JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
SākumsLikumiDzīvokļa īpašuma likums
Nekustamais īpašumsSaeimaSpēkā · pārbaudīta 2026-05-18Avots: likumi.lv

Dzīvokļa īpašuma likums

Likums nosaka dzīvokļa īpašuma statusu: kas ir atsevišķais īpašums, kas ir kopīpašumā esošā daļa, kādas ir īpašnieku tiesības un pienākumi, kā sedz mājas izdevumus un kā pieņem kopīgos lēmumus.

Saturs

22 panti · 3 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

Viss teksts vienā lapā
  1. 1. pantsLikuma uzdevums
  2. 2. pantsDzīvokļa īpašums un tā sastāvs
  3. 3. pantsAtsevišķais īpašums
  4. 4. pantsKopīpašumā esošā daļa
  5. 5. pantsKopīpašuma domājamās daļas apmērs
  6. 6. pantsDzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana
  7. 7. pantsDzīvokļa īpašuma izbeigšanās
  8. 8. pantsDzīvokļa īpašnieks
  9. 9. pantsDzīvokļa īpašnieka tiesības
  10. 10. pantsDzīvokļa īpašnieka pienākumi
  11. 11. pantsDzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus
  12. 12. pantsDzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības
  13. 13. pantsDzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana
  14. 14. pantsDzīvokļa īpašnieka atbildība
  15. 15. pantsDzīvokļu īpašnieku kopība
  16. 16. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības kompetence
  17. 17. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi
  18. 18. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība
  19. 19. pantsDzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība
  20. 20. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
  21. 21. pantsDzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties
  22. 22. pantsLēmumu pieņemšanas kārtība atsevišķā dzīvojamā mājā

Svarīgākais vienkāršā valodā

Galvenās tiesības, pienākumi un kārtība — ar precīzu atsauci uz tekstu.

  1. Dzīvokļa īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamās daļas; abas daļas tiesiski nav atdalāmas.2. pants
  2. Personai, kurai pieder dzīvokļa īpašums, ir tiesības to lietot, atsavināt, dāvināt, ieķīlāt un nodot lietošanā citām personām, ciktāl to neierobežo likumi un tas netraucē citiem dzīvokļu īpašniekiem.9. pants
  3. Dzīvokļu īpašniekiem jāpiedalās mājas pārvaldīšanā, jāsedz pārvaldīšanas izdevumi, jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, jāmaksā uz dzīvokļa īpašumu attiecinātie nodokļi un, ja māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, jāmaksā zemes nomas maksa vai likumiskā lietošanas maksa.10. pants
  4. Bez citu īpašnieku saskaņojuma drīkst veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un darbi neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.11. pants
  5. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un tās lēmums ir saistošs katram dzīvokļa īpašniekam.16. pants
  6. Kopības lēmumus var pieņemt kopsapulcē, aptaujas veidā vai visiem savstarpēji vienojoties; visiem šiem lēmumiem ir vienāds juridisks spēks.18. pants
Ja tas skar tevi — soļi:
  1. Pārbaudi, vai jautājums skar atsevišķo īpašumu vai kopīpašumā esošo daļu. Pamats: 3. un 4. pants.
  2. Ja plāno būvdarbus, noskaidro, vai tie skar kopīpašumā esošo daļu vai citu dzīvokļa īpašumu. Ja skar, vajadzīga attiecīgā piekrišana. Pamats: 11. pants.
  3. Ja jāpārbauda pārvaldīšanas izdevumi vai maksājumi uzkrājumu fondā, salīdzini kopības lēmumu ar sava dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru. Pamats: 13. pants.
  4. Ja vajadzīgs kopīgs mājas lēmums, izvēlies kopsapulci, aptauju vai visu īpašnieku savstarpēju vienošanos un pārbaudi vajadzīgo balsu skaitu. Pamats: 16., 17. un 18. pants.
Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Īpašuma lieta

Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu

Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.

AtsauceNekustamais īpašums

Ko pārbaudīt

  1. Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
  2. Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.

Ko saglabāt

  • Zemesgrāmatas vai kadastra dati
  • Līgums, nostiprinājuma lūgums vai lēmums
  • Datumi un iesaistītās personas
  • Panta atsauce lietas piezīmēs

Biežākie jautājumi

Vai dzīvokļa remontam vajag kaimiņu atļauju?

Ne vienmēr. Ja būvdarbi notiek tikai atsevišķajā īpašumā un neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus, citu īpašnieku saskaņojums nav vajadzīgs. Ja darbi skar kopīpašumā esošo daļu, vajadzīga dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišana, bet, ja tie skar citu dzīvokļa īpašumu, — attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Logu vai durvju atjaunošana vai maiņa, ja tie ir mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, jāsaskaņo ar pārvaldnieku. Pamats: 11. pants.

Vai kaimiņiem ir pirmpirkuma tiesības, ja pārdodu dzīvokli?

Parasti nav. Atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību. Izņēmums ir tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība par to ir pieņēmusi lēmumu un zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Pamats: 12. pants.

Cik balsu vajag mājas kopīgajam lēmumam?

Parasti kopības lēmums ir pieņemts, ja par to balso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Katram īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu tam pieder. Atsevišķiem jautājumiem likums prasa citu balsu skaitu, piemēram, visu īpašnieku piekrišanu. Pamats: 16. un 17. pants.

Kā apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu?

Var vērsties tiesā un lūgt atzīt lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra neatbilst likumam. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par lēmumu, bet ne vēlāk kā gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Pamats: 16. pants.

Atsevišķais īpašumsMājā būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kas kadastrā reģistrēta kā telpu grupa.
Kopīpašumā esošā daļaMājas daļas, kas nav atsevišķais īpašums, piemēram, nesošās konstrukcijas, jumts, koplietošanas telpas, māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, palīgēkas un zeme, ja tā nepieder citai personai.
Kopīpašuma domājamā daļaAtsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Dzīvokļu īpašnieku kopībaVisi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kopā; ja uz kopīga zemesgabala ir vairākas dzīvojamās mājas, kopību veido visu šo māju dzīvokļu īpašnieki.

Skaidrojums ir Vairoga sagatavots palīgs, nevis juridiska konsultācija. Oficiālais teksts vienmēr ir noteicošais.