Vairogs
Sākums › Likumi › Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums
Likumi

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

Saeima · active · 77 panti · likumi.lv

Saturs

  1. 1. pants — Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas (turpmāk — Covid-19) izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku (turpmāk arī — Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
  2. 2. pants — Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 15. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.
  3. 3. pants — No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.
  4. 4. pants — (1) Nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid-19 izplatības dēļ, ir tiesības līdz 2021. gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību. Nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.
  5. 5. pants — Pašvaldībām 2020., 2021. un 2022. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Par taksācijas gadam aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kavējumu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda netiek aprēķināta, ja maksājums ir veikts līdz taksācijas gada 31. decembrim. Ja taksācijas gadam aprēķinātais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums līdz taksācijas gada 31. decembrim nav veikts, nodokļa maksājumam, sākot ar nākamā taksācijas gada 1. janvāri, tiek aprēķināta nokavējuma nauda likumā noteiktajā apmērā.
  6. 6. pants — (1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020., 2021. un 2022. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020., 2021. un 2022. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.
  7. 7. pants — Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:
  8. 8. pants — Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.
  9. 9. pants — (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums un nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.
  10. 10. pants — (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  11. 11. pants — (Zaudējis spēku ar 28.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu)
  12. 12. pants — Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.
  13. 13. pants — Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību.
  14. 14. pants — (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2021. gada 30. jūnijam atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
  15. 15. pants — (1) Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
  16. 16. pants — (1) Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
  17. 17. pants — (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:
  18. 18. pants — (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:
  19. 19. pants — (1) Personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, ir tiesības uz jaunā speciālista pabalstu gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai vispār nav veiktas.
  20. 20. pants — Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:
  21. 21. pants — (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.
  22. 22. pants — (1) Līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
  23. 23. pants — (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu, 2020. pārskata gadu un 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
  24. 24. pants — Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
  25. 25. pants — Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
  26. 26. pants — Finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
  27. 27. pants — (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  28. 28. pants — Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
  29. 29. pants — (1) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izsniedz jaunus valsts aizdevumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, novēršanai un tautsaimniecības atbalstam (tai skaitā kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditācijai un finanšu vadībai). Jautājumu par jauna valsts aizdevuma izsniegšanu un tā nosacījumiem, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.
  30. 30. pants — Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi. Uz minēto aizdevumu netiek attiecināti likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 13. un 56. panta nosacījumi. Minētie aizdevumi 2021. gadā tiek nodrošināti, nepārsniedzot pašvaldībām noteikto kopējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu.
  31. 31. pants — Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.
  32. 32. pants — (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  33. 33. pants — (1) 2020. un 2021. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas, 9. panta un 12. panta trešās daļas nosacījumi.
  34. 34. pants — Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
  35. 35. pants — Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.
  36. 36. pants — Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
  37. 37. pants
  38. 38. pants — Līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.
  39. 39. pants — (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.
  40. 40. pants — Ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie reliģisko savienību (baznīcu) ziedojumu tālruņi neatkarīgi no tā, vai reliģiskās savienības (baznīcas) ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, var tikt saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas līdz 2021. gada 30. jūnijam.
  41. 41. pants — Līdz 2020. gada 30. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.
  42. 42. pants — Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  43. 43. pants — Šā likuma 42. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus.
  44. 44. pants — Šā likuma 42. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.
  45. 45. pants — Attiecībā uz šā likuma 42. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu no tā darbības sākuma līdz tā likvidācijai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.
  46. 46. pants — Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu laikā līdz 2021. gada 31. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
  47. 47. pants — Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas līdz 2024. gada 31. decembrim.
  48. 48. pants — Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.
  49. 49. pants — Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību:
  50. 50. pants — Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas līdz 2020. gada 31. decembrim izdarīti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā vai šā likuma 46. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas izlemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.
  51. 51. pants — (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
  52. 52. pants — (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.
  53. 53. pants — Līdz 2021. gada 30. jūnijam publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai bezatlīdzības lietošanā ne ilgāk kā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskās personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim.
  54. 54. pants — (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus, medicīniskās ierīces un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā panta daļā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.
  55. 55. pants — Publiskas personas manta, kas atbilstoši šā likuma 53. un 54. pantam epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli.
  56. 56. pants — Valstij un pašvaldībām līdz 2021. gada 30. jūnijam ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.
  57. 57. pants — Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi uz kultūras nozari.
  58. 58. pants — (Zaudējis spēku ar 01.07.2021. Sk. Pārejas noteikumu 7. punktu)
  59. 59. pants — (Izslēgts ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2024.)
  60. 60. pants — Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.
  61. 61. pants — Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai interneta vidē.
  62. 62. pants — Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu, laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām tiek nodrošināts vienreizējs atbalsts (turpmāk — atbalsts) 500 euro apmērā par katru bērnu.
  63. 63. pants — Atbalstu izmaksā personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
  64. 64. pants — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma līdz 2021. gada 31. martam izmaksā atbalstu šā likuma 62. pantā noteiktajā apmērā personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai ir tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kuram pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir noteikta invaliditāte ar cēloni — slimība no bērnības.
  65. 65. pants — Personām, kurām rodas tiesības uz atbalstu no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet tas nav saņemts šā likuma 64. pantā noteiktajā termiņā, kā arī personām, kuras šā likuma 62. pantā minētajā periodā saņem maternitātes pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu bez personas iesnieguma izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.
  66. 66. pants — (1) Atbalsts ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
  67. 67. pants — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu attiecībā uz atbalstu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nosaka Valsts sociālo pabalstu likums.
  68. 68. pants — Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 200 euro apmērā (turpmāk — vienreizējais pabalsts) Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām ir:
  69. 69. pants — (1) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma 68. panta 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, tai vienreizējo pabalstu piešķir attiecībā uz vienu no pakalpojumiem.
  70. 70. pants — (1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu šā likuma 68. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem (izņemot izdienas pensijas saņēmēju, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte) un šā likuma 68. panta 2. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem izmaksā 2021. gada aprīlī un piegādā vienreizējā pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaita uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā vienreizējā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta šā likuma 68. pantā minētā pensija vai pabalsts.
  71. 71. pants — (1) Šā likuma 68. pantā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem, kuriem tiesības uz vienreizējo pabalstu rodas no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet kuri to nav saņēmuši šā likuma 70. pantā noteiktajā termiņā (izņemot šā likuma 68. panta 1. punktā minētos izdienas pensijas saņēmējus, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu bez personas iesnieguma piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pensijas, atlīdzības vai pabalsta piešķiršanu.
  72. 72. pants — (1) Uz vienreizējo pabalstu attiecas šā likuma 66. un 67. panta noteikumi.
  73. 73. pants — (1) Ja kultūras, izklaides vai sporta pakalpojuma sniedzēja rīkotais pasākums ir izziņots un izlikts pārdošanā līdz 2021. gada 15. jūnijam un pakalpojuma sniedzējs pēc pasākuma izziņošanas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz pasākumu norisi ir mainījis pasākuma norises nosacījumus un noteicis tādas epidemioloģiskās drošības prasības, kas liedz apmeklēt pasākumu personām, kurām nav sadarbspējīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta (Covid-19 sertifikāts), pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu līdz 2021. gada 31. oktobrim.
  74. 74. pants — (1) Lai Covid-19 izplatības laikā valstī veicinātu personu vakcinēšanos pret Covid-19, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiek izmaksāts pabalsts — 20 euro mēnesī (turpmāk arī — 20 euro pabalsts) Latvijā dzīvojošai personai, kura līdz 2021. gada 31. decembrim ir sasniegusi 60 gadu vecumu un kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrētas vai Pasaules Veselības organizācijas atzītas vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnas devu skaits vai kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrētas vai Pasaules Veselības organizācijas atzītas vakcīnas viena deva, vai kurai ievadītas šajā daļā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai (turpmāk — pilns vakcinācijas kurss), vai kura ir saņēmusi klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19 līdz 2022. gada 31. martam (turpmāk — atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19).
  75. 75. pants — Nacionālais veselības dienests par šā likuma 74. panta pirmajā daļā minētajām personām reizi nedēļā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc saņemšanas apstrādā šādu informāciju:
  76. 76. pants — (1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 20 euro pabalstu šā likuma 74. panta pirmajā daļā minētajai personai izmaksā:
  77. 77. pants — (1) Laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam pašvaldības, aprēķinot šādiem mājsaimniecību veidiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro šādu koeficientu: