5. pantsVispārējo dzīvesvietas reģistrācijas noteikumu izņēmumi
Vispārējo dzīvesvietas reģistrācijas noteikumu izņēmumi
1(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ievietots bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, bet bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adresi norāda kā papildu adresi. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējama attiecīgā bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adrese. Reģistrēt šādu bērna adresi var arī pašvaldība, kuras darbības teritorijā atrodas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, par to paziņojot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas reģistrētā adrese.
2(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, un veco ļaužu pansionāta adresi norāda kā papildu adresi. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un tā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 10.pantu reģistrējams attiecīgais veco ļaužu pansionāts.
3(3) Personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā, ir tiesības vērsties ieslodzījuma vietā ar lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās ieslodzījuma vietas adresi kā personas papildu adresi. Ja persona triju mēnešu laikā kopš tās ievietošanas ieslodzījuma vietā nav izmantojusi minētās tiesības, ieslodzījuma vieta aktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās ieslodzījuma vietas adresi kā personas papildu adresi.
4(4) Personai, kura, pamatojoties uz tiesas lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī personai, kura stacionēta psihiatriskajā ārstniecības iestādē ilgāk par diviem mēnešiem, ir tiesības vērsties šajā iestādē ar lūgumu aktualizēt Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, norādot attiecīgās iestādes adresi kā personas papildu adresi.
Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums
1(1) Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir:
21) Latvijas pilsonim;
32) nepilsonim;
43) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
54) ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju;
65) bezvalstniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju.
7(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu var deklarēt ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.
8(3) Nepilngadīgam bērnam un atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam personai ar ierobežotu rīcībspēju dzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk likumiskais pārstāvis).
9(4) Ja personas dzīvesvieta ir Latvijā, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja šā panta pirmajā daļā minētā persona (turpmāk dzīvesvietas deklarētājs) iesniegusi dzīvesvietas deklarēšanas iestādei šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk deklarācija).
10(5) Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.