15. pants
(1) Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(2) Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(21) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(22) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un par laiku no 2021. gada 1. oktobra darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.

(23) Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(24) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē:

1) to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru;

2) to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.

(25) Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, individuālajam komersantam vai patentmaksas maksātājam — ienākumu kompensēšanai, ir ietverams saimnieciskās darbības ieņēmumos (apgrozījumā). Ministru kabineta noteiktā komercdarbības atbalsta ietvaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, kuru izmaksā nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ir ietverams taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā (ieņēmumos). Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot atbalstu algu subsīdijai nodokļa maksātājam — fiziskajai personai, kas saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēja, — ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 25 procentu likmi, un vienotajā nodokļu kontā to attiecina un ieskaita likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 171. punktā noteiktajā sadalījumā.

(26) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kuram piešķirts Ministru kabineta noteiktais valsts atbalsts, rodas pienākums atmaksāt šo valsts atbalstu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs par atmaksātā valsts atbalsta apmēru precizēt attiecīgo mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kurā uzrādīts minētais valsts atbalsts, neatkarīgi no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

(31) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(5) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(6) Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

24

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.2021. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2021.)