27. pants
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un jo īpaši nodrošina, ka infrastruktūras jauda tiek iedalīta taisnīgā un nediskriminējošā veidā.

(2) Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pieteikuma iesniedzēji. Lai varētu izmantot infrastruktūras jaudu, pieteikuma iesniedzēji, kuri nav pārvadātāji, izraugās pārvadātāju, kas saskaņā ar šā likuma 27.1 pantu noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs noslēdz tādu līgumu, kas piešķir tiesības pašam pieteikuma iesniedzējam samaksāt par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, kā arī ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu, ieskaitot zaudējumus, kas rodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieteikuma iesniedzējiem var izvirzīt prasības, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pamatoti gaidāmos ieņēmumus nākotnē un infrastruktūras izmantošanu. Šādas prasības ir atbilstošas, pārredzamas un nediskriminējošas. Prasīt var tikai tādu finanšu garantiju, kas nepārsniedz attiecīgu, pieteikuma iesniedzēja paredzēto pārvadājumu apjomam proporcionālu lielumu, kā arī apliecinājumu pieteikuma iesniedzēja spējām sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus. Nosakot minētās prasības, ievēro kritērijus, kas ietverti Komisijas 2015.gada 6.janvāra īstenošanas regulā (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (turpmāk — īstenošanas regula (ES) 2015/10). Īstenošanas regulā (ES) 2015/10 noteiktā regulatīvā iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(5) Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu Latvijas teritorijā, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu, tas informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un Valsts dzelzceļa administrāciju ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu Valsts dzelzceļa administrācijai novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz spēkā esošajiem valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumiem, Valsts dzelzceļa administrācija nodrošina, lai bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienu laikā tiek informēta kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātājs, kas izpilda šo pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, kā arī jebkura cita ieinteresētā kompetentā iestāde, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu.

(6) Jaudas pieprasījuma iesniegumus izskata, ievērojot šā panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(7) Tiesības izmantot infrastruktūras jaudu pieteikuma iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt šā likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pieteikuma iesniedzējs, kas ir pamata vienošanās puse, savu infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar minēto vienošanos.

(8) Pieteikuma iesniedzējam, kuram piešķirta noteikta infrastruktūras jauda, nav tiesību šo jaudu par atlīdzību vai bez atlīdzības nodot citiem, izņemot gadījumu, kad šo jaudu izmanto pārvadātājs tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav pārvadātājs. Citāda infrastruktūras jaudas nodošana ir aizliegta un noved pie izslēgšanas no turpmākā infrastruktūras jaudas sadales procesa.

(9) Ja pēc pieprasītās jaudas koordinēšanas un apspriešanās ar pieteikuma iesniedzējiem nav iespējams pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nekavējoties paziņo, ka attiecīgā infrastruktūras daļa ir pārslogota. To dara arī attiecībā uz infrastruktūru, kuras jauda tuvākajā laikā var kļūt nepietiekama.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts kustības grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;

2) pārvadājumu veikšanas iesnieguma vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;

3) jaudas palielināšanas plāna saturu;

4) rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī traucējumu gadījumā un tādā gadījumā, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc kustības grafika izstrādāšanas;

5) principus, pēc kuriem izstrādā kritērijus, lai konstatētu, ka sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, ievērojot šā panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, var izstrādāt un apstiprināt jaudas sadales shēmu, ko publicē savā mājaslapā internetā un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(12) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pārvadātāja un pieteikuma iesniedzēja strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmumu par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu, atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem izskata un pusēm saistošus lēmumus pieņem Valsts dzelzceļa administrācija. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu var iesniegt mēneša laikā pēc tam, kad publicēts jaudas sadales plāns vai paziņots atteikums piešķirt infrastruktūras jaudu.

(13) Lēmumu par strīdu saistībā ar infrastruktūras jaudas sadali, par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem Valsts dzelzceļa administrācija pieņem šā likuma 31.panta 2.2 daļā minētajā termiņā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pārvadātājs un pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar tās norādījumiem, bet attiecībā uz diskriminējošu operatīvo rīcību izlemj, kādi pasākumi veicami, lai turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.

52

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

27.1 pants. Pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumi

Pārvadātājs slēdz nepieciešamos līgumus ar izmantojamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Šādu līgumu noteikumi ir nediskriminējoši un pārredzami.

53

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

27.2 pants. Pamata vienošanās

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt pamata vienošanos. Tā konkretizē pieteikuma iesniedzēja pieprasītās un tam piedāvātās infrastruktūras jaudas raksturlielumus laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pamata vienošanās detalizēti nenorāda vilcienu ceļu, bet apmierina pieteikuma iesniedzēja likumīgās komerciālās vajadzības. Šādu pamata vienošanos vispirms apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Pamata vienošanās neliedz citiem pieteikuma iesniedzējiem vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot attiecīgo infrastruktūru.

(3) Pamata vienošanās pieļauj tās noteikumu grozīšanu vai ierobežošanu, lai varētu labāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Pamata vienošanās tekstā var paredzēt sankcijas gadījumā, kad nepieciešams vienošanos pārveidot vai izbeigt.

(4) Pamata vienošanos parasti slēdz uz pieciem gadiem un var katru reizi atjaunot uz laikposmu, kas vienāds ar sākotnējo. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var piekrist īsākam vai ilgākam laikposmam. Jebkuru laikposmu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, pamato ar komerciālu līgumu esību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.

(5) Par pakalpojumiem, kuriem izmanto šā likuma 27.3 pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgi lieli un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamato, pamata vienošanos var slēgt uz 15 gadiem. Laikposms, kas ilgāks par 15 gadiem, ir iespējams vienīgi izņēmuma gadījumā, piemēram, saistībā ar liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumu, īpaši ja uz šādu ieguldījumu attiecas līgumsaistības, arī daudzgadu amortizācijas plāns. Šādos gadījumos pamata vienošanās tekstā var sīki noteikt jaudas raksturlielumus, kas pieteikuma iesniedzējam jānodrošina pamata vienošanās darbības laikā. Minētie raksturlielumi var ietvert arī vilcienu ceļu izmantošanas biežumu, to apjomu un kvalitāti. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var samazināt rezervēto jaudu, ja vismaz vienu mēnesi tās izmantošanas apjoms ir mazāks par tīkla pārskatā noteikto robežkvotu un tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuriem nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt.

(6) Ievērojot komercnoslēpumu, jebkuras pamata vienošanās vispārīgo būtību dara zināmu jebkurai ieinteresētajai personai.

54

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījumi ceturtajā un piektajā daļā stājas spēkā 16.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)

27.3 pants. Specializētā infrastruktūra

(1) Infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu to veidu pakalpojumu sniegšanai, kas atbilst vilcienu ceļa darbībai nepieciešamajiem parametriem.

(2) Ja ir pieejami alternatīvi maršruti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var paredzēt, ka konkrētu infrastruktūru izmanto konkrētiem pārvadājuma veidiem. Ja notikusi šāda izvēle, publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, iedalot infrastruktūras jaudu, var dot priekšroku konkrētam pārvadājuma veidam. Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šo infrastruktūru cita veida pārvadājumiem, ja infrastruktūras jauda ir pieejama.

(3) Ja infrastruktūrai ir noteikts specializētas infrastruktūras statuss, to norāda tīkla pārskatā.

55

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)