JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Dzīvojamo telpu īres likumsDzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās

24. pantsDzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksas dēļ

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-07-31

Likuma teksts

24. pants - 27. pantsViss likums

Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksas dēļ

1(1) Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

21) īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs;

32) īrnieks neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts garāks maksājumu kavējuma termiņš.

4(2) Ja tiesa, izskatot izīrētāja pieteikumu, pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktā īrnieka pienākuma īres maksas nesamaksas gadījumā atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām bezstrīdus piespiedu izpildi, ar šā tiesas nolēmuma stāšanos spēkā dzīvojamās telpas īres līgums uzskatāms par izbeigtu. Ja īrnieks likumā noteiktā termiņā un kārtībā vēršas tiesā ar prasību, apstrīdot īres maksas parādu, vienlaikus viņam ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanu uz šā līguma atlikušo termiņu.

Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana saistībā ar mājas nojaukšanu vai pārbūvi

1(1) Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

21) dzīvojamās mājas pārbūve vai atjaunošana nav tehniski iespējama vai finansiāli pamatota un tādēļ dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt;

32) dzīvojamās mājas turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana un saskaņā ar darbu organizēšanas projektu to nevar veikt, kamēr īrnieks lieto mājā esošo dzīvojamo telpu.

4(2) Prasot dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, izīrētājam ir pienākums atlīdzināt īrniekam pārcelšanās izdevumus, atbilstoši līgumam dzīvojamā telpā veiktos ieguldījumus, kā arī atlīdzināt zaudējumus, ja tādi ir nodarīti.

Atkāpšanās no dzīvojamās telpas īres līguma saistībā ar ekspluatācijas aizliegumu

1(1) Izīrētājs var atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija.

2(2) Atkāpjoties no dzīvojamās telpas īres līguma šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, izīrētājam ir pienākums atlīdzināt īrniekam pārcelšanās izdevumus, atbilstoši līgumam dzīvojamā telpā veiktos ieguldījumus, kā arī atlīdzināt zaudējumus, ja tādi ir nodarīti.

Brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma

1(1) Īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā brīdina izīrētāju vismaz vienu mēnesi iepriekš, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nepārsniedz 10 gadus. Īrnieks un izīrētājs var vienoties par garāku brīdināšanas termiņu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš pārsniedz 10 gadus.

2(2) Īrnieks var nekavējoties atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, rakstveidā par to brīdinot izīrētāju, ja izīrētājs nepilda šā likuma 18. panta pirmajā vai trešajā daļā paredzētos pienākumus.

3(3) Izīrētājs par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu rakstveidā brīdina īrnieku:

41) vismaz vienu mēnesi iepriekš šā likuma 23. vai 24. pantā minētajā gadījumā, kā arī 25. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts uz laiku līdz vienam gadam;

52) vismaz trīs mēnešus iepriekš šā likuma 25. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir noslēgts uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

6(4) Šā likuma 26. pantā paredzētajā gadījumā izīrētājs var nekavējoties atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, rakstveidā par to brīdinot īrnieku.

7(5) Brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no tā ir nosūtāms uz līgumā norādīto adresi, tai skaitā elektroniskā pasta adresi. Brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma var izsniegt arī ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību. Ja brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma izsniegts ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu dienā, kas zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā aktā norādīta kā diena, kad brīdinājums adresātam izsniegts vai adresāts atteicies saņemt brīdinājumu.

8(6) Brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda neizpildīto saistību, tās izpildes kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

TiesībaTermiņšIestādeNekustamais īpašums
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.