15. pants
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zeme

(1) Zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, izņemot šā panta 1.1 daļā minēto gadījumu. Šo valsts zemi nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt. Ja dzelzceļa zemes nodalījuma joslā uz zemes vai zemē, kas pieder vai piekrīt valstij Satiksmes ministrijas personā, atrodas vai ir plānots izvietot šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piederošus dzelzceļa infrastruktūras elementus, šo valstij Satiksmes ministrijas personā piederošo vai piekrītošo zemi tam nodod valdījumā satiksmes ministrs.

(11) Tādas dzelzceļa zemes nodalījuma joslas daļas, kurā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir izvietota uz estakādēm, galerijām, tiltiem, ceļa pārvadiem vai tuneļos, zemes īpašnieks var būt atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir autoostas īpašnieks, ja zeme ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas autoostas teritorijas daļa. Šādos gadījumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar zemes īpašnieku vienojas par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu saskaņā ar šā panta 2.2 daļu.

(2) Šā likuma 6. pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija. Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.

(21) Ja uz valstij piederošās vai piekrītošās zemes vai zemē paredzēta valstij piederošas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, satiksmes ministrs pilnvaro projekta īstenotāju rīkoties ar attiecīgā būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo zemi un uz tās esošajām ēkām (būvēm) atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas apsvērumiem.

(22) Ja šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā valstij piederošais vai piekrītošais nekustamais īpašums vai atvasinātai publiskai personai, valsts kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai, kas ir autoostas īpašnieks, piederošais nekustamais īpašums ir nepieciešams valstij piederošas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, attiecībā uz šo nekustamo īpašumu var noteikt lietošanas tiesību aprobežojumu, noslēdzot rakstveida līgumu. Šādā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar nekustamā īpašuma īpašnieku valsts vārdā saskaņo infrastruktūras izvietojumu, lietošanas tiesību aprobežojuma nosacījumus un kārtību, kādā tiek kompensēti ar būvju un inženierkomunikāciju pārbūvi, nojaukšanu vai pārcelšanu saistītie izdevumi. Pēc rakstveida līguma noslēgšanas zemes lietotājs tās īpašniekam par lietošanas tiesību aprobežojumu viena gada laikā samaksā vienreizēju atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne lielāku par 20 procentiem no apgrūtinātās nekustamā īpašuma daļas kadastrālās vērtības aprobežojuma reģistrēšanas gadā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietas operatoram ir servitūta tiesības uz citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras elementi. Servitūtu nodibina likumā noteiktajā kārtībā. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, lai piekļūtu infrastruktūras elementiem.

(5) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valstij Satiksmes ministrijas personā.

(6) Šā panta 2.2 daļā minēto īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nostiprina zemesgrāmatā, pamatojoties uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izdotu izziņu un šā panta 2.2 daļā minēto līgumu.

36

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019., 15.06.2021. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)