38. pantsPaziņojums par miršanas faktu
Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu
1(1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.
2(2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, attiecīgās ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.
3(3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.
4(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas, izmeklēšanas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu.
541
6(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2017. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
Miršanas faktu apliecinoši dokumenti
1(1) Miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
21) ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;
32) tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;
43) reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.
5(2) Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.
642
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.