes fakta konstatēšanu un paternitātes ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu tiesa nosūta ieraksta grozīšanai tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

313

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

30.1 nodaļa

Lietas par mantojuma dalīšanu(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

250.1 pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, — pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

314

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.2 pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

315

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)

250.3 pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā norāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

316

250.4 pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

317

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.5 pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (Civillikuma 280.—283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

318

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

250.6 pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

319

250.7 pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.

320

30.2 nodaļa

Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību(Nodaļa 14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

250.8 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

321

250.9 pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību

Pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību var iesniegt likumā noteiktās personas.

322

250.10 pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

2) pienākums atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

3) aizliegums veikt noteiktas darbības gan atbildētājam, gan personām, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, vai personām, kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma izdarīšanu.

323

250.11 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pirms prasības celšanas

(1) Triju mēnešu laikā no dienas, kad iespējamais prasītājs uzzināja par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu, viņš var lūgt, lai tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa intelektuālā īpašuma tiesības, kuras tiek pārkāptas, un pierādījumus, ka tās tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

324

250.12 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(2) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu intelektuālā īpašuma tiesību subjektam, tad pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.10 panta trešās daļas 3.punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju.

(4) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(5) Pagaidu aizsardzības līdzekļus var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai cita iespējamā lietas dalībnieka vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

(9) Šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

325

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.13 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.12 panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

326

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

250.14 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu (250.12 panta pirmā un otrā daļa) un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu (250.12 panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.12 panta trešajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, nosakot aizliegumu veikt konkrētas darbības vai pienākumu atsaukt preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

327

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.15 pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.12 pantā astotajā daļā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

328

250.16 pants. Tiesības uz informāciju

(1) Lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa, ievērojot lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, var pieprasīt, lai informāciju par preču vai pakalpojuma izcelsmi un to izplatīšanu sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir pārkāpuma preces (kontrafaktie eksemplāri) komerciālā mērogā;

2) kura komerciālā mērogā sniegusi vai izmantojusi pakalpojumus saistībā ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu;

3) par kuru šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas sniegušas ziņas, ka tā iesaistīta pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai tādu pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā, kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu prettiesisku izmantošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norādāmas ziņas par attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju [fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta un dzīvesvieta, ja tā atšķiras, juridiskajai personai - nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms)], ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta.

(3) Ja pastāv acīmredzami intelektuālā īpašuma pārkāpuma fakta pierādījumi un intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir lūdzis piemērot šajā likumā noteikto pierādījumu nodrošināšanu, prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, tad intelektuālā īpašuma tiesību subjekts ir tiesīgs lūgt, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija tiktu nodrošināta arī pirms prasības celšanas tiesā šajā likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas procedūras ietvaros.

329

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

250.17 pants. Tiesas spriedums intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un aizsardzības lietās

(1) Ja pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesa spriedumā var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) pārtraukt un aizliegt prettiesisku intelektuālā īpašuma tiesību objekta izmantošanu;

2) pārtraukt un aizliegt pasākumus, kas atzīstami par gatavošanos intelektuālā īpašuma tiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

3) pārtraukt un aizliegt sniegt pakalpojumus, kuri tiek izmantoti prettiesiskām darbībām ar intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, personām:

a) kuru pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma subjektu tiesības,

b) kuras padara iespējamu šāda pārkāpuma veikšanu;

4) atlīdzināt likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar intelektuālā īpašuma tiesību objekta prettiesisku izmantošanu nodarītos zaudējumus un morālo kaitējumu.

(2) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma neatkarīgi no prasītājam radītā kaitējuma un kaitējuma atlīdzības var noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus, kuri veicami par pārkāpēja līdzekļiem:

1) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

2) iznīcināt pārkāpuma preces (kontrafaktos eksemplārus);

3) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības vai iznīcināt ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti pārkāpuma preču (kontrafakto eksemplāru) izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem vajadzēja zināt, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) publiskot informāciju par spriedumu, tostarp pilnībā vai daļēji publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos.

330

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

30.3 nodaļa

Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā(Nodaļa 08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2011. Nodaļas nosaukums 10.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

250.18 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu, izņemot šā likuma 250.27 panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

331

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014., 10.12.2015., 14.12.2017., 16.06.2022. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.19 pants. Lietas ierosināšana

(1) Vienkāršotās procedūras lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

(2) Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 3000 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

(21) Tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, ja:

1) prasības apmērs nepārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

2) prasības apmērs pārsniedz apmēru, kādā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

332

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 10.12.2015., 08.12.2016., 14.12.2017., 10.12.2020., 06.06.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.20 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda, vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu.

(3) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(4) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

333

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015., 10.12.2015., 14.12.2017., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.21 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma vienkāršotajā procedūrā nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā nosūtīts atbildētājam. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura atbildētājam var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

334

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2015., 14.12.2017., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)

250.22 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana pusēm

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants) tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.25 panta pirmā daļa).

335

250.23 pants. Atbildētāja paskaidrojums

(1) Paskaidrojums par prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;

11) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

12) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

13) elektroniskā pasta adresi saziņai ar tiesu un, ja viņš ir reģistrējis savu dalību tiešsaistes sistēmā, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja atbildētājs (vai viņa pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā) piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu. Ja atbildētāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

14) kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) lietas numuru un prasības priekšmetu;

4) to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

5) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;

6) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;

7) lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;

8) to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;

9) to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;

10) to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu;

11) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

12) citus lūgumus;

13) paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;

14) paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

336

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 29.10.2015., 10.12.2015., 23.11.2016., 01.06.2017., 22.06.2017., 14.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.24 pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā.

(2) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa) un izskata lietu šā likuma 30.3 nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pretprasība atbilst šā likuma 250.19 pantā noteiktajam prasības summas apmēram un noformēta atbilstoši šā likuma 250.20 panta noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību (136.panta trešā daļa), bet turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz šā likuma 250.19 pantā noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība (35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

337

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.25 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(11) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu)

(21) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(22) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(23) Šā panta 2.1 daļā minētajā gadījumā spriedumu sastāda 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

(4) (Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)

338

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015., 10.12.2015., 14.12.2017., 25.10.2018., 28.02.2019., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.26 pants. Lietu iztiesāšana tiesas sēdē, sprieduma sastādīšana, nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

(2) Nozīmējot vienkāršotās procedūras lietu iztiesāšanai tiesas sēdē, vienlaikus ar pavēsti tiesa paziņo, ka gadījumā, ja kāda no pusēm neieradīsies uz tiesas sēdi, tiesa pabeigs lietas izskatīšanu, tai klāt neesot, un noteiks datumu pēc paziņotā tiesas sēdes datuma tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, kā arī izskaidro pušu tiesības iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(3) Tiesas sēdē vienkāršotās procedūras lietā tiesa nosaka saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par saīsinātā sprieduma sastādīšanas datumu. Saīsinātajā spriedumā norāda arī datumu, kad atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādītais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(4) Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

(5) Neparakstītu sprieduma sastādīšanas lūgumu vienkāršotās procedūras lietā uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. Sprieduma sastādīšanas lūgumu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams.

(6) Ja ir saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums vienkāršotās procedūras lietā, spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam tiesa sastāda 20 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(7) Pēc puses rakstveida lūguma saīsināto spriedumu vai atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīto spriedumu nekavējoties nosūta pusei.

339

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.27 pants. Saīsinātā sprieduma saturs un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Saīsinātā sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 194. pantā noteiktajam tiesa norāda, ka sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, kā arī norāda datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

(2) Saīsinātais spriedums vienkāršotās procedūras lietā stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja pēc sprieduma sastādīšanas lūguma tiesa sastāda spriedumu, tas stājas spēkā šā likuma 203. pantā noteiktajā kārtībā.

(21) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

(3) Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(4) Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

(5) (Izslēgta ar 27.02.2025. likumu)

340

(14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.27A pants. Izņēmums attiecībā uz sprieduma pieejamību

Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

341

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

30.4 nodaļa

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem(Nodaļa 18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.2013. Nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 30.06.2013. Sk. pārejas noteikumu 68.punktu)

250.28 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Ekonomisko lietu tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

342

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2017. un 01.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

250.29 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem var iesniegt likumā noteiktās personas.

343

250.30 pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

344

250.31 pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.35 pants).

345

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.32 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

346

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.33 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.36 panta pirmā daļa).

347

250.34 pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojums nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.

348

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.35 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu nevar izskatīt pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā;

2) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības.

(4) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem, 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai vienlaikus ar lietas ierosināšanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(5) Tiesa vai tiesnesis lēmumu par šā panta trešās daļas 1. punktā noteiktā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu paziņo atbildētājam ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas, bet lēmumu par šā panta trešās daļas 2. punktā noteiktā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu paziņo atbildētājam vienlaikus ar lēmuma paziņošanu prasītājam. Atbildētājs ir atbildīgs par noteiktu darbību veikšanas aizlieguma ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa vai tiesnesis paziņo komercreģistra iestādei par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.

(6) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(7) Tiesa pēc puses pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(10) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

(11) Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

349

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.36 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa izskata lietu rakstveida procesā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, lietas dalībniekiem pēc sprieduma sastādīšanas nekavējoties izsniedzot spriedumu.

(3) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma spriedumu nosūta nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

350

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.37 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad tiek noteikta nākamā tiesas sēdes diena ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam. Lietas atlikšana nav pieļaujama šā likuma 210.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā.

351

250.38 pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz kaut vienu lietas dalībnieku termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454. panta 2.1 daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

352

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.39 pants. Blakus sūdzības iesniegšana

(1) Blakus sūdzību 10 dienu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Augstākajai tiesai par šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atdots prasītājam;

3) par prasības atstāšanu bez izskatīšanas;

4) par tiesvedības izbeigšanu.

(2) Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Par citiem tiesas un tiesneša lēmumiem blakus sūdzību nevar iesniegt, bet iebildumus pret šiem lēmumiem var izteikt kasācijas sūdzībā.

353

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

250.40 pants. Kasācijas sūdzības saturs

Ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu, kasācijas sūdzībā papildus šā likuma 453.pantā noteiktajam norāda sūdzības iesniedzēja adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus.

354

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.41 pants. Augstākās tiesas rīcības sēde

Augstākās tiesas rīcības sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

355

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

250.42 pants. Lietas izskatīšanas termiņi Augstākajā tiesā

(1) Lietu izskata rakstveida procesā un spriedumu sastāda ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Augstākās tiesas rīcības sēdes.

(2) Lietu izskata Augstākās tiesas sēdē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Augstākās tiesas rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

356

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. un 14.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2018. Grozījums pirmajā daļā par vārda "pilnu" izslēgšanu stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 137. punktu)

30.5 nodaļa

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību(Nodaļa 13.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.03.2014.)

250.43 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamība prasībās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

357

250.44 pants. Personas, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

358

250.45 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats

(1) Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole — tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

359

250.46 pants. Pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību saturs

(1) Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(2) Pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta. Ja prasītājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta. Atbildētāja personas kodu norāda, ja tas ir zināms;

4) prasītāja pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītāja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja prasītāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;

5) šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi un tas, kā izpaužas šie apstākļi;

6) pierādījumi, kas apstiprina šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir prasītāja rīcībā un ja ir zināma persona, no kuras izprasāmi minētie pierādījumi, bet tie nav prasītāja rīcībā vai prasītājs tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt;

7) piemērojamais vai piemērojamie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi;

8) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un prasītājs vai prasītājs un pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;

10) pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Ja piemērojamais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, pieteikumam pievieno pielikumu, kurā norādāma prasītāja kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese, adrese), lai Valsts policija, sazinoties ar prasītāju, varētu veikt attiecīgā lēmuma izpildes kontroli. Šis pielikums ir ierobežotas pieejamības informācija, kuru saskaņā ar šā likuma 250.62 panta ceturto daļu nosūta Valsts policijai un lietas materiāliem nepievieno.

(31) Pieteikumā prasītājs var lūgt tiesu nosūtīt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas.

(4) Ja pieteikumā nav ietverts šā panta otrās daļas 9.punktā minētais apliecinājums, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

360

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015., 23.11.2016., 01.06.2017., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.47 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir:

1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

71) pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kura apjomu, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli nosaka, ja atbildētājs ir sasniedzis pilngadību.

(3) Pieļaujams vienlaikus noteikt vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus.

361

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021. Pirmās daļas 7.1 punkts stājas spēkā 01.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 164. punktu)

250.48 pants. Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā

(1) Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam palikt un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja atbildētājam noteic šajā pantā minēto ierobežojumu, atbildētājam nodrošina tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kas atbildētājam nepieciešami ikdienā.

362

250.49 pants. Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu

Aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas vai tiesneša lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo mājokli un atrasties tam tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

363

250.50 pants. Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās

(1) Aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apmeklēt attiecīgo vietu, kas nav mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, vai atrasties šai vietai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās attiecas uz konkrētas vietas adresi vai vietām, kas atbilst noteiktām pazīmēm, vai publiskiem vai citiem noteiktiem pasākumiem. Tiesa vai tiesnesis pēc iespējas ņem vērā atbildētāja pienākumus ierasties darba vietā un citus atbildētāja pienākumus, kas saistīti ar ierašanos noteiktās vietās.

364

250.51 pants. Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari

(1) Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

365

250.52 pants. Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju

(1) Aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot sakaru līdzekļus, tai skaitā elektroniskos sakaru līdzekļus, vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar prasītāju.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto ierobežojumu, var norādīt, ka aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju attiecas arī uz personām, kas ir cieši saistītas ar prasītāju vai atkarīgas no prasītāja.

366

250.53 pants. Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju

Aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam izmantot citu personu starpniecību, lai tuvotos prasītājam vai organizētu fizisku vai vizuālu saskari ar prasītāju vai lai kontaktētos ar prasītāju, izmantojot jebkādus sakaru līdzekļus vai jebkurus citus informācijas nodošanas paņēmienus.

367

250.54 pants. Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus

Aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam jebkādā veidā apstrādāt, publicēt, darīt zināmus vai citādi izmantot prasītāja personas datus, izņemot ar tiesvedību saistītās procesuālās darbībās.

368

250.54A pants. Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

(1) Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu noteikts pienākums atbildētājam apgūt šo kursu, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.

(2) Tiesa vai tiesnesis, nosakot atbildētājam šajā pantā minēto pienākumu, nosaka atbildētājam pienākumu arī daļēji segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas 10 procentu apmērā, ja atbildētājs sāks kursu apgūt triju mēnešu laikā, un pilnā apmērā, ja atbildētājs sāks kursu apgūt pēc trim mēnešiem.

369

(25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.55 pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var iesniegt motivētu pieteikumu ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas tiesā, ja pastāv šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja šā likuma 250.45 panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi attiecas uz bērnu, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu bērna interesēs var iesniegt viens no bērna vecākiem, aizbildnis, bāriņtiesa vai prokurors.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas vai pieteicēja atrašanās vietas.

370

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

250.56 pants. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pirms prasības celšanas pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību

(1) Ja pirms prasības celšanas policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam atbildētājam, kurš rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam atbildētājam kontaktēties ar iespējamo prasītāju (policijas lēmums par nošķiršanu), policija pēc iespējamā prasītāja lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, iespējamā prasītāja pieteikumu, kurā norādīts, ka iespējamais prasītājs vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu, kā arī citu informāciju policija nosūta tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas vai pieteicēja atrašanās vietas.

(4) Iespējamā prasītāja pieteikumā, kas iesniegts ar policijas starpniecību, nav jābūt ietvertam pilnvarojumam policijai iesniegt pieteikumu pieteicēja vārdā.

(5) Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, pamatojoties uz iespējamā prasītāja pieteikumu, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesnesis izskata saskaņā ar šā likuma 250.58 panta pirmo daļu.

371

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

250.57 pants. Pierādījumi lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību lietas dalībnieks ar apliecinājumu apstiprina pieteikumā norādītos lietā nozīmīgos apstākļus.

(2) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami, tiesa pēc savas iniciatīvas tiesas sēdē var pieprasīt lietas dalībniekam apliecināt savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem un apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(3) Pirms paskaidrojuma sniegšanas lietas dalībnieks dod mutvārdos šāda satura apliecinājumu:

"Es, (vārds, uzvārds), apliecinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Apliecinu, ka tiesai manis sniegtās ziņas par faktiem un lietas apstākļiem ir izsmeļošas un patiesas. Esmu brīdināts, ka par apzināti nepatiesu paskaidrojumu sniegšanu un man zināmu faktu un lietas apstākļu apzinātu noklusēšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu."

(4) (Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)

(5) Par apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai pieteikuma sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(6) Paskaidrojumu un pieteikuma apliecinājums kā pierādījums nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

372

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.58 pants. Jautājuma izskatīšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.

(2) Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus vai pieaicina institūcijas atzinuma vai ziņu sniegšanai un izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 20 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Tiesa vai tiesnesis izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību arī tad, ja pieteikumā nav norādītas visas šā likuma 250.46 pantā minētās ziņas vai pievienoti dokumenti, ja vien dokumentu vai nepieciešamo ziņu trūkums būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.

(4) Tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā.

(5) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta pirmo daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu arī gadījumos, ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami.

(6) Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neizriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, un nav izdevies iegūt citus pierādījumus saskaņā ar šā panta otro daļu, tiesa vai tiesnesis saskaņā ar šā panta otro daļu izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu un paskaidrojumu apliecinājumu, kas sniegts saskaņā ar šā likuma 250.57 panta otro un trešo daļu.

(7) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par vienu gadu, bet, nosakot pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas minēti šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, — ne ilgāku par 30 dienām.

(71) Izskatot prasību, tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas var piemērot šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli.

(8) Apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(81) Šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktā minētais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis ir spēkā līdz tā izpildei vai līdz kriminālprocesa par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu pabeigšanai uz nereabilitējoša pamata.

(9) Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, tiesa var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

(10) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(11) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa ar lēmumu atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu. Šajā gadījumā tiesāšanās izdevumi netiek atlīdzināti.

(13) Šā panta otrajā daļā minēto pieteikumu izskata rakstveida procesā. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, pieteikumu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Atbildētāja neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

373

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025. Sk. pārejas noteikumu 184. punktu)

250.59 pants. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Papildus šā likuma 230.pantā noteiktajam tiesa vai tiesnesis lēmumā norāda ziņas par lietas dalībniekiem [vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta].

(2) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu, ja nepieciešams, norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

(3) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību brīdina atbildētāju, ka policija veiks lēmuma izpildes kontroli un, ja lēmums netiks pildīts labprātīgi, atbildētājs būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(4) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, — noteikšanu norāda, ka:

1) atbildētājam ir pienākums paziņot tiesai savu turpmāko adresi saziņai ar tiesu, ja šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese un atbildētājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu;

11) atbildētājam ir aizliegts atsavināt vai nodot mājokli, kavēt vai traucēt mājokļa lietošanu vai pasliktināt mājokļa stāvokli neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs;

2) atbildētājam ir tiesības iesniegt pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu;

3) datumu, kad atbildētāju ar lēmumu iepazīstina Valsts policija, uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots atbildētājam, un ka atbildētāja atteikšanās iepazīties ar lēmumu neietekmē tā tiesiskās sekas;

4) lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā.

(41) Tiesa vai tiesnesis lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa — pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai — noteikšanu norāda:

1) vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju un atbildētāja pienākumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas sazināties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju;

2) atbildētāja pienākumu sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un brīdinājumu atbildētājam, ka tad, ja sešu mēnešu laikā šis kurss netiks apgūts, viņš būs atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu;

3) atbildētāja pienākumu līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai daļēji segt šā kursa izmaksas 10 procentu apmērā, ja atbildētājs sācis šo kursu apgūt triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, un pilnā apmērā, ja atbildētājs sācis kursu apgūt pēc trim mēnešiem no lēmuma saņemšanas dienas vai ja pakalpojuma saņemšanas laikā atbildētājs bez attaisnojoša iemesla, ko par tādu atzinis vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs, kavējis vairāk nekā divas individuālo konsultāciju vai grupu nodarbības, kā arī to, ka tad, ja atbildētājs šīs izmaksas nesegs labprātīgi, tās tiks piedzītas šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) brīdinājumu atbildētājam, ka rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksu segšana viņu neatbrīvo no pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(5) Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (250.58 panta pirmā un otrā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, izņemot lēmumu daļā par sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksu segšanu saskaņā ar šā likuma 250.54A panta otrajā daļā noteikto.

374

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021., 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.60 pants. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanas atcelšana vai aizstāšana

(1) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, izņemot šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktā minēto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, pēc puses pamatota pieteikuma var aizstāt ar citiem līdzekļiem tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(2) Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.

(21) Ja pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu aizstāšanu vai atcelšanu saņemts atkārtoti, tiesa to var izskatīt rakstveida procesā, ja no iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas ir pagājuši mazāk nekā trīs mēneši. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Lēmums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

375

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.61 pants. Par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 250.60 panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi pieņemti bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no attiecīgā lēmuma izsniegšanas dienas.

376

250.62 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paziņošana

(1) Lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi, vai ierakstītā pasta sūtījumā. Lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja vien tas nav izskatīts, piedaloties pusēm, paziņo tikai prasītājam.

(2) Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nekavējoties pēc to pieņemšanas nosūta Valsts policijai izpildes kontrolei uz tās norādīto elektroniskā pasta adresi un arī Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas.

(3) Ja lēmums jautājumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pēc pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību (250.56 pants), lēmums iespējamam atbildētājam un iespējamam prasītājam ir pieejams tiešsaistes sistēmā nākamajā dienā pēc tam, kad tiesa saņēmusi pieteikumu un policijas informāciju. Šo datumu uzskata par datumu, kad minētais lēmums paziņots iespējamam atbildētājam, un lēmuma nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu noteiktajā datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma paziņošanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.

(4) Ja atbildētājam pēc prasītāja motivēta pieteikuma, kas iesniegts bez policijas starpniecības, piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 1.punktā, tiesa lēmumu atbildētājam nesūta. Šo lēmumu un šā likuma 250.46 panta trešajā daļā minēto prasītāja kontaktinformāciju tiesa nosūta Valsts policijai saskaņā ar šā panta otro daļu. Valsts policija, uzsākot šā lēmuma izpildes kontroli, iepazīstina atbildētāju ar lēmumu. Datumu, kad Valsts policija iepazīstinājusi atbildētāju ar lēmumu, uzskata par datumu, kad lēmums paziņots atbildētājam, un lēmuma nepiegādāšana atbildētājam neietekmē tā tiesiskās sekas. Tikai pēc lēmuma paziņošanas lēmums atbildētājam ir pieejams tiešsaistes sistēmā.

(5) Ja no lietas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību materiāliem izriet, ka tiek skartas nepilngadīga bērna vai personas ar ierobežotu rīcībspēju intereses, lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa papildus nosūta bāriņtiesai un sociālajam dienestam pēc bērna vai personas dzīvesvietas. Pārējos gadījumos tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas nosūta tad, ja prasītājs to ir lūdzis.

(6) Ja atbildētājam piemērots šā likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktā paredzētais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa atcelšanu nekavējoties pēc tā pieņemšanas papildus nosūta arī vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam uz tā norādīto elektroniskā pasta adresi. Pakalpojuma sniedzējam nosūta arī šā likuma 250.46 panta otrās daļas 3. punktā minēto informāciju. Tiesa informē pakalpojuma sniedzēju arī par dienu, kad lēmums paziņots atbildētājam, izņemot gadījumus, kad lēmumu paziņo saskaņā ar šā panta ceturto daļu. Ja lēmumu paziņo saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Valsts policija informē pakalpojuma sniedzēju par dienu, kad lēmums paziņots atbildētājam.

377

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.62A pants. Izpildes un izpildes kontroles nosacījumi, ja atbildētājam noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

(1) Tiesa vai tiesnesis, saņemot no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja izziņu par to, ka atbildētājs sešu mēnešu laikā nav apguvis sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, nosūta šo izziņu un nolēmumu, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums apgūt minēto kursu, Valsts policijai izpildes kontrolei uz tās norādīto elektroniskā pasta adresi un arī Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas, lai tā izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret atbildētāju par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

(2) Tiesa vai tiesnesis, saņemot no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja izziņu par to, ka atbildētājs līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai nav sedzis šā kursa izmaksas, nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas.

(3) Lēmumu daļā, ar kuru atbildētājam noteikts pienākums segt sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai izmaksas, ja atbildētājs šīs izmaksas nav labprātīgi sedzis, izpilda šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.

378

(25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.63 pants. Īpaši nosacījumi atbildētāja saziņai ar tiesu, ja atbildētājam piemērots aizliegums atgriezties un uzturēties mājoklī, kas ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta

(1) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, turpmākos lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumus par šā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo atbildētājam elektroniski šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja tas nav iespējams, viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu vai adresē, ko tiesai paziņojusi policija.

(2) Ja piemērots pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas uzliek par pienākumu atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un nosaka aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, un šis mājoklis ir atbildētāja deklarētā dzīvesvieta vai deklarācijā norādītā papildu adrese, un ja prasītājs tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktajā termiņā cēlis prasību, ar šo prasību saistītās pavēstes un citus tiesas dokumentus paziņo atbildētājam elektroniski šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja tas nav iespējams, viņa norādītajā adresē saziņai ar tiesu vai adresē, ko tiesai paziņojusi policija.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atbildētājam nav iespējams paziņot elektroniski vai atbildētājs nav norādījis savu adresi saziņai ar tiesu, atbildētāju aicina uz tiesu un citus tiesas dokumentus piegādā un izsniedz, izsaucot atbildētāju ar pavēsti, kuru publicē saskaņā ar 59.pantu.

379

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.64 pants. Tiesas rīcība, izskatot prasību, kas celta pēc pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Ja prasītājs pēc lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas pieņemts pirms prasības celšanas, ceļ prasību tiesā, kas nav tā tiesa, kura lēmusi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, tā izprasa no tiesas, kura lēmusi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, attiecīgo lietu un pievieno to prasības lietas materiāliem.

(2) Izskatot prasības pieteikumu, tiesa vai tiesnesis attiecībā uz pagaidu aizsardzību pret vardarbību pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus vai pieaicina institūcijas atzinuma vai ziņu sniegšanai.

380

(25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

30.6 nodaļa

Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem(Nodaļas nosaukums 27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.65 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem šīs nodaļas izpratnē ir lietas saistībā ar tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kuras noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā vai Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktos, kuru galvenais mērķis ir tāds pats kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantam.

381

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018., 01.10.2020. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.66 pants. Pierādījumu izprasīšana lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma, kas pamatots ar saprātīgi pieejamām ziņām, lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem var izprasīt pierādījumus, ievērojot:

1) apjomu, kādā lūgums vai atbildētāja iebildumi pret lūgumu ir pamatoti ar pieejamām ziņām, kas attaisno lūgumu izprasīt pierādījumus;

2) pierādījumu statusu un iegūšanas izmaksas, īpaši attiecībā uz personām, kuras nav lietas dalībnieki;

3) to, vai pierādījumi, kas tiek izprasīti, ietver ierobežotas pieejamības informāciju, īpaši par citām personām, kuras nav lietas dalībnieki, un kārtību, kāda paredzēta šādas ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai.

(2) Personai, no kuras izprasa pierādījumus, ir tiesības rakstveidā paziņot tiesai par izprasāmās informācijas statusu un iesniegšanas izmaksām, tās pamatojot.

(3) Tiesa var noraidīt lūgumu par pierādījumu izprasīšanu, ja tā uzskata, ka izprasāmo pierādījumu apjoms vai ar pierādījumu izprasīšanu saistītās izmaksas nav samērīgas ar celtās prasības summu.

(4) Tiesa, ievērojot personas tiesības uz ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, pieprasa, lai persona, kuras sniegtajām ziņām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, iesniedz attiecīgo rakstveida pierādījuma atvasinājumu, nenorādot ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Tiesa var ierobežot lietas dalībnieka pilnvarotā pārstāvja tiesības iepazīties ar tādiem pierādījumiem lietā, kuros ir ierobežotas pieejamības informācija, bet tie ir iesniegti neaizklātā veidā, un šīs informācijas atklāšana var radīt lietas dalībniekam vai citai personai būtisku kaitējumu.

(6) Tiesa, izprasot pierādījumus, kas iesniegti konkurences iestādei vai atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, izvērtē, vai lūgumā ir iespējami precīzi norādīts pierādījums, vadoties no puses sniegtajām ziņām, un vai pierādījumu iesniegšana tiesai neradīs šķēršļus konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta efektīvai piemērošanai.

(7) Lai izvērtētu, vai pierādījumu iesniegšana tiesai neradīs šķēršļus konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta efektīvai piemērošanai, tiesa pieprasa konkurences iestādes atzinumu. Pēc konkurences iestādes atzinuma izvērtēšanas tiesa izlemj jautājumu par pierādījumu izprasīšanu.

382

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.67 pants. Pierādījumu izprasīšanas ierobežojumi lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

(1) Tiesa no pusēm vai citām personām neizprasa:

1) iecietības programmas ietvaros konkurences iestādei sniegtas liecības;

2) izlīguma iesniegumus administratīvā līguma noslēgšanai ar konkurences iestādi.

(2) Tiesa izprasa pierādījumus no konkurences iestādes lietas materiāliem, ja šos pierādījumus nav iespējams iegūt no lietas dalībniekiem vai citām personām.

(3) Pēc prasītāja pamatota lūguma tiesa, lai pārliecinātos, ka Konkurences padomei iesniegtie materiāli atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, pieprasa atzinumu Konkurences padomei un viedokli personai, kura iesniegusi šo materiālu Konkurences padomei.

(4) Saņēmusi šā panta trešajā daļā minētos atzinumus, tiesa var pārbaudīt atzinumos norādītās ziņas, pieprasot iesniegt iestādes lietas materiālus, kas netiek pievienoti civillietai.

(5) Tiesa pieņem lēmumu par Konkurences padomei iesniegto materiālu pievienošanu lietas materiāliem, ja uz konkurences iestādes iesniegtajiem materiāliem neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības.

383

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.68 pants. Pierādījumu pieļaujamība lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

(1) Nav pieļaujami šā likuma 250.67 panta pirmajā daļā minētie pierādījumi, ja persona tos ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem.

(2) Ziņas, kuras persona ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem, kā pierādījumus var izmantot tikai minētā persona vai persona, kura ir minētās personas tiesību un saistību pārņēmēja.

384

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.69 pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

(1) Konkurences tiesību pārkāpums vai Digitālo tirgu akta pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu, Eiropas Komisijas lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu, Konkurences likumu vai Digitālo tirgu aktu.

(2) Konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos citas dalībvalsts konkurences iestādes lēmumu, tiek uzskatīts par pierādītu, ja lietas dalībnieks neiesniedz tiesai pierādījumus par konkurences tiesību pārkāpuma neesamību.

(3) Ja viena puse atsaucas uz pierādījumu, kas ir otras puses rīcībā, un tā pēc tiesas pieprasījuma atsakās iesniegt tiesai attiecīgo pierādījumu vai ir to iznīcinājusi, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas vai ir atradies pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo pierādījumu.

385

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.70 pants. Atbildība par pierādījumu neiesniegšanu, iznīcināšanu vai neatļautu izmantošanu lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem

Ja tiesa nekonstatē objektīvus apstākļus pierādījumu neiesniegšanai vai persona ir pārkāpusi šā likuma 250.68 pantā norādītos pierādījumu pieļaujamības ierobežojumus, vai tiesa konstatējusi, ka pierādījums iznīcināts, tiesa var uzlikt naudas sodu fiziskajai personai līdz 14 000 euro, bet juridiskajai personai — līdz 140 000 euro.

386

(19.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

30.7 nodaļa

Lietas par strīdiem par tiesībām un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās(Nodaļa 31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 144. punktu)

250.71 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās izskata tiesa, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process, šā likuma 363.17 panta ceturtajā daļā un Maksātnespējas likuma 80. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā. Lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās šīs nodaļas izpratnē ir arī lietas par kreditora prasījumiem saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(3) Ja lieta par strīda izskatīšanu par tiesībām ir ierosināta pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas tiesā un nav uzsākta šīs lietas izskatīšana pēc būtības, tiesa pārsūta šo lietu izskatīšanai tai tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process, ja starp lietas dalībniekiem nepastāv procesuālā līdzdalība atbildētāja pusē.

387

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.72 pants. Prasības pieteikuma saturs

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un prasītājs nav piekritis elektroniskai saziņai ar tiesu;

2) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu.

388

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.73 pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128. panta otrajā vai trešajā daļā un 250.72 pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129. pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un trūkumu novēršanai nosaka termiņu līdz 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam. Lēmums par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam nav pārsūdzams.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam ir šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā.

(6) Tiesa vienlaikus ar lēmumu par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

389

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.74 pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un piemērojamie līdzekļi maksātnespējas procesa lietās

(1) Tiesa pēc sūdzības iesniedzēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka ar administratora lēmumu varētu tikt pārkāptas Maksātnespējas likumā noteiktās kreditora tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pieļaujama, izskatot jautājumu par sūdzības pieņemšanu par administratora lēmumu šā likuma 363.17 panta 1.1 un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, ja administratora lēmumu ir pārsūdzējusi Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā persona.

(2) Tiesa, izskatot jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, papildus sūdzībā par administratora lēmumu norādītajiem apstākļiem ņem vērā arī citus maksātnespējas procesa lietas materiālus.

(3) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis, kuru tiesai lūdz noteikt līdz sprieduma taisīšanai.

(4) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības lūgt tiesai noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus:

1) aizliegumu piedalīties kreditoru sapulcē ar balsstiesībām tam kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība;

2) aizliegumu sniegt iebildumus par saņemto Maksātnespējas likuma 81. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto informāciju tam kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība.

(5) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad saņemta sūdzība par administratora lēmumu, iepriekš nepaziņojot administratoram un kreditoriem.

(6) Administrators ir atbildīgs par noteiktu darbību veikšanas aizlieguma ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa paziņo atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

(7) Tiesa pēc sūdzības iesniedzēja vai ieinteresētās personas motivēta pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Tiesa pēc ieinteresētās personas motivēta pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(9) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, bet prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām nav celta un tiesa nav noteikusi termiņu prasības celšanai, tad, pieņemot lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā, tiesa vienlaikus atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

(10) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts pirms prasības celšanas par strīda izskatīšanu par tiesībām un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(11) Noraidot prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(12) Ja prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa vienlaikus izlemj jautājumu par sūdzību par administratora lēmumu un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(13) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

390

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.75 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana

(1) Lietas izskatīšana rakstveida procesā uzsākama ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, laikus paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Tiesa informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

(2) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma spriedumu nosūta nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņa skaitījumu.

391

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.76 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē, ja ir saņemts lietas dalībnieka pamatots lūgums un ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesa nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, nākamo tiesas sēdes dienu nosaka ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumu, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam.

392

(31.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)

250.77 pants. Sprieduma pārsūdzēšana, spēkā stāšanās un lēmuma par sūdzības izskatīšanu spēkā stāšanās

(1) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(2) Spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai.

(3) Ja spriedums ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa atsaka apelācijas tiesvedības ierosināšanu, pirmās instances tiesas spriedums un lēmums par sūdzību par administratora lēmumu stājas spēkā vienlaikus ar lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību.

(4) Tiesas lēmums par sūdzību par administratora lēmumu šā likuma 363.17 panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā stājas spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(5) Pēc šajā pantā minēto nolēmumu stāšanās spēkā tos nosūta arī administratoram un Maksātnespējas kontroles dienestam.

393

(31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

30.8 nodaļa

Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu(Nodaļa 28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.78 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par notikušu vai nākotnē ticami iespējamu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk — pārkāpums) izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

394

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.79 pants. Komercnoslēpumu saturošas informācijas aizsardzība

(1) Ja tiesa pēc puses motivēta lūguma atzīst, ka lietā atrodas komercnoslēpumu saturošs dokuments, kas iesniegts neaizklātā veidā, un šīs informācijas atklāšana var radīt lietas dalībniekam vai citai personai būtisku kaitējumu, tiesa var ierobežot personas, kura piedalās lietas izskatīšanā, tiesības iepazīties ar šo lietas materiālu daļu, iekļaujot attiecīgo pierādījumu atsevišķā sējumā.

(2) Tiesa, ievērojot personas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, pieprasa, lai persona, kuras sniegtajām ziņām ir komercnoslēpuma statuss, iesniedz attiecīgo rakstveida pierādījuma atvasinājumu, nenorādot komercnoslēpumu saturošu informāciju vai iesniedzot to aizklātā veidā.

395

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.80 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas pamats un vispārīgie noteikumi

(1) Tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) komercnoslēpums pastāv un prasītājs ir tā turētājs;

2) tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.

(2) Tiesa, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu vai vērtējot pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā šā likuma 250.88 pantā noteikto.

(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

396

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.81 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu norādāms attiecīgais pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizliegums atbildētājam vai noteiktai personai, kura padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu, izmantot vai izpaust komercnoslēpumu, ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces minētajiem nolūkiem;

2) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

(3) Tiesa, lemjot par pieteikumu, kas nav saistīts ar komercnoslēpuma izpaušanu, var nepiemērot šā panta otrajā daļā noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus, bet uzlikt atbildētājam par pienākumu iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniegt tiesā līdzvērtīgu garantiju, lai nodrošinātu kompensāciju komercnoslēpuma turētājam.

397

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.82 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pirms prasības celšanas triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

(2) Iesniedzot pieteikumu, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.

(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.

398

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.83 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izskatīšana

(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, kā arī gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, vai 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja lieta jau ierosināta. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas vai, ja lieta jau ierosināta, 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma turētājam un ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas vai, ja lieta jau ierosināta, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(4) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem tiesa paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

(5) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.81 panta otrās daļas 1. punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzot tiesā līdzvērtīgu garantiju. Ja prasītājs nav izpildījis uzlikto pienākumu vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu. Lēmumu par zaudējumu nodrošināšanu paziņo atbildētājam pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

399

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.84 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšana vai atcelšana

(1) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu līdzekli.

(2) Pagaidu aizsardzības līdzekli var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

(3) Tiesa pēc prasītāja, cita iespējamā lietas dalībnieka vai personas, uz kuru attiecas piemērotais pagaidu aizsardzības līdzeklis, pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, ja:

1) lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta;

2) attiecīgā informācija, kas bija uzskatāma par komercnoslēpumu, vairs neatbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likumā noteiktajām komercnoslēpuma prasībām tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.

(4) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(5) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

400

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.85 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu, ar kuru aizstāts noteiktais pagaidu aizsardzības līdzeklis, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

401

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.86 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izpilde

(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.83 panta piektajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzis tiesā līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās naudas summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.

(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda šā likuma 71. nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, ar kurām, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.

(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.

402

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

250.87 pants. Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radītā kaitējuma atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.84 panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.

403

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

250.88 pants. Prasības pieteikuma izskatīšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

Tiesa, lemjot par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu vai vērtējot tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā attiecīgās lietas apstākļus, tostarp kur iespējams:

1) komercnoslēpuma vērtību vai citas specifiskas komercnoslēpuma iezīmes;

2) pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu;

3) atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā vai izpaušanā;

4) komercnoslēpuma nelikumīgas izmantošanas vai izpaušanas sekas;

5) pušu likumīgās intereses un pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas ietekmi uz tām;

6) trešo personu un sabiedrības likumīgās intereses;

7) pamattiesību aizsardzību.

404

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2019.)

30.9 nodaļa

Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām(Nodaļa 14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.89 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām, izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

405

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.90 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu patērētāju grupas labā var iesniegt personas, kas iekļautas Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā vai Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā.

406

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.91 pants. Prasības pieteikuma saturs

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) to patērētāju vārdu, uzvārdu, personas kodu, kuri ir devuši piekrišanu prasītājam viņus pārstāvēt konkrētajā prasībā;

2) pamatojumu konkrēto patērētāju prasījumu apvienošanai patērētāju kolektīvajā prasībā;

3) konkrētu atlīdzinājumu un tā apmēru katram prasības pieteikumā norādītajam patērētājam.

407

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.92 pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi un paziņo par to pusēm.

(2) Tiesnesis nosaka prasītājam termiņu, kas nav īsāks par 60 dienām, lai prasītājs izsludinātu patērētāju atkārtotu pieteikšanos patērētāju kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem.

408

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.93 pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas par patērētāju tiesību pārkāpumiem

(1) Patērētāju tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot patērētāju kolektīvo prasību.

(2) Patērētāju tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos citas dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestādes lēmumu, tiek uzskatīts par pierādītu, ja lietas dalībnieks neiesniedz tiesai pierādījumus par patērētāju tiesību pārkāpuma neesību.

409

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

250.94 pants. Izlīgums

(1) Izlīgumā papildus šā likuma 227. pantā minētajam norāda arī konkrētus patērētājus, uz kuriem izlīgumā noteiktais attiecas, kā arī saistības, ko tie labprātīgi uzņemas izpildīt.

(2) Tiesas apstiprināts izlīgums ir saistošs prasītājam, atbildētājam un patērētājiem, kas pārstāvēti patērētāju kolektīvajā prasībā.

410

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2023.)

30.10 nodaļa

Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē(Nodaļa 27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.95 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98. pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Lietu, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.

(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo pusēm datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams spriedums, kā arī izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā sprieduma pieejamības datuma.

(4) Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu tā sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.

411

(27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.96 pants. Prasības pieteikuma saturs un tam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, drīkst norādīt tikai tādu prasības priekšmetu, pamatu un prasījumus, kādi bija ietverti attiecīgajā iesniegumā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei.

(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda, kā izpaužas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma nepareizība.

(3) Prasības pieteikumam papildus šā likuma 129. pantā noteiktajam pievieno attiecīgo Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu. Pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei, prasības pieteikumam nepievieno.

(4) Lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, nav pieļaujama pretprasības celšana.

(5) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas lietas, kurās prasības pieteikums iesniegts par vienu un to pašu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā.

412

(27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

250.97 pants. Sprieduma saturs un sprieduma pārsūdzēšana

(1) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa papildus šā likuma 193. panta ceturtajā daļā noteiktajam iekļauj Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīvu un rezolutīvās daļas īsu izklāstījumu.

(2) Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193. panta sestajā daļā noteiktajam tiesa norāda personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumus reģistrācijas ziņās atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

(3) Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

413

(27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2025.)

30.11 nodaļa

Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos(Nodaļa 16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.98 pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos, tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

414

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.99 pants. Ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšana

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc atbildētāja motivēta pieteikuma, konstatējot, ka celtajā prasībā pirmšķietami ir saskatāmas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē, var uzdot prasītājam iemaksāt nodrošinājumu tiesāšanās izdevumu, kā arī citu ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu segšanai saprātīgi paredzamā apmērā, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar šo tiesvedību. Tiesas noteiktā naudas summa iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(2) Pieteikumu par šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izskata mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa nosaka termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu. Tiesa var izskatīt pieteikumu tiesas sēdē pēc savas iniciatīvas vai, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu, pieteikumu iztiesāt tiesas sēdē. Ja tiesa atsaka lūgumu izskatīt pieteikumu tiesas sēdē, to norāda lēmumā. Nodrošinājuma iemaksai tiesa nosaka termiņu, kas nav ilgāks par 20 dienām no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja prasītājam uzlikts par pienākumu iemaksāt nodrošinājumu, tiesa spriedumā vai lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas vai lieta izbeigta, vienlaikus izlemj jautājumu par nodrošinājuma summas izmaksu no zvērināta tiesu izpildītāja konta.

(5) Ja prasītājs nav izpildījis uzlikto pienākumu vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmums nav pārsūdzams.

415

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.100 pants. Personu piedalīšanās procesā informācijas sniegšanai

(1) Tiesa pēc atbildētāja lūguma var pieaicināt piedalīties procesā Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā noteiktās personas, lai tās atbilstoši kompetencei sniegtu informāciju lietā.

(2) Pieaicinātajām personām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt informāciju tiesai.

416

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.101 pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, tiklīdz konstatē, ka pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos.

(2) Tiesa pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu izskata iespējami īsākā termiņā. Pēc pieteikuma par tiesvedības izbeigšanu saņemšanas tiesnesis to nosūta prasītājam paskaidrojumu sniegšanai.

417

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.102 pants. Naudas sods par prasības celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs

(1) Ja tiesa konstatē, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad nolēmumā, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai tiesvedība izbeigta, tā uzliek prasītājam naudas sodu šā likuma 73.1 panta trešajā daļā noteiktajā apmērā.

(2) Ja kādā daļā prasība ir bijusi pamatota un tiesa to apmierina, bet vienlaikus konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad tiesa prasītājam var uzlikt naudas sodu šā likuma 73.1 panta trešajā daļā noteiktajā apmērā. Naudas sodu prasītājam tiesa var uzlikt neatkarīgi no tā, vai prasītājs tiesvedības gaitā ir pilnīgi vai daļēji atteicies no prasības, samazinājis prasījuma apmēru vai grozījis prasības pamatu vai priekšmetu.

(3) Tiesa var uzlikt prasītājam naudas sodu arī lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas.

(4) Iebildumus par naudas soda uzlikšanu var izteikt, iesniedzot apelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, ja nolēmums ir pārsūdzams augstākā tiesu instancē. Naudas soda uzlikšana nav pārsūdzama atsevišķi no nolēmuma pārsūdzēšanas, ar kuru tas uzlikts.

418

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

250.103 pants. Ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšana

Ja tiesa konstatē, ka prasība ir acīmredzami nepamatota vai celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad nolēmumā, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta, tiesa pēc atbildētāja pieteikuma vai savas iniciatīvas nosaka prasītājam pienākumu pilnā apmērā segt visus samērīgos ar tiesvedību saistītos izdevumus, tostarp visus atbildētājam radušos izdevumus, kas saistīti ar advokāta vai citu personu sniegto juridisko palīdzību. Pienākumu segt ar tiesvedību saistītos izdevumus var noteikt neatkarīgi no tā, vai prasītājs tiesvedības gaitā ir pilnīgi vai daļēji atteicies no prasības, samazinājis prasījuma apmēru vai grozījis prasības pamatu vai priekšmetu.

419

(16.04.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.2026.)

Sestā sadaļa

Sevišķā tiesāšanas kārtība