3. pants

Darba

strīdu izšķiršanas procesuālā kārtība

3.1. Vispārīgs raksturojums

Izšķirot darba strīdus, ir

nepieciešams nodrošināt to, lai strīda izšķiršana notiktu pēc

iespējas īsākā laika posmā, un strīda izšķiršanas laikā būtu pēc

iespējas mazāk formalitāšu. Parasti, izšķirot individuālus vai

kolektīvus tiesību strīdus, tiek noteikta arī pārsūdzības iespēja

un zemākas instances strīdu izšķiršanas iestādes nolēmuma

pārsūdzēšanas kārtība. Lai varētu nodrošināt strīdu izšķiršanu

pēc iespējas īsākā laika posmā, nepieciešams noteikt vienkāršāku

strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.

3.2. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana

3.2.1. Pašreizējā situācija

Patlaban individuālu tiesību

strīdus izšķir savstarpējās pārrunās starp darba devēju un

darbinieku, darba strīdu komisijā vai tiesā. Strīdu izšķiršana

savstarpējās pārrunās vai darba strīdu komisijā uzskatāma par

strīdu izšķiršanu uzņēmuma ietvaros. Ja šajā stadijā strīds

netiek izšķirts, tad ir iespējams iesniegt prasību rajona

(pilsētas) tiesā. Strīda izšķiršana uzņēmuma ietvaros var arī

nenotikt, un tādā gadījumā strīds tiek izšķirts uzreiz tiesā.

Rajona (pilsētas) tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts

apgabaltiesā kā apelācijas instancē, kuras spriedums savukārt var

tikt pārsūdzēts Augstākās Tiesas Senātā kā kasācijas instancē.

Likums atļauj individuālu tiesību strīdu izšķirt arī

šķīrējtiesā.

3.2.2. Problēmas risinājums

Izskatot visus piedāvātos

problēmas risinājuma variantus un ievērojot argumentu, ka

gadījumā, ja strīdu izšķir vispārējā tiesa, tad papildus īsam

strīda izšķiršanas laikam tiek nodrošināta strīda iespējami

kvalificētāka izšķiršana, Ministru kabinets atbalsta šādu

problēmas risinājuma variantu:

Individuālu darba tiesību strīdu

izšķiršana ārpus uzņēmuma notiek vispārējā tiesā.

3.3. Kolektīvu tiesību strīdu izšķiršana

3.3.1. Pašreizējā situācija

Patlaban kolektīvu tiesību strīdu

izšķir izlīgšanas komisijā (identisks pārrunām), tiesā vai

šķīrējtiesā. Ja strīda puses strīdu nespēj izšķirt izlīgšanas

komisijā, tad ikvienai no pusēm ir tiesības griezties tiesā,

kuras spriedums ir galīgs. Kā alternatīva strīda izšķiršanai

tiesā izmantojama strīda izšķiršana šķīrējtiesā.

3.3.2. Problēmas risinājums

Izskatot visus piedāvātos

problēmas risinājuma variantus un ievērojot argumentu, ka

gadījumā, ja strīdu izšķir vispārējā tiesa, tad papildus īsam

strīda izšķiršanas laikam tiek nodrošināta strīda iespējami

kvalificētāka izšķiršana, Ministru kabinets atbalsta šādu

problēmas risinājuma variantu:

Kolektīvu darba tiesību strīdu

izšķiršana ārpus uzņēmuma notiek vispārējā tiesā.

3.4. Kolektīvu interešu strīdu izšķiršana

3.4.1. Pašreizējā situācija

Patlaban kolektīvi interešu strīdi

izšķirami izlīgšanas komisijā vai arī darbiniekiem realizējot

tiesību uz streiku. Puses var vienoties arī par strīda izšķiršanu

samierināšanas iestādē, kur strīds tiek izšķirts izmantojot

samierināšanas, vidutājības vai šķīrējtiesa metodi, taču līdz šim

prakse liecina par to, ka šīs strīdu izšķiršanas metodes tiek

izmantotas reti vai netiek izmantotas vispār.

3.4.2. Problēmas risinājums

Lai pilnveidot kolektīvu interešu

strīdu izšķiršanu, nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai tiktu

izmantotas visas iespējas izšķirt strīdu miermīlīgā ceļā.

Ja kolektīvs interešu strīds

netiek izšķirts izlīgšanas komisijā, tas izšķirams samierināšanas

iestādē, izmantojot samierināšanas, vidutājības vai šķīrējtiesas

metodi. Streiks izmantojams kā galējs līdzeklis.