Dzīvokļa īpašuma likums
Likums nosaka dzīvokļa īpašuma statusu: kas ir atsevišķais īpašums, kas ir kopīpašumā esošā daļa, kādas ir īpašnieku tiesības un pienākumi, kā sedz mājas izdevumus un kā pieņem kopīgos lēmumus.
Saturs
22 panti · 3 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.
- Dzīvokļa īpašums
- 1. pantsLikuma uzdevums
- 2. pantsDzīvokļa īpašums un tā sastāvs
- 3. pantsAtsevišķais īpašums
- 4. pantsKopīpašumā esošā daļa
- 5. pantsKopīpašuma domājamās daļas apmērs
- 6. pantsDzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana
- 7. pantsDzīvokļa īpašuma izbeigšanās
- Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība
- 8. pantsDzīvokļa īpašnieks
- 9. pantsDzīvokļa īpašnieka tiesības
- 10. pantsDzīvokļa īpašnieka pienākumi
- 11. pantsDzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus
- 12. pantsDzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības
- 13. pantsDzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana
- 14. pantsDzīvokļa īpašnieka atbildība
- Dzīvokļu īpašnieku kopība
- 15. pantsDzīvokļu īpašnieku kopība
- 16. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības kompetence
- 17. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi
- 18. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība
- 19. pantsDzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība
- 20. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
- 21. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties
- 22. pantsLēmumu pieņemšanas kārtība atsevišķā dzīvojamā mājā
Svarīgākais vienkāršā valodā
Galvenās tiesības, pienākumi un kārtība — ar precīzu atsauci uz tekstu.
- Dzīvokļa īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamās daļas; abas daļas tiesiski nav atdalāmas.2. pants
- Personai, kurai pieder dzīvokļa īpašums, ir tiesības to lietot, atsavināt, dāvināt, ieķīlāt un nodot lietošanā citām personām, ciktāl to neierobežo likumi un tas netraucē citiem dzīvokļu īpašniekiem.9. pants
- Dzīvokļu īpašniekiem jāpiedalās mājas pārvaldīšanā, jāsedz pārvaldīšanas izdevumi, jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, jāmaksā uz dzīvokļa īpašumu attiecinātie nodokļi un, ja māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, jāmaksā zemes nomas maksa vai likumiskā lietošanas maksa.10. pants
- Bez citu īpašnieku saskaņojuma drīkst veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un darbi neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.11. pants
- Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un tās lēmums ir saistošs katram dzīvokļa īpašniekam.16. pants
- Kopības lēmumus var pieņemt kopsapulcē, aptaujas veidā vai visiem savstarpēji vienojoties; visiem šiem lēmumiem ir vienāds juridisks spēks.18. pants
- Pārbaudi, vai jautājums skar atsevišķo īpašumu vai kopīpašumā esošo daļu. Pamats: 3. un 4. pants.
- Ja plāno būvdarbus, noskaidro, vai tie skar kopīpašumā esošo daļu vai citu dzīvokļa īpašumu. Ja skar, vajadzīga attiecīgā piekrišana. Pamats: 11. pants.
- Ja jāpārbauda pārvaldīšanas izdevumi vai maksājumi uzkrājumu fondā, salīdzini kopības lēmumu ar sava dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru. Pamats: 13. pants.
- Ja vajadzīgs kopīgs mājas lēmums, izvēlies kopsapulci, aptauju vai visu īpašnieku savstarpēju vienošanos un pārbaudi vajadzīgo balsu skaitu. Pamats: 16., 17. un 18. pants.
Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?
Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Ko pārbaudīt
- Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
- Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.
Ko saglabāt
- Zemesgrāmatas vai kadastra dati
- Līgums, nostiprinājuma lūgums vai lēmums
- Datumi un iesaistītās personas
- Panta atsauce lietas piezīmēs
Biežākie jautājumi
Vai dzīvokļa remontam vajag kaimiņu atļauju?
Ne vienmēr. Ja būvdarbi notiek tikai atsevišķajā īpašumā un neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus, citu īpašnieku saskaņojums nav vajadzīgs. Ja darbi skar kopīpašumā esošo daļu, vajadzīga dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana, bet, ja tie skar citu dzīvokļa īpašumu, — attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Logu vai durvju atjaunošana vai maiņa, ja tie ir mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, jāsaskaņo ar pārvaldnieku. Pamats: 11. pants.
Vai kaimiņiem ir pirmpirkuma tiesības, ja pārdodu dzīvokli?
Parasti nav. Atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību. Izņēmums ir tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība par to ir pieņēmusi lēmumu un zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Pamats: 12. pants.
Cik balsu vajag mājas kopīgajam lēmumam?
Parasti kopības lēmums ir pieņemts, ja par to balso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Katram īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu tam pieder. Atsevišķiem jautājumiem likums prasa citu balsu skaitu, piemēram, visu īpašnieku piekrišanu. Pamats: 16. un 17. pants.
Kā apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu?
Var vērsties tiesā un lūgt atzīt lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra neatbilst likumam. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par lēmumu, bet ne vēlāk kā gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Pamats: 16. pants.
Skaidrojums ir Vairoga sagatavots palīgs, nevis juridiska konsultācija. Oficiālais teksts vienmēr ir noteicošais.