3. pants

1Pēc tam, kad ēkas atjaunošana ir veikta un ir pagājusi

2viena apkures sezona, LABEEF veic ESKO paveikto darbu auditu un

3pārliecinās, vai ir sasniegti EPC noteiktie mērķi. Ja tas ir

4izdarīts, LABEEF nopērk ESKO nākotnes ieņēmumus, kas tiks gūti

5konkrētajā projektā.

62018. gada nogalē LABEEF refinansēja pirmo sešu daudzdzīvokļu

7dzīvojamo ēku atjaunošanu Cēsīs, Siguldā un

8Rīgā.124

9Lai turpinātu tirgus izaugsmi, tajā ir jāienāk inovācijām,

10piemēram, jau minētajiem ESKO pakalpojumiem, finanšu

11instrumentiem, standartizētiem projektiem utt. Tāpat kā

12uzticamībai arī pieredzes celšanai ir nepieciešama projektu

13īstenošana. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm un pieredzes

14pārnešana ir veids kā sekmēt projektu īstenošanu. Kā pozitīvais

15piemērs Latvijā darbojas EK programmas "Apvārsnis2020"

16ietvaros finansēti "SUNShINE"125,

17"Accelerate SUNShINE"126 un

18"EnPC-Intrans"127 projekti. SUNShINE un

19Accelerate SUNShINE projektu iniciators ir Rīgas Tehniskā

20universitāte kopā ar privāto, nevalstisko un publisko sektoru.

21Abu projektu mērķis ir izstrādāt tehnisko un iepirkumu

22dokumentāciju, izmantojot Eiropas valstu labo praksi, lai

23atvieglotu pašvaldībām publisko un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas

24procesu, izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Jau

25šobrīd ir izstrādāts jauns standartizēts ESKO līgums

26daudzdzīvokļu ēku sektorā, kurš skaidri un caurskatāmi definē

27samaksu par faktiski patērēto siltumenerģiju, ESKO veikto

28investīciju atmaksu un pakalpojuma cenu. Accelerate SUNShINE

29projektā piedalās Ādažu, Bauskas, Jūrmalas un Tukuma

30pašvaldības.

31EnPC-INTRANS projekta, kura partneris Latvijā bija Zemgales

32Enerģētikas aģentūra, mērķis bija palielināt ESKO līgumu atzīšanu

33tirgū publiskajā sektorā projekta dalībvalstīs un veicināt

34privātā sektora dalību inovatīvās finansēšanas shēmās

35investīcijām energoefektivitātei publiskajā sektorā. Projekts

36ieviesa liela mēroga kapacitātes stiprināšanas pasākumus vietējo

37pašvaldību līmenī, lai kopīgi izveidotu un piemērotu pielāgotos

38līgumu modeļus investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai

39publiskajā sektorā.128

40ESKO iepirkumu rokasgrāmata

41ES programmas "Apvārsnis 2020" atbalstītā projekta

42"QualitEE - kvalitātes sertifikācijas sistēmas

43energoefektivitātes pakalpojumiem" ietvaros ir izstrādāta

44ESKO iepirkumu rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata ir izstrādāta ar

45mērķi veicināt energoefektivitātes pakalpojumu kvalitātes

46kritēriju piemērošanu energoefektivitātes projektam iepirkuma

47posmā.

48Rokasgrāmata ir izstrādāta energoefektivitātes pakalpojuma

49iepirkuma sagatavošanai, izmantošanai publiskā un privātā

50sektorā, energoefektivitātes projektu vadītājiem/koordinatoriem

51kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem. ESKO

52iepirkumu rokasgrāmata sevī ietver izstrādātus ieteikumus par

53kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes līgumu un

54energoapgādes līgumu iepirkumos. Šī ESKO iepirkumu rokasgrāmata

55var kalpot kā paraugs un palīgs veiksmīgam ESKO iepirkuma

56procesam.129

57Tikmēr projekta Accelerate SUNShINE ietvaros jau ir izstrādāts

58un piedāvāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko

59ēku atjaunošanai Latvijā. Kā norāda autori, tad, lai ēkas

60atjaunošana būtu kvalitatīva, atjaunošanas rezultātā tiktu

61sasniegts plānotais energoefektivitātes līmenis, nodrošināts

62augsts komforts telpās, izvēlēti izmaksu ziņā labākie risinājumi

63un lai veiktie darbi kalpotu ilgtermiņā, ēku atjaunošanas procesā

64nepieciešams piesaistīt profesionāļus, kuri specializējas

65energoefektivitātes projektu realizācijā un gatavi uzņemties

66ilgtermiņa garantijas.130

67Citi ar energoefektivitāti

68un energotaupību saistīti realizējamie pasākumi

69• pirms uzsākt atbalsta realizēšanu nākamajā plānošanas

70periodā - Ekonomikas ministrijai ir jaizvērtē vairāki ieviešanas

71modeļi, lai tiktu novērsti izmaksu neattiecināmības riski un ar

72ierobežotiem pieejamiem publiskajiem resursiem varētu atjaunot

73pēc iespējas vairāk ēkas, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo

74resursus;

75• ir jāvērtē atbalsta nosacījumi, lai tie būtu vienkārši, ērti

76pieejami bez smagnēja apstiprināšanas procesa. Nosacījumi

77jāveido, lai programmas ir ar zemu administratīvo slogu, zemiem

78attiecināmības riskiem iedzīvotājiem un mazinātu riskus

79kreditētājiem. Tāpat tiem jābūt pieejamiem arī reģionos,

80attiecīgi finanšu instrumenti ar lielāku fleksibilitāti,

81piemēram, lielākiem projektiem paredzot granta atbalstu, bet

82mazākiem projektiem piedāvāt garantiju mehānismu, kur

83komercbankas turpina pildīt finanšu starpnieka lomu;

84• tāpat, jau periodā līdz 2030. gadam būtu nepieciešams

85izveidot rast finansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei

86valsts ēku projektiem, lai nākotnē atbalstītu projektus ar augstu

87gatavības pakāpi un sekmētu ātrāku finansējuma izlietošanu,

88energoefektivitātes mērķu sasniegšanu;

89• līdz ar klasiskajiem energoefektivitātes uzlabošanas

90pasākumiem ēkās131 līdz 2030. gadam nepieciešams

91ieviest arī citus energoefektivitāti un energotaupību veicinošus

92pasākumus, tai skaitā, elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu

93infrastruktūras izveidi132, individuālās

94siltumenerģijas uzskaites/sadales tehnoloģiju

95ieviešanu133, ēku automatizācijas un vadības sistēmu

96uzstādīšanu134, ekodizaina prasībām atbilstošu

97sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu135, un citus

98pasākumus, ko nosaka dažādas ES Direktīvu un Regulu prasības. Šo

99pasākumu īstenošanai jāparedz un jāpilnveido gan normatīvais

100regulējums136, gan dažādi atbalsta instrumenti;

101• Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu

102"Par rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā

103stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā", kas 2020.

104gada 13. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru

105sanāksmē137. Minētais rīkojuma projekts satur vairākus

106rīcības plāna pasākumus. Kā pasākumi, kas būtu attiecināmi uz ēku

107energoefektivitātes veicināšanu minami:

1081) Veicināt finanšu pieejamību ēku atjaunošanai un

109labiekārtojuma pilnveidošanai. Kā veicamā rīcība plānota -

110sagatavota atbalsta programma finanšu instrumenta veidā

111ieguldījumiem mājokļu tehniskā stāvokļa (t.sk. ēku drošuma) un

112labiekārtojuma (t.sk. liftu modernizācijai vai nomaiņai)

113uzlabošanai.)

1142) Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja institūta ieviešana.

115Kā veicamā rīcība minama - sagatavoti un iesniegti grozījumi

116Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ieviešot dzīvokļu īpašnieku

117kopības pārstāvja institūtu, paredzot tā kompetences, pienākumus,

118atbildību.

119Ņemot vērā, ka sabiedrisko ēku atjaunošanas izmaksas ir

120augstākas nekā privātajā sektorā un ir sarežģītāka ēku kompleksa

121saimnieciskā sakārtošana, jo esošo programmu atbalstāmo darbību

122koncentrācija pamatā vērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai,

123un nozaru iekšienē ir grūti atrast finansējumu neattiecināmo

124izmaksu segšanai, nepieciešams līdzsvarot energoefektivitāti ar

125integrētu atjaunošanu.

1263.2. Prognozes

127un mērķi 2040. gadam

128Līdz šim, Latvijā ēku atjaunošanai lielākie finanšu līdzekļi

129tieši energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēku segmentā

130nākuši no Eiropas fondu līdzekļiem. Vienlaikus norādāms, ka arī

131šis finansējums var būt visai mainīgs, tāpat arī grantu

132piešķiršana nevar kalpot kā vienīgais ilgtermiņa risinājums, līdz

133ar to nepieciešams ņemt vērā līdz šim esošos finansējuma modeļus

134un gūto pieredzi, lai balstoties uz tiem spētu piedāvāt

135efektīvāko un visām iesaistītajām pusēm atbilstošāko risinājumu.

136Raugoties no iezīmētā finansējuma deficīta viedokļa ēku

137atjaunošanas sektorā, ir svarīgi uzsvērt, ka šādu nepieciešamā

138finansējuma apmēru nav iespējams nosegt tikai izmantojot

139publiskos resursus. Līdz ar to būtiska loma izvirzīto mērķu

140sasniegšanai ir publiskā un privātā sektora partnerība, tāpat jau

141iezīmētais ESKO pakalpojuma modelis, kā arī vēl aktīvāk iesaistot

142un veicinot sadarbību ar kredītiestādēm Latvijā.

143Daudzdzīvokļu dzīvojamās

144ēkas

145Prognozējot atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu laika posmā no

1462030. līdz 2040. gadam, norādāms, ka atjaunoto ēku skaitam būtu

147jāpalielinās, ņemot vērā, ka sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās

148ēku atjaunošanas procesos un izrāda lielāku vēlmi dzīvot

149energoefektīvos mājokļos. Vienlaikus norādāms, ka līdzīgi kā

150prognozei uz 2030. gadu, jāņem vērā, ka gadījumā, ja laikus

151netiks risināti Stratēģijā identificētie šķēršļi, straujš kāpums

152atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaita ziņā nav gaidāms

153Līdzīgi kā tas ir noteikts virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam,

154atjaunojot 30% no daudzdzīvokļu ēkām, virzībā uz mērķi līdz 2040.

155gadam, nepieciešams atjaunot vēl 30% no daudzdzīvokļu ēkām, līdz

156ar to, kopumā jāatjauno 8100 daudzdzīvokļu ēkas. Ja ņem vērā

157attiecību uz potenciāli ieinteresēto māju īpašniekiem, kas ir

158gatavi īstenot energoefektivitātes pasākumus, ir nepieciešams

159atjaunot 4 860 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to 4860 daudzdzīvokļu

160ēkas ir nosakāms kā primārais mērķis ne tikai 2030., bet arī

1612040. gada perspektīvā.

162Valsts ēkas

163Kā jau norādīts iepriekš, uz 2030. gadu Latvijas mērķis ir

164turpināt ikgadēju 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanu.

165Šāds mērķis būtu turpināms arī 2040. gada perspektīvā. Vienlaikus

166jāvērš uzmanība, ka raugoties 2050. gada perspektīvā šāds 3%

167atjaunošanas temps nebūs pietiekams, līdz ar to ir nepieciešams

168paralēls risinājums, kā veicināt valsts ēku atjaunošanu. Līdzīgi

169kā pašvaldību ēkām, arī valsts ēkās būtu jāiesaistās ESKO

170pakalpojumam. Publiskais sektors neizmanto šos pakalpojumus, kas

171citās valstīs ir būtiskākais mehānisms, kā atbalstīt ESKO tirgus

172attīstību un ar šo konceptu iepazīstināt sabiedrību rādot

173pozitīvu priekšzīmi un radot uzticamību pakalpojumam. Vienlaikus

174būtu nepieciešams apsvērt nepieciešamību izveidot finanšu

175instrumentus tieši ESKO atbalstam, tādējādi padarot šo

176pakalpojumu pēc iespējas efektīvāku.

177Valsts ēku atjaunošanā lielāka uzmanība būtu vēršama tieši uz

178izmaksu efektivitāti. Kā redzams, līdz 2020. gadam joprojām kā

179identificētie šķēršļi minami, piemēram, tādi kā ēku prioritāšu

180pakāpju noformēšana. Līdz ar to, arī valsts ēku segmentā

181nepieciešams vairāk koncentrēties uz šķēršļiem, kas identificēti

182līdz šim, jo neskatoties pat uz pieejamo finansējumu valsts ēku

183atjaunošanas process norit samērā lēnu.

184Pašvaldību ēkas

185Pašvaldību ēku atjaunošanai nākotnē būtu nepieciešams vairāk

186piesaistīt un attīstīt ESKO pakalpojumus. Kā jau minēts iepriekš,

187pagaidām Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma

188līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa

189līgumus, kas ilgāki par 5 gadiem. Sakārtojot normatīvo

190regulējumu, ESKO iesaiste kļūs nozīmīga arī pašvaldību ēku

191atjaunošanas sektorā.

192Privātmājas

193Latvijā nav pieejama statistika par to, cik daudz un kāda

194veida ēku atjaunošanas darbus veic sabiedrība privātmāju

195segmentā. Daļēji tas ir izskaidrojams arī ar ēnu ekonomiku,

196algojot darbaspēku veicamajiem darbiem. Vienlaikus norādāms, ka,

197ja tiktu pārskatītas iniciatīvas attiecībā uz fiskālajiem

198instrumentiem un to piemērošanu ēku atjaunošanā, tad tieši

199privātmāju sektorā būtu vērojama pozitīva tendence attiecībā uz

200ēku atjaunošanas darbu pieaugumu.

201Savukārt, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu, ņemot

202vērā lielo viendzīvokļa ēku - privātmāju skaitu, būtu jāveicina

203tādu kurināmo izmantošana, kas rada pēc iespējas mazāk SEG

204emisiju.

2053.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi

206ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai

207Iespējamie finanšu

208instrumenti virzoties uz klimatneitralitāti

209No finansējuma saņēmēja viedokļa tradicionālie granti, kad

210publiskais finansējums tiek novirzīts kādai programmai vai

211projektam ir pievilcīgas, taču tādā veidā daļa publiskā kapitāla

212tiek izņemta no apgrozības. Nākotnē vairāk jāorientējas uz

213dažādiem "draudzīgiem" aizdevumu veidiem kombinācijā ar

214saprātīgu grantu. Piemēram, tā vietā, lai turpinātu izsniegt

215lielus grantus, varētu izsniegt aizdevums 100% apmērā no summas,

216kas nepieciešama būvniecības un uzraudzības izmaksām. Šāds

217aizdevums būtu ar zemām procentu likmēm, tādējādi labvēlīgāks

218iedzīvotājiem. Lai tiektos uz augstu ēku energoefektivitātes

219līmeņa sasniegšanu būtu nepieciešams noteikt konkrētus

220energoefektivitātes rādītājus, kurus sasniedzot, būtu iespēja

221saņemt arī grantu, līdz ar to, sabiedrība tomēr tiktu motivēta

222veikt kvalitatīvu ēku atjaunošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka,

223saskaņā ar ES praksi, daudzdzīvokļu māju renovācija bez

224subsīdijas neatmaksājas, t.i. atmaksāšanās periods ir 20 gadi un

225vairāk.

226EM ieskatā, daļa no tajā skaitā Latvijas stratēģijas

227klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam138

228iekļautajiem finanšu instrumentiem, varētu būtu pamats vienotas

229rīcībpolitikas SEG emisiju ierobežošanai noteikšanai. Līdz ar to

230kā piemēri būtu minami:

231• veidojot nacionālu energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās

232ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu

233apdrošināšanu pret aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot

234noteiktu atlaidi kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas

235ietaupījums, vai arī sniedzot bezprocentu aizdevumus

236maznodrošinātām mājsaimniecībām. Kā tika minēts jau iepriekš, ar

237mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā ALTUM

238izveidojis valsts energoefektivitātes fondu. Fonds veidojas no

239energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām,

240energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu

241avotiem. Līdz ar to, Latvijai būtu nepieciešams turpināt attīstīt

242šāda fonda darbību.

243• potenciāli efektīvs veids privāto investīciju piesaistei

244varētu būt jauktais finanšu instruments (blending financial

245instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma daļu

246kombinācijā ar ES un nacionāliem finanšu avotiem;

247• tāpat varētu izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst

248aizvien lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu

249finansēšanā. Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā

250kapitāla atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja

251finansēt jaunus projektus. Līdz ar to tiks veicināta inovatīvu

252finanšu inženierijas instrumentu izveide;

253• sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai,

254infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi

255attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība ilgtermiņa

256sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus

257- īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar

258publiskā un privātā sektora partnerības īstenošanu saistītos

259riskus, ieguldījumus un ieguvumus.

260• publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu

261budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG

262emisiju uzskaiti. Stratēģijas pilnvērtīgai izstrādei trūkst

263ticami, reāli apkopoti dati attiecībā uz SEG emisiju un enerģijas

264ietaupījumiem. Līdz ar šādas uzskaites ieviešanu būtu iespējams

265vieglāk plānot nepieciešamos ietaupījumu apjomus dažādu ēku

266sektorā

267• arī "zaļo" obligāciju turpmāka attīstīšanai ir

268būtiska loma cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams

269piesaistīt finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz

270ieguldījumu cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien

271svarīgāk kļūst tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie

272finanšu līdzekļi un "zaļās" obligācijas ir veids, kā

273veikt ilgtspējīgas investīcijas.

274Tāpat būtu nepieciešams izveidot finanšu atbalsta mehānismu

275zemu ienākumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri piedalās daudzdzīvokļu

276ēku renovācijas projektos. Lielā mērā tieši sabiedrības daļa ar

277zemāku ienākumu līmeni (t.sk. arī pensijas vecuma cilvēki)

278atturas no labvēlīga balsojuma par energoefektivitātes darbu

279veikšanu ēkā, jo nejūtas finansiāli pasargāti ņemot vērā, ka šādi

280ēku atjaunošanas darbi var radīt papildus finansiālus

281apgrūtinājumus. Šo jautājumu daļēji arī varētu risināt ar turpmāk

282piedāvātajiem iespējamiem fiskālajiem instrumentiem.

283Iespējamie fiskālie

284instrumenti mērķu sasniegšanai

285Ēku atjaunošana ir panākama ne tikai ieguldot publiskos

286līdzekļus, kritiski svarīgi ir nodrošināt un veicināt īpašnieku

287izpratni un pienākumu īstenošanu attiecībā uz īpašuma uzturēšanu.

288Iedzīvotāju zemie ienākumi kavē savlaicīgus ieguldījumus ēku

289uzturēšanā un atjaunošanā, tāpēc nepieciešami izsvērti

290instrumenti, kas kāpina īpašnieku iesaisti atbilstošā ēku

291uzturēšanā.

292Ekonomikas ministrija piedāvā izvērtēt piemērotākos atbalsta

293instrumentus, veicinot īpašnieku ieguldījumus savlaicīgā mājokļu

294uzturēšanā, vienlaikus nodokļu atvieglojumi varētu tikt virzīti

295tikai pēc izvērtējuma veikšanas, vēlams nākamo Valsts nodokļu

296politikas pamatnostādņu procesa ietvarā.

297Ēku siltināšana paaugstina dzīvojamās mājas un dzīvokļu tirgus

298vērtību, tomēr, ņemot vērā, ka īpašnieki, lai īstenotu

299siltināšanu uzņemas ilgtermiņa finansiālās saistības, ir

300nepieciešami papildu veicināšanas pasākumi, kas novērstu to, ka

301īpašniekiem ir divkāršs slogs - ēku siltināšanas finansiālās

302saistības un pieaugoši nodokļu maksājumi, papildus regulārajiem

303maksājumiem. Jāņem vērā, ka 2020.gadā publicētajā OECD pētījumā

304par Mājokļu pieejamību Latvijā139 norādīts, ka daudzām

305mājsaimniecībām Latvijā nav iespējams pārcelties uz kvalitatīvu

306mājokli tam netērējot vairāk kā 30% no ienākumiem.

307Kā tas ir aprakstīts jau iepriekš Stratēģijā 2.2. apakšnodaļā

308"Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai

309atjaunošanai" pašvaldībām ir no likuma izrietošs deleģējums

310savos ieskatos paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

311Ekonomikas ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu

312piemērošana energoefektīvām ēkām, var kalpot par vienu no

313instrumentiem ēku atjaunošanas un energoefektivitātes mērķus

314sasniegšanai.

315Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt efektīvākos un ekonomiski

316pamatotākos risinājumus nodokļu stimuliem (piemēram, pievienotās

317vērtības nodokļa samazinātās likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa

318atvieglojumi, u.c.), kas veicinātu privātos ieguldījumus

319savlaicīgā ēku uzturēšanā, to energoefektivitātē.

320Norādāms, ka lielāka apjoma un mēroga ēku atjaunošanas darbi

321absolūtā vairākumā gadījumu tiek kreditēti, vienlaikus Latvijā ir

322neproporcionāli daudz tādu mājsaimniecību, kas pieder personām ar

323zemiem ienākumiem. Personas ar zemu ienākumu līmeni ir grūtības

324veikt apjomīgus atjaunošanas darbus, vai uzņemties

325kredītsaistības, līdz ar to process ir pakāpenisks, piemēram,

326atsevišķi nomainot logus, nākamajā periodā nosiltinotpagrabu vai

327jumtu u.tml. Vienlaikus jāatzīst, ka ēku atjaunošanas darbos ir

328liels ēnu ekonomikas apjoms, kas neveicina arī nodokļu ieņēmumus.

329Saskaņā ar pētījuma "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības

330nozarē 2015 - 2019" rezultātiem, būvniecības nozarē ir viens

331no lielākajiem ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā, 2015. gadā ēnu

332ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, bet 2019. gadā tas

333bija krities līdz 30,7%, piecu gadu laikā sarūkot par 9,3%. Tomēr

334ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē joprojām ir salīdzinoši

335liels.

336Lai īstenotu nodokļu atvieglojumus, Ekonomikas ministrijai ir

337jāizvērtē un jārod risinājumi attiecībā gan uz:

338• priekšlikumu fiskālo ietekmi attiecībā uz valsts un

339pašvaldību budžetu;

340• nodokļu izmaiņu administrēšanas efektivitāte, kontroles

341mehānisms, administratīvais slogs gan administrēšanas iestādei,

342gan piemērotājiem.

343Papildus esošā dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai,

344nepieciešams atbalsts, lai veicinātu jauna dzīvojamā fonda

345izbūvi, lai aizvietotu novecojušo dzīvojamo fondu. Kā veicinošs

346instruments ieguldījumiem jaunā nekustamā īpašumā, varētu būt arī

347nodevas samazināšana par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā no

348nekustamā īpašuma vērtības vai darījuma summas, ar mērķi mazināt

349izmaksas nekustamā īpašuma iegādei Latvijā. Šobrīd identificētās

350problēmas, ņemot vērā pašreizējo regulējumu:

351- izvairās no nodevas nomaksas, norādot zemāku nekustamā

352īpašuma darījuma summu;

353- lai izvairītos no nodevas nomaksas komersanti nekustamo

354īpašumu iegādi aizstāj ar komersanta iegādi, kur aktīvos ir

355nekustamais īpašums;

356- sadārdzina investīcijas, mazina iedzīvotāju mobilitāti un

357mājokļu pieejamību.

358Šobrīd Zemesgrāmatas reģistrācijas nodeva ir 2-6 %, kas ir

359liels izaicinājums, aplūkojot šo jautājumu gan no valsts

360konkurētspējas viedokļa ar kaimiņvalstīm, gan no nodevas apmēra

361kā tāda. Vienlaikus norādāms, ka, paredzot šādu nodevu

362samazināšanu, būtu vērtējama iespējamā negatīvā fiskālā ietekme

363uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka valsts nodevas apmēra

364samazinājums radītu nodevu ieņēmumu samazinājumu valsts

365pamatbudžetā.

366Pieejamu un pārredzamu

367konsultāciju rīku izveidošana

368Neskatoties uz to, ka sabiedrība aktīvi tiek informēta par

369iespējām un ieguvumiem attiecībā uz ēku atjaunošanu, norādāms, ka

370informācijas apjoms par šādām iespējām ir dažāds un nav vienuviet

371sastopams. Bez efektīvas informācijas kampaņas nav iespējams

372sasniegt lielāku izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas

373nepieciešamību un ieguvumiem. Ir nepieciešams paaugstināt

374sabiedrības izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas svarīgumu;

375veidot labvēlīgu sabiedrisko viedokli par daudzdzīvokļu māju

376modernizāciju; nodrošināt detalizētas, skaidras un augstas

377kvalitātes informācijas pieejamību mērkauditorijai par

378daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmu. Centralizētas aktuālās

379informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu

380kalpot kā pamatelements informācijas apritē un

381energoefektivitātes uzlabošanas mērķu izpildē. Pietam,

382informācija būtu sniedzama gan iedzīvotājiem attiecībā uz

383dzīvojamo māju atjaunošanu, gan uzņēmējiem, ar iespēju pārlūkot

384savas nepieciešamības attiecībā uz energoefektivitātes

385veicināšanu. Pamatmērķis būtu šāda rīka izveidošana jau 2020. -

3862030. gada periodā. Lai to realizētu, nepieciešams attīstīt

387sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm un nevalstiskajām

388organizācijām, lai īstenotu efektīvāku konsultēšanu un

389sabiedrības motivēšanu.

3903.3. Prognozes

391un mērķi 2050. gadam

392Lai gan šobrīd SEG emisiju rādītāji virzībā uz nacionālajiem

393mērķiem ir stabili, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības ietvaros

394ļoti aktīvi norit diskusijas par kopējā ES SEG emisiju mērķa

3952030.gadam paaugstināšanu un, ja tiks paaugstināti klimata mērķi

396ES līmenī, būs nepieciešams paaugstināt arī nacionālā līmeņa

397mērķus

398Valsts pašreizējās politikas rezultāti ēku energoefektivitātes

399veicināšanai, kā arī dzīvojamo, nedzīvojamo, tajā skaitā,

400ražošanas un publisko ēku atjaunošanas aktivitāšu ietvaros, kurās

401daļā joprojām notiek projektu iesniegšanas process, vai aktīvs

402būvniecības process rezultāti un patiesie ieguvumi (emisiju un

403siltumenerģijas samazinājums) ir sagaidāmi tikai turpmāko gadu

404periodā, tādējādi prognozējams, ka tendences attiecībā uz

405mājsaimniecības sektorā patērēto siltumenerģijas daudzumu un SEG

406emisiju apjomu samazinājumu būs pozitīvas.

407Kā tas tiek pausts arī Latvijas stratēģijas

408klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam140,

409tad vienotas rīcībpolitikas izstrādei, kā vienoti mērķi 2050.

410gadā būtu:

411• Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles enerģijas patēriņa

412ēku prasībām. Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas

413patēriņa ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan

414labvēlīga iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā. Jaunu ēku

415būvniecībā tiek piemērotas stingras energoefektivitātes prasības.

416Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka visas jaunās ēkas tiek

417būvētas kā nulles enerģijas patēriņa ēkas. Nulles enerģijas

418patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta arī plānošanai

419attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem materiāliem un ēkas

420iekšējiem inženiertīkliem.

421• Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas

422patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām.

423Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku

424energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.

425Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot

426ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.

427Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši

428energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem

429līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir

430finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu

431instrumenti.

43218. tabula

433*Tabulā emisiju apjoms rēķināts kilotonnās (kt)

434ēku

435enerģijas patēriņš

436radītais

437SEG emisiju apjoms

4381990

4392017

4401990

4412017

442TJ

443GWh

444TJ

445GWh

446*kt

447CO2 ekv

448*kt

449CO2 ekv

4501A1 - izmantotā siltumenerģija

45151 339,00

45214 169,56

45322 030,12

4546 080,31

4553 555,01

4561 250,46

4571A4 - izmantotais kurināmais - pakalpojumu,

458mājsaimniecības un citos sektoros

459102 091,96

46028 177,38

46147 916,56

46213 224,97

4635 794,15

4641 514,65

465153

466430,96

46742

468346,94

46969

470946,68

47119

472305,28

4739

474349,16

4752

476765,12

4771990/2017

478-54,41%

479-70,42%

480Kā redzams no 18. tabulā norādītā, tad SEG emisiju

481samazinājums tikai ēkās salīdzinājumā ar 1990. gadu jau šobrīd

482sastāda aptuveni 70%. SEG emisiju apjoms patērētajai

483siltumenerģijai ir rēķināts ņemot vērā vidējo siltumenerģijas SEG

484emisijas faktoru 1990. un 2017.gadā, bet kurināmā patēriņam -

485ņemot vērā katra konkrētā kurināmā emisiju faktorus. Vienlaikus

486norādāms, ka esošie dati ir aptuveni, jo 1990. gada SEG emisiju

487faktors nav pilnīgi precīzs.

488Ēku sektorā līdz 2050. gadam nepieciešams sasniegt - 1 869 kt

489CO2 ekv. (1 869 000 tonnas). Līdz ar to, gada

490ietaupījums ēku sektorā jāpalielina vēl par 896 kt CO2

491ekv. (896 000 tonnas), lai kopējais ietaupījuma apjoms sasniegtu

492vismaz 80%.

493Prognozējamais SEG emisiju gada samazinājums pašvaldību,

494valsts un daudzdzīvokļu ēku sektorā kopumā varētu veidot aptuveni

495111.9 kt CO2 ekv. (111 933 tonnas)141, kas

496ir aptuveni viena astotā daļa no nepieciešamā samazināmā apjoma

4972050. gada perspektīvā. Lai atainotu objektīvu situācijas

498izvērtējamu ir būtiski uzsvērt:

499• aprēķins ir balstīts uz situāciju, kurā pamatā tiek

500izmantoti tikai ES struktūrfondu finanšu līdzekļi kombinācijā ar

501valsts piešķirto finansējumu. Līdz ar to, sekmējot stratēģijā

502iezīmēto atbalsta mehānismu attīstību un realizēšanu, kā arī

503novēršot identificētos šķēršļus, ir iespējams panākt krietni

504lielāku finanšu līdzekļu piesaisti, finanšu instrumentu

505izveidi;

506• aprēķinā nav iekļauts potenciālais ietaupījums no

507rūpnieciskās ražošanas ēkām (kurām viennozīmīgi ir liels

508ieguldījums kopējo SEG emisiju samazināšanā), jo lielāko daļu no

509šādu uzņēmumu enerģijas patēriņa veido tieši ražošanas procesu

510enerģijas patēriņš, līdz ar to, lielākoties ieguldījumi tiek

511veikti tieši šo procesu energoefektivitātes paaugstināšanai,

512nevis ēkās;

513• aprēķinā nav iekļautas privātmājas. Stratēģijā jau

514aprakstīts, ka atbalsts privātmāju atjaunošanai ir paredzēts

515uzsākt tikai ar 2020. gadu, līdz ar to pirmie objektīvie

516rezultāti vēl ir tikai gaidāmi. Vienlaikus norādāms, ka skaita

517ziņā privātmājas sastāda ievērojamu pārsvaru, līdz ar to,

518veicinot ieguldījumu virzīšanu arī privātmāju sektorā, būtu

519iespēja panākt ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu un emisiju

520samazinājumu.