12. pants
Maksas par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai aprēķins un iekasēšana

(1) Lēmumu par aprēķināto maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai visu nepieciešamo informāciju par to. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs spēj pamatot pārvadātājam, ka minētā maksa, kas pārvadātājam faktiski aprēķināta, ievērojot šā likuma attiecīgos noteikumus, ir aprēķināta atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs lēmumus par maksas apmēru publicē savā mājaslapā internetā, norādot šo lēmumu publicēšanas datumu.

(2) Maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, iekasē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādātajai un apstiprinātajai (pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju) maksas iekasēšanas shēmai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu izlieto savas saimnieciskās darbības finansēšanai. Maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta maksa par jaudu, kas izmantota infrastruktūras apkopei. Šāda maksa nepārsniedz ieņēmumus, kurus apkopes darbu dēļ nav guvis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta attiecīga maksa par jaudas daļu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šāda maksa par jaudas neizmantošanu stimulē efektīvu jaudas izmantošanu, un tā obligāti piemērojama pieteikuma iesniedzējiem, kuriem vilcienu ceļi ir iedalīti, bet kuri tiem iedalītos ceļus vai to daļu sistemātiski neizmanto.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kurā norāda kritērijus, pēc kuriem, pamatojoties uz šā likuma 27.panta desmitajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos norādītajiem principiem, konstatē, ka vilcienu ceļi netiek izmantoti. Šie kritēriji tiek publicēti tīkla pārskatā, un to ievērošanu uzrauga Valsts dzelzceļa administrācija.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto maksu sedz pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs, kas izraudzīts saskaņā ar šā likuma 27.panta otro daļu.

(7) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc pieprasījuma informē jebkuru ieinteresēto personu par infrastruktūras jaudu, kura jau ir iedalīta pārvadātājiem un kuru tie lieto.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka, pamatojoties uz shēmu, kura pārvadātājiem tiek piemērota, aprēķinot maksājumu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, faktiskais maksājums atbilst tīkla pārskatā minētajiem noteikumiem.

(9) Sūdzību par maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā publicēta.

(10) Sūdzību par faktisko maksājumu par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no attiecīgā rēķina saņemšanas dienas.

28

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

12.1 pants. Pārvadātājiem sniedzamie pakalpojumi

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem sniedz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kas ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

2) tiesības izmantot piešķirto jaudu;

3) dzelzceļa infrastruktūras (arī atzarojumu un pārmiju) izmantošanu;

4) vilcienu kustības vadību, ietverot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un saziņu, kā arī informācijas sniegšanu par vilcienu kustību;

5) vilces elektroapgādes iekārtu izmantošanu, kur tās ir pieejamas;

6) visu citu informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.

(2) Apkalpes vietu operatori nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem nodrošina piekļuvi (arī piekļuvi pa sliežu ceļiem) šādām apkalpes vietām, ja tādas ir, un pakalpojumiem, ko sniedz šādās vietās:

1) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai);

2) kravas termināļi;

3) šķirotavas un vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtas, arī manevru iekārtas;

4) stāvēšanas ceļi;

5) apkopes iekārtas, izņemot apjomīgas apkopes iekārtas, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas;

6) citas tehniskas iekārtas, arī dzelzceļa ritošā sastāva tīrīšanas un mazgāšanas iekārtas;

7) jūras un iekšzemes ostu iekārtas, kas saistītas ar dzelzceļa darbību;

8) palīdzības iekārtas negadījumu seku novēršanai;

9) degvielas uzpildes iekārtas un degvielas piegāde šādām iekārtām (rēķinos maksu par degvielu norāda atsevišķi).

(3) Ja apkalpes vietas operators kā papildpakalpojumu sniedz jebkuru no šādiem pakalpojumiem, tad to sniedz pēc pieprasījuma visiem pārvadātājiem nediskriminējošā veidā:

1) vilces elektroenerģijas piegāde (maksu par to rēķinos norāda atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu), neskarot normatīvo aktu piemērošanu elektroenerģijas tirgus un lietošanas jomā;

2) pasažieru vilcienu (vagonu) uzsildīšana;

3) pakalpojumi saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem un nestandarta vilcienu sastāvu kustību.

(4) Pārvadātāji var no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai apkalpes vietas operatoriem kā papildpakalpojumus pieprasīt vēl citus pakalpojumus, kuri var ietvert:

1) piekļuvi telekomunikāciju tīkliem;

2) papildu informācijas nodrošināšanu;

3) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi;

4) biļešu tirdzniecības pakalpojumus pasažieru stacijās;

5) apjomīgas apkopes pakalpojumus, ko sniedz apkalpes vietās, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas.

(5) Infrastruktūras pārvaldītājam vai apkalpes vietas operatoram nav pienākuma sniegt šā panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus. Ja infrastruktūras pārvaldītājs vai apkalpes vietas operators nolemj piedāvāt pārvadātājiem jebkuru no šiem pakalpojumiem, tad to pēc pieprasījuma sniedz nediskriminējošā veidā.

29

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)

12.2 pants. Apkalpes vietas operatora darbība

(1) Lai garantētu, ka piekļuve apkalpes vietām, kas minētas šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 9.punktā, un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem ir pilnīgi pārredzama un nediskriminējoša, ja šādas apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību, un šai juridiskajai personai ir dominējošs stāvoklis valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes vietu, tad šīs apkalpes vietas operatora darbību organizē tādā veidā, lai organizatoriskajā un lēmumu pieņemšanas ziņā operators būtu neatkarīgs no struktūrvienības, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību. Šāda neatkarība nenozīmē, ka apkalpes vietās jāizveido atsevišķa juridiskā persona, un neatkarību var nodrošināt, vienā juridiskajā personā izveidojot atsevišķas struktūrvienības.

(2) Attiecībā uz visām šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētajām apkalpes vietām operators un ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītas komercdarbības veicējs nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, arī bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu.

(3) Ja apkalpes vietas darbību nodrošina infrastruktūras pārvaldītājs vai ja apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītu komercdarbību, tad to, ka šā panta pirmās un otrās daļas prasības ir ievērotas, uzskata par pierādītu, ja ir izpildītas šā likuma 13.1 pantā noteiktās prasības attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību.

(4) Atbildes uz pārvadātāju pieprasījumiem par piekļuvi apkalpes vietai, kas minēta šā likuma 12.1 panta otrajā daļā, un tajā sniegtajiem pakalpojumiem sniedz saprātīgā termiņā, ko nosaka Valsts dzelzceļa administrācija. Šādus pieprasījumus var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvas, kas pārvadātājam dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā vai alternatīvā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Tas neuzliek apkalpes vietas operatoram pienākumu veikt ieguldījumus resursos vai apkalpes vietā, lai varētu apmierināt visus pārvadātāju pieprasījumus.

(5) Ja pārvadātāju pieprasījumi attiecas uz piekļuvi tādai apkalpes vietai, kura minēta šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 9.punktā un kuru pārvalda šā panta pirmajā un trešajā daļā minētais apkalpes vietas operators, vai uz tiesībām saņemt pakalpojumus šādā apkalpes vietā, tās operators rakstveidā pamato katru lēmumu par atteikumu un norāda ilgtspējīgās alternatīvas citās apkalpes vietās.

(6) Ja kādas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas operators saņem pretrunīgus pieprasījumus, tas cenšas apmierināt visus pieprasījumus, ciktāl tas ir iespējams. Ja nav pieejama cita ilgtspējīga alternatīva un nav iespējams apmierināt visus attiecīgās vietas jaudas pieprasījumus, kas pamatoti ar pierādītām vajadzībām, pārvadātājs var iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai, kura pārbauda lietas apstākļus un, ja nepieciešams, rīkojas, lai nodrošinātu attiecīgas jaudas daļas piešķiršanu minētajam pārvadātājam.

(7) Ja kāda šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētā apkalpes vieta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas un pārvadātājs minētās apkalpes vietas operatoram ir izrādījis ar pierādītām vajadzībām pamatotu ieinteresētību piekļūt šai vietai, tās īpašnieks paziņo par visas apkalpes vietas vai tās daļas iznomāšanu vai izīrēšanu dzelzceļa apkalpes vietas pakalpojumu sniegšanai, ja vien minētās apkalpes vietas operators nepierāda, ka neviens pārvadātājs to nevar izmantot tur notiekošo pārveides darbu dēļ.

(8) (Izslēgta ar 13.02.2020. likumu)

30

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

12.3 pants. Pārvadātāja atbildība par minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa izmantošanas vai piekļuves infrastruktūrai izmantošanas samaksas nokavējumu

(1) Pārvadātājam ir pienākums maksāt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai apkalpes vietas operatoram likumiskos nokavējuma procentus (Civillikuma 1765. pants), ja ir nokavēta samaksa par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minētā minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa izmantošanu vai par šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās piekļuves infrastruktūrai izmantošanu, kas šajā gadījumā ir 0,1 procents dienā par laika periodu no attiecīgā maksājuma veikšanai noteiktās dienas (to ieskaitot) līdz dienai, kad šis maksājums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu ir samaksāts (to neieskaitot), bet ne vairāk kā 10 procenti no attiecīgajā rēķinā norādītā maksājuma summas. Pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai apkalpes vietas operators papildus var savstarpēji vienoties arī par citu saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļu piemērošanu.

(2) Izņēmuma gadījumā, ja pastāv objektīvs pamats saistību neizpildei un tiek apdraudēta sabiedrisko pasažieru pārvadājumu veikšana, pasažieru pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata, var vienoties ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju vai apkalpes vietas operatoru par šā panta pirmajā daļā minēto likumisko nokavējuma procentu nepiemērošanu attiecībā uz to rēķinu samaksas termiņa neievērošanu, kurus par šā likuma 12.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pasažieru pārvadātājam sniegtajiem pakalpojumiem izrakstījis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai attiecīgais apkalpes vietas operators, kas vienlaikus ir arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai ietilpst vienā koncernā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

31

(07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.)