73.2. pantsLietas dalībnieku tiesību ierobežošana, aizsargājot valsts noslēpumu
Lietas dalībnieku tiesību ierobežošana, aizsargājot valsts noslēpumu
1Tiesa ar motivētu lēmumu valsts noslēpuma aizsardzības interesēs var ierobežot lietas dalībniekiem, kuriem nav atbilstošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesības iepazīties ar sējumu, kurā apkopoti valsts noslēpuma objekti, ciktāl tas neietekmē objektīvās patiesības noskaidrošanu.
Puses, to tiesības un pienākumi
1(1) Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona. (2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības: 1) iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot to atvasinājumus; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; 11) saņemt spriedumu, lēmumu un citus lietā esošos dokumentus vai to atvasinājumus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu. (3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs: 1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības; 2) samazināt prasījumu apmēru; 3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants ). (4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību. (5) Puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. (6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi. (7) Pusēm ir pienākums: 1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā; 2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus; 2 1 ) nodrošināt tulka palīdzību, ja tās nepārvalda tiesvedības valodu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, tajā skaitā nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc pušu lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu; 3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.
Procesuālā līdzdalība
1(1) Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem. (2) Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi. (3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.
Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas
1Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.
Puses procesuālo tiesību pārņemšana
1(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. (1 1 ) Pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, ja tiesa uzskata par nepieciešamu pieteikumu izskatīt tiesas sēdē. (1 2 ) Tiesa pirms lēmuma pieņemšanas par procesuālo tiesību pārņemšanu Tiesu informatīvajā sistēmā pārbauda, vai puse, kura cedējusi prasījumu, ir reģistrēta Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā. Ja tiek konstatēts, ka puse ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu. (2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā. (2 1 ) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. (3) Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.
Trešo personu piedalīšanās civilprocesā
1(1) Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā. (2) Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā . (3) Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.
Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem
1(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu. (2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓