1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dizainparaugs izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto materiālu īpatnībām;

2) izstrādājums jebkurš rūpniecisks vai amatniecisks darinājums, arī daļas, kas paredzētas savienošanai kompleksā izstrādājumā, iepakojums, apdare, grafiski simboli un tipogrāfijas šrifti. Datorprogrammas, kā arī pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas šā likuma izpratnē nav izstrādājumi;

3) komplekss izstrādājums izstrādājums, kam ir vairākas sastāvdaļas (komponenti), kuras var mainīt, tādējādi izstrādājumu izjaucot un savienojot no jauna;

4) dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs. Par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu;

5) Parīzes konvencija 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī izdarītajiem grozījumiem);

6) Parīzes savienība Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

7) dizainparaugu starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925.gada 6.novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999.gada 2.jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju;

8) Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru;

9) Dizainparaugu starptautiskā klasifikācija (Lokarno klasifikācija) klasifikācija, kas iedibināta ar 1968.gada 8.oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu.

2