8. pants
Dziesmu un deju svētku padome

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi.

(2) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem. Jaunu Dziesmu un deju svētku padomi apstiprina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Dziesmu un deju svētku padomes locekļu pilnvaru beigām.

(3) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir:

1) kultūras ministrs;

2) izglītības un zinātnes ministrs;

3) finanšu ministrs;

4) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs;

5) Rīgas Domes priekšsēdētājs;

6) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

61) Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

62) Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

7) divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis);

8) divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis);

9) pūtēju orķestru nozares pārstāvis;

10) tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis;

11) tautas mūzikas nozares pārstāvis;

12) tradicionālās kultūras nozares pārstāvis;

13) profesionālās mūzikas pārstāvis;

14) pašvaldību kultūras centru pārstāvis;

15) nevalstisko organizāciju pārstāvis.

(4) Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā, ja nepieciešams, var iekļaut arī citus ministrus un citu institūciju un organizāciju pārstāvjus.

(5) Dziesmu un deju svētku padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

(6) Dziesmu un deju svētku padome:

1) ierosina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un sniedz atzinumus par to projektiem;

2) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu);

3) (izslēgts ar 14.07.2011. likumu);

4) sniedz atzinumu Ministru kabinetam par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu;

5) pārrauga Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi;

6) reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu;

7) iesaka pārstāvjus darbam Baltijas valstu dziesmu un deju svētku komitejā un sagatavo priekšlikumus attiecīgajam Baltijas valstu sadarbības plānam;

8) ierosina citu ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šādu jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.

(7) Dziesmu un deju svētku padome no šā panta trešās daļas 7.—15.punktā minētajiem locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.

9

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 14.07.2011., 28.02.2013. un 21.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

8.1 pants. Rīcības komiteja

(1) Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

(2) Rīcības komitejā iekļauj pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kuras iesaistītas Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē.

(3) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs — izglītības un zinātnes ministrs.

(4) Rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.

(41) Rīcības komiteja izveido kārtējo Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu un ne vēlāk kā septiņas dienas pirms Dziesmu un deju svētku atklāšanas dienas apstiprina svētku nodrošinājuma plānu, tai skaitā risku vadības plānu.

(5) Rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku vai svētku atsevišķu pasākumu pārtraukšanu, atlikšanu vai atcelšanu ārkārtas situācijā, tai skaitā tad, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku dalībnieku vai skatītāju dzīvība vai veselība, sabiedriskā kārtība vai sabiedrības drošība. Pēc vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas rīcības komitejas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc rīcības komitejas sēdi, kurā lemj par turpmāko rīcību.

(6) Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Valsts izglītības satura centrs.

10

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2013. un 21.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.01.2018.)

8.2 pants. Operatīvās vadības grupa

(1) Operatīvās vadības grupas sastāvu apstiprina rīcības komitejas priekšsēdētājs.

(2) Operatīvās vadības grupā iekļauj Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvi, Rīgas pilsētas izpilddirektoru, pārstāvjus no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.

(3) Operatīvās vadības grupas vadītājs ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis.

(4) Operatīvās vadības grupas pienākums ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja vārdā nodrošināt Dziesmu un deju svētku pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību.

(5) Operatīvās vadības grupas vadītājs ārkārtas situācijās ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku atsevišķu pasākumu pārtraukšanu, atlikšanu vai atcelšanu, par to nekavējoties informējot rīcības komitejas priekšsēdētāju.

(6) Operatīvās vadības grupa atbilstoši Dziesmu un deju svētku pasākumu norises plānam un apstiprinātajām norises vietām izveido pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas. Pasākumu operatīvās vadības apakšgrupu sastāvu apstiprina operatīvās vadības grupas vadītājs.

(7) Pasākuma operatīvās vadības apakšgrupa atrodas apstiprinātā Dziesmu un deju svētku pasākuma norises vietā un nodrošina tā drošu un nepārtrauktu norisi.

(8) Pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs ārkārtas situācijās ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu, ja tajā ir tieši apdraudēta Dziesmu un deju svētku sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība, dzīvība vai veselība. Par pieņemto lēmumu pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs nekavējoties informē operatīvās vadības grupas vadītāju.

(9) Operatīvās vadības grupai, ja nepieciešams, ir tiesības tās uzdevumu izpildē piesaistīt citas institūcijas un organizācijas.

11

(21.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.01.2018.)