Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Pēc tam, kad ēkas atjaunošana ir veikta un ir pagājusi
viena apkures sezona, LABEEF veic ESKO paveikto darbu auditu un
pārliecinās, vai ir sasniegti EPC noteiktie mērķi. Ja tas ir
izdarīts, LABEEF nopērk ESKO nākotnes ieņēmumus, kas tiks gūti
konkrētajā projektā.
2018. gada nogalē LABEEF refinansēja pirmo sešu daudzdzīvokļu
dzīvojamo ēku atjaunošanu Cēsīs, Siguldā un
Rīgā.124
Lai turpinātu tirgus izaugsmi, tajā ir jāienāk inovācijām,
piemēram, jau minētajiem ESKO pakalpojumiem, finanšu
instrumentiem, standartizētiem projektiem utt. Tāpat kā
uzticamībai arī pieredzes celšanai ir nepieciešama projektu
īstenošana. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm un pieredzes
pārnešana ir veids kā sekmēt projektu īstenošanu. Kā pozitīvais
piemērs Latvijā darbojas EK programmas "Apvārsnis2020"
ietvaros finansēti "SUNShINE"125,
"Accelerate SUNShINE"126 un
"EnPC-Intrans"127 projekti. SUNShINE un
Accelerate SUNShINE projektu iniciators ir Rīgas Tehniskā
universitāte kopā ar privāto, nevalstisko un publisko sektoru.
Abu projektu mērķis ir izstrādāt tehnisko un iepirkumu
dokumentāciju, izmantojot Eiropas valstu labo praksi, lai
atvieglotu pašvaldībām publisko un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas
procesu, izmantojot energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Jau
šobrīd ir izstrādāts jauns standartizēts ESKO līgums
daudzdzīvokļu ēku sektorā, kurš skaidri un caurskatāmi definē
samaksu par faktiski patērēto siltumenerģiju, ESKO veikto
investīciju atmaksu un pakalpojuma cenu. Accelerate SUNShINE
projektā piedalās Ādažu, Bauskas, Jūrmalas un Tukuma
pašvaldības.
EnPC-INTRANS projekta, kura partneris Latvijā bija Zemgales
Enerģētikas aģentūra, mērķis bija palielināt ESKO līgumu atzīšanu
tirgū publiskajā sektorā projekta dalībvalstīs un veicināt
privātā sektora dalību inovatīvās finansēšanas shēmās
investīcijām energoefektivitātei publiskajā sektorā. Projekts
ieviesa liela mēroga kapacitātes stiprināšanas pasākumus vietējo
pašvaldību līmenī, lai kopīgi izveidotu un piemērotu pielāgotos
līgumu modeļus investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai
publiskajā sektorā.128
ESKO iepirkumu rokasgrāmata
ES programmas "Apvārsnis 2020" atbalstītā projekta
"QualitEE - kvalitātes sertifikācijas sistēmas
energoefektivitātes pakalpojumiem" ietvaros ir izstrādāta
ESKO iepirkumu rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata ir izstrādāta ar
mērķi veicināt energoefektivitātes pakalpojumu kvalitātes
kritēriju piemērošanu energoefektivitātes projektam iepirkuma
posmā.
Rokasgrāmata ir izstrādāta energoefektivitātes pakalpojuma
iepirkuma sagatavošanai, izmantošanai publiskā un privātā
sektorā, energoefektivitātes projektu vadītājiem/koordinatoriem
kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem. ESKO
iepirkumu rokasgrāmata sevī ietver izstrādātus ieteikumus par
kvalitātes kritēriju piemērošanu energoefektivitātes līgumu un
energoapgādes līgumu iepirkumos. Šī ESKO iepirkumu rokasgrāmata
var kalpot kā paraugs un palīgs veiksmīgam ESKO iepirkuma
procesam.129
Tikmēr projekta Accelerate SUNShINE ietvaros jau ir izstrādāts
un piedāvāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko
ēku atjaunošanai Latvijā. Kā norāda autori, tad, lai ēkas
atjaunošana būtu kvalitatīva, atjaunošanas rezultātā tiktu
sasniegts plānotais energoefektivitātes līmenis, nodrošināts
augsts komforts telpās, izvēlēti izmaksu ziņā labākie risinājumi
un lai veiktie darbi kalpotu ilgtermiņā, ēku atjaunošanas procesā
nepieciešams piesaistīt profesionāļus, kuri specializējas
energoefektivitātes projektu realizācijā un gatavi uzņemties
ilgtermiņa garantijas.130
Citi ar energoefektivitāti
un energotaupību saistīti realizējamie pasākumi
• pirms uzsākt atbalsta realizēšanu nākamajā plānošanas
periodā - Ekonomikas ministrijai ir jaizvērtē vairāki ieviešanas
modeļi, lai tiktu novērsti izmaksu neattiecināmības riski un ar
ierobežotiem pieejamiem publiskajiem resursiem varētu atjaunot
pēc iespējas vairāk ēkas, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo
resursus;
• ir jāvērtē atbalsta nosacījumi, lai tie būtu vienkārši, ērti
pieejami bez smagnēja apstiprināšanas procesa. Nosacījumi
jāveido, lai programmas ir ar zemu administratīvo slogu, zemiem
attiecināmības riskiem iedzīvotājiem un mazinātu riskus
kreditētājiem. Tāpat tiem jābūt pieejamiem arī reģionos,
attiecīgi finanšu instrumenti ar lielāku fleksibilitāti,
piemēram, lielākiem projektiem paredzot granta atbalstu, bet
mazākiem projektiem piedāvāt garantiju mehānismu, kur
komercbankas turpina pildīt finanšu starpnieka lomu;
• tāpat, jau periodā līdz 2030. gadam būtu nepieciešams
izveidot rast finansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei
valsts ēku projektiem, lai nākotnē atbalstītu projektus ar augstu
gatavības pakāpi un sekmētu ātrāku finansējuma izlietošanu,
energoefektivitātes mērķu sasniegšanu;
• līdz ar klasiskajiem energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem ēkās131 līdz 2030. gadam nepieciešams
ieviest arī citus energoefektivitāti un energotaupību veicinošus
pasākumus, tai skaitā, elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu
infrastruktūras izveidi132, individuālās
siltumenerģijas uzskaites/sadales tehnoloģiju
ieviešanu133, ēku automatizācijas un vadības sistēmu
uzstādīšanu134, ekodizaina prasībām atbilstošu
sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu135, un citus
pasākumus, ko nosaka dažādas ES Direktīvu un Regulu prasības. Šo
pasākumu īstenošanai jāparedz un jāpilnveido gan normatīvais
regulējums136, gan dažādi atbalsta instrumenti;
• Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu
"Par rīcības plānu pasākumiem dzīvojamā fonda tehniskā
stāvokļa pilnveidošanai ekspluatācijas laikā", kas 2020.
gada 13. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru
sanāksmē137. Minētais rīkojuma projekts satur vairākus
rīcības plāna pasākumus. Kā pasākumi, kas būtu attiecināmi uz ēku
energoefektivitātes veicināšanu minami:
1) Veicināt finanšu pieejamību ēku atjaunošanai un
labiekārtojuma pilnveidošanai. Kā veicamā rīcība plānota -
sagatavota atbalsta programma finanšu instrumenta veidā
ieguldījumiem mājokļu tehniskā stāvokļa (t.sk. ēku drošuma) un
labiekārtojuma (t.sk. liftu modernizācijai vai nomaiņai)
uzlabošanai.)
2) Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja institūta ieviešana.
Kā veicamā rīcība minama - sagatavoti un iesniegti grozījumi
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ieviešot dzīvokļu īpašnieku
kopības pārstāvja institūtu, paredzot tā kompetences, pienākumus,
atbildību.
Ņemot vērā, ka sabiedrisko ēku atjaunošanas izmaksas ir
augstākas nekā privātajā sektorā un ir sarežģītāka ēku kompleksa
saimnieciskā sakārtošana, jo esošo programmu atbalstāmo darbību
koncentrācija pamatā vērsta ēku energoefektivitātes uzlabošanai,
un nozaru iekšienē ir grūti atrast finansējumu neattiecināmo
izmaksu segšanai, nepieciešams līdzsvarot energoefektivitāti ar
integrētu atjaunošanu.
3.2. Prognozes
un mērķi 2040. gadam
Līdz šim, Latvijā ēku atjaunošanai lielākie finanšu līdzekļi
tieši energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēku segmentā
nākuši no Eiropas fondu līdzekļiem. Vienlaikus norādāms, ka arī
šis finansējums var būt visai mainīgs, tāpat arī grantu
piešķiršana nevar kalpot kā vienīgais ilgtermiņa risinājums, līdz
ar to nepieciešams ņemt vērā līdz šim esošos finansējuma modeļus
un gūto pieredzi, lai balstoties uz tiem spētu piedāvāt
efektīvāko un visām iesaistītajām pusēm atbilstošāko risinājumu.
Raugoties no iezīmētā finansējuma deficīta viedokļa ēku
atjaunošanas sektorā, ir svarīgi uzsvērt, ka šādu nepieciešamā
finansējuma apmēru nav iespējams nosegt tikai izmantojot
publiskos resursus. Līdz ar to būtiska loma izvirzīto mērķu
sasniegšanai ir publiskā un privātā sektora partnerība, tāpat jau
iezīmētais ESKO pakalpojuma modelis, kā arī vēl aktīvāk iesaistot
un veicinot sadarbību ar kredītiestādēm Latvijā.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās
ēkas
Prognozējot atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaitu laika posmā no
2030. līdz 2040. gadam, norādāms, ka atjaunoto ēku skaitam būtu
jāpalielinās, ņemot vērā, ka sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās
ēku atjaunošanas procesos un izrāda lielāku vēlmi dzīvot
energoefektīvos mājokļos. Vienlaikus norādāms, ka līdzīgi kā
prognozei uz 2030. gadu, jāņem vērā, ka gadījumā, ja laikus
netiks risināti Stratēģijā identificētie šķēršļi, straujš kāpums
atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaita ziņā nav gaidāms
Līdzīgi kā tas ir noteikts virzībā uz mērķi līdz 2030. gadam,
atjaunojot 30% no daudzdzīvokļu ēkām, virzībā uz mērķi līdz 2040.
gadam, nepieciešams atjaunot vēl 30% no daudzdzīvokļu ēkām, līdz
ar to, kopumā jāatjauno 8100 daudzdzīvokļu ēkas. Ja ņem vērā
attiecību uz potenciāli ieinteresēto māju īpašniekiem, kas ir
gatavi īstenot energoefektivitātes pasākumus, ir nepieciešams
atjaunot 4 860 daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to 4860 daudzdzīvokļu
ēkas ir nosakāms kā primārais mērķis ne tikai 2030., bet arī
2040. gada perspektīvā.
Valsts ēkas
Kā jau norādīts iepriekš, uz 2030. gadu Latvijas mērķis ir
turpināt ikgadēju 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanu.
Šāds mērķis būtu turpināms arī 2040. gada perspektīvā. Vienlaikus
jāvērš uzmanība, ka raugoties 2050. gada perspektīvā šāds 3%
atjaunošanas temps nebūs pietiekams, līdz ar to ir nepieciešams
paralēls risinājums, kā veicināt valsts ēku atjaunošanu. Līdzīgi
kā pašvaldību ēkām, arī valsts ēkās būtu jāiesaistās ESKO
pakalpojumam. Publiskais sektors neizmanto šos pakalpojumus, kas
citās valstīs ir būtiskākais mehānisms, kā atbalstīt ESKO tirgus
attīstību un ar šo konceptu iepazīstināt sabiedrību rādot
pozitīvu priekšzīmi un radot uzticamību pakalpojumam. Vienlaikus
būtu nepieciešams apsvērt nepieciešamību izveidot finanšu
instrumentus tieši ESKO atbalstam, tādējādi padarot šo
pakalpojumu pēc iespējas efektīvāku.
Valsts ēku atjaunošanā lielāka uzmanība būtu vēršama tieši uz
izmaksu efektivitāti. Kā redzams, līdz 2020. gadam joprojām kā
identificētie šķēršļi minami, piemēram, tādi kā ēku prioritāšu
pakāpju noformēšana. Līdz ar to, arī valsts ēku segmentā
nepieciešams vairāk koncentrēties uz šķēršļiem, kas identificēti
līdz šim, jo neskatoties pat uz pieejamo finansējumu valsts ēku
atjaunošanas process norit samērā lēnu.
Pašvaldību ēkas
Pašvaldību ēku atjaunošanai nākotnē būtu nepieciešams vairāk
piesaistīt un attīstīt ESKO pakalpojumus. Kā jau minēts iepriekš,
pagaidām Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma
līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa
līgumus, kas ilgāki par 5 gadiem. Sakārtojot normatīvo
regulējumu, ESKO iesaiste kļūs nozīmīga arī pašvaldību ēku
atjaunošanas sektorā.
Privātmājas
Latvijā nav pieejama statistika par to, cik daudz un kāda
veida ēku atjaunošanas darbus veic sabiedrība privātmāju
segmentā. Daļēji tas ir izskaidrojams arī ar ēnu ekonomiku,
algojot darbaspēku veicamajiem darbiem. Vienlaikus norādāms, ka,
ja tiktu pārskatītas iniciatīvas attiecībā uz fiskālajiem
instrumentiem un to piemērošanu ēku atjaunošanā, tad tieši
privātmāju sektorā būtu vērojama pozitīva tendence attiecībā uz
ēku atjaunošanas darbu pieaugumu.
Savukārt, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu, ņemot
vērā lielo viendzīvokļa ēku - privātmāju skaitu, būtu jāveicina
tādu kurināmo izmantošana, kas rada pēc iespējas mazāk SEG
emisiju.
3.2.1. Iespējamie atbalsta mehānismi
ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai
Iespējamie finanšu
instrumenti virzoties uz klimatneitralitāti
No finansējuma saņēmēja viedokļa tradicionālie granti, kad
publiskais finansējums tiek novirzīts kādai programmai vai
projektam ir pievilcīgas, taču tādā veidā daļa publiskā kapitāla
tiek izņemta no apgrozības. Nākotnē vairāk jāorientējas uz
dažādiem "draudzīgiem" aizdevumu veidiem kombinācijā ar
saprātīgu grantu. Piemēram, tā vietā, lai turpinātu izsniegt
lielus grantus, varētu izsniegt aizdevums 100% apmērā no summas,
kas nepieciešama būvniecības un uzraudzības izmaksām. Šāds
aizdevums būtu ar zemām procentu likmēm, tādējādi labvēlīgāks
iedzīvotājiem. Lai tiektos uz augstu ēku energoefektivitātes
līmeņa sasniegšanu būtu nepieciešams noteikt konkrētus
energoefektivitātes rādītājus, kurus sasniedzot, būtu iespēja
saņemt arī grantu, līdz ar to, sabiedrība tomēr tiktu motivēta
veikt kvalitatīvu ēku atjaunošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka,
saskaņā ar ES praksi, daudzdzīvokļu māju renovācija bez
subsīdijas neatmaksājas, t.i. atmaksāšanās periods ir 20 gadi un
vairāk.
EM ieskatā, daļa no tajā skaitā Latvijas stratēģijas
klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam138
iekļautajiem finanšu instrumentiem, varētu būtu pamats vienotas
rīcībpolitikas SEG emisiju ierobežošanai noteikšanai. Līdz ar to
kā piemēri būtu minami:
• veidojot nacionālu energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās
ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu
apdrošināšanu pret aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot
noteiktu atlaidi kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas
ietaupījums, vai arī sniedzot bezprocentu aizdevumus
maznodrošinātām mājsaimniecībām. Kā tika minēts jau iepriekš, ar
mērķi atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā ALTUM
izveidojis valsts energoefektivitātes fondu. Fonds veidojas no
energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu iemaksām,
energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem, kā arī citiem finanšu
avotiem. Līdz ar to, Latvijai būtu nepieciešams turpināt attīstīt
šāda fonda darbību.
• potenciāli efektīvs veids privāto investīciju piesaistei
varētu būt jauktais finanšu instruments (blending financial
instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma daļu
kombinācijā ar ES un nacionāliem finanšu avotiem;
• tāpat varētu izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst
aizvien lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu
finansēšanā. Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā
kapitāla atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja
finansēt jaunus projektus. Līdz ar to tiks veicināta inovatīvu
finanšu inženierijas instrumentu izveide;
• sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai,
infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi
attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība ilgtermiņa
sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus
- īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar
publiskā un privātā sektora partnerības īstenošanu saistītos
riskus, ieguldījumus un ieguvumus.
• publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu
budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG
emisiju uzskaiti. Stratēģijas pilnvērtīgai izstrādei trūkst
ticami, reāli apkopoti dati attiecībā uz SEG emisiju un enerģijas
ietaupījumiem. Līdz ar šādas uzskaites ieviešanu būtu iespējams
vieglāk plānot nepieciešamos ietaupījumu apjomus dažādu ēku
sektorā
• arī "zaļo" obligāciju turpmāka attīstīšanai ir
būtiska loma cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams
piesaistīt finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz
ieguldījumu cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien
svarīgāk kļūst tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie
finanšu līdzekļi un "zaļās" obligācijas ir veids, kā
veikt ilgtspējīgas investīcijas.
Tāpat būtu nepieciešams izveidot finanšu atbalsta mehānismu
zemu ienākumu dzīvokļu īpašniekiem, kuri piedalās daudzdzīvokļu
ēku renovācijas projektos. Lielā mērā tieši sabiedrības daļa ar
zemāku ienākumu līmeni (t.sk. arī pensijas vecuma cilvēki)
atturas no labvēlīga balsojuma par energoefektivitātes darbu
veikšanu ēkā, jo nejūtas finansiāli pasargāti ņemot vērā, ka šādi
ēku atjaunošanas darbi var radīt papildus finansiālus
apgrūtinājumus. Šo jautājumu daļēji arī varētu risināt ar turpmāk
piedāvātajiem iespējamiem fiskālajiem instrumentiem.
Iespējamie fiskālie
instrumenti mērķu sasniegšanai
Ēku atjaunošana ir panākama ne tikai ieguldot publiskos
līdzekļus, kritiski svarīgi ir nodrošināt un veicināt īpašnieku
izpratni un pienākumu īstenošanu attiecībā uz īpašuma uzturēšanu.
Iedzīvotāju zemie ienākumi kavē savlaicīgus ieguldījumus ēku
uzturēšanā un atjaunošanā, tāpēc nepieciešami izsvērti
instrumenti, kas kāpina īpašnieku iesaisti atbilstošā ēku
uzturēšanā.
Ekonomikas ministrija piedāvā izvērtēt piemērotākos atbalsta
instrumentus, veicinot īpašnieku ieguldījumus savlaicīgā mājokļu
uzturēšanā, vienlaikus nodokļu atvieglojumi varētu tikt virzīti
tikai pēc izvērtējuma veikšanas, vēlams nākamo Valsts nodokļu
politikas pamatnostādņu procesa ietvarā.
Ēku siltināšana paaugstina dzīvojamās mājas un dzīvokļu tirgus
vērtību, tomēr, ņemot vērā, ka īpašnieki, lai īstenotu
siltināšanu uzņemas ilgtermiņa finansiālās saistības, ir
nepieciešami papildu veicināšanas pasākumi, kas novērstu to, ka
īpašniekiem ir divkāršs slogs - ēku siltināšanas finansiālās
saistības un pieaugoši nodokļu maksājumi, papildus regulārajiem
maksājumiem. Jāņem vērā, ka 2020.gadā publicētajā OECD pētījumā
par Mājokļu pieejamību Latvijā139 norādīts, ka daudzām
mājsaimniecībām Latvijā nav iespējams pārcelties uz kvalitatīvu
mājokli tam netērējot vairāk kā 30% no ienākumiem.
Kā tas ir aprakstīts jau iepriekš Stratēģijā 2.2. apakšnodaļā
"Politika un darbības ēku rentablai un pakāpeniski pilnīgai
atjaunošanai" pašvaldībām ir no likuma izrietošs deleģējums
savos ieskatos paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
Ekonomikas ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu
piemērošana energoefektīvām ēkām, var kalpot par vienu no
instrumentiem ēku atjaunošanas un energoefektivitātes mērķus
sasniegšanai.
Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt efektīvākos un ekonomiski
pamatotākos risinājumus nodokļu stimuliem (piemēram, pievienotās
vērtības nodokļa samazinātās likmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa
atvieglojumi, u.c.), kas veicinātu privātos ieguldījumus
savlaicīgā ēku uzturēšanā, to energoefektivitātē.
Norādāms, ka lielāka apjoma un mēroga ēku atjaunošanas darbi
absolūtā vairākumā gadījumu tiek kreditēti, vienlaikus Latvijā ir
neproporcionāli daudz tādu mājsaimniecību, kas pieder personām ar
zemiem ienākumiem. Personas ar zemu ienākumu līmeni ir grūtības
veikt apjomīgus atjaunošanas darbus, vai uzņemties
kredītsaistības, līdz ar to process ir pakāpenisks, piemēram,
atsevišķi nomainot logus, nākamajā periodā nosiltinotpagrabu vai
jumtu u.tml. Vienlaikus jāatzīst, ka ēku atjaunošanas darbos ir
liels ēnu ekonomikas apjoms, kas neveicina arī nodokļu ieņēmumus.
Saskaņā ar pētījuma "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības
nozarē 2015 - 2019" rezultātiem, būvniecības nozarē ir viens
no lielākajiem ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā, 2015. gadā ēnu
ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, bet 2019. gadā tas
bija krities līdz 30,7%, piecu gadu laikā sarūkot par 9,3%. Tomēr
ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē joprojām ir salīdzinoši
liels.
Lai īstenotu nodokļu atvieglojumus, Ekonomikas ministrijai ir
jāizvērtē un jārod risinājumi attiecībā gan uz:
• priekšlikumu fiskālo ietekmi attiecībā uz valsts un
pašvaldību budžetu;
• nodokļu izmaiņu administrēšanas efektivitāte, kontroles
mehānisms, administratīvais slogs gan administrēšanas iestādei,
gan piemērotājiem.
Papildus esošā dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai,
nepieciešams atbalsts, lai veicinātu jauna dzīvojamā fonda
izbūvi, lai aizvietotu novecojušo dzīvojamo fondu. Kā veicinošs
instruments ieguldījumiem jaunā nekustamā īpašumā, varētu būt arī
nodevas samazināšana par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā no
nekustamā īpašuma vērtības vai darījuma summas, ar mērķi mazināt
izmaksas nekustamā īpašuma iegādei Latvijā. Šobrīd identificētās
problēmas, ņemot vērā pašreizējo regulējumu:
- izvairās no nodevas nomaksas, norādot zemāku nekustamā
īpašuma darījuma summu;
- lai izvairītos no nodevas nomaksas komersanti nekustamo
īpašumu iegādi aizstāj ar komersanta iegādi, kur aktīvos ir
nekustamais īpašums;
- sadārdzina investīcijas, mazina iedzīvotāju mobilitāti un
mājokļu pieejamību.
Šobrīd Zemesgrāmatas reģistrācijas nodeva ir 2-6 %, kas ir
liels izaicinājums, aplūkojot šo jautājumu gan no valsts
konkurētspējas viedokļa ar kaimiņvalstīm, gan no nodevas apmēra
kā tāda. Vienlaikus norādāms, ka, paredzot šādu nodevu
samazināšanu, būtu vērtējama iespējamā negatīvā fiskālā ietekme
uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka valsts nodevas apmēra
samazinājums radītu nodevu ieņēmumu samazinājumu valsts
pamatbudžetā.
Pieejamu un pārredzamu
konsultāciju rīku izveidošana
Neskatoties uz to, ka sabiedrība aktīvi tiek informēta par
iespējām un ieguvumiem attiecībā uz ēku atjaunošanu, norādāms, ka
informācijas apjoms par šādām iespējām ir dažāds un nav vienuviet
sastopams. Bez efektīvas informācijas kampaņas nav iespējams
sasniegt lielāku izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas
nepieciešamību un ieguvumiem. Ir nepieciešams paaugstināt
sabiedrības izpratni par daudzdzīvokļu ēku renovācijas svarīgumu;
veidot labvēlīgu sabiedrisko viedokli par daudzdzīvokļu māju
modernizāciju; nodrošināt detalizētas, skaidras un augstas
kvalitātes informācijas pieejamību mērkauditorijai par
daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmu. Centralizētas aktuālās
informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu
kalpot kā pamatelements informācijas apritē un
energoefektivitātes uzlabošanas mērķu izpildē. Pietam,
informācija būtu sniedzama gan iedzīvotājiem attiecībā uz
dzīvojamo māju atjaunošanu, gan uzņēmējiem, ar iespēju pārlūkot
savas nepieciešamības attiecībā uz energoefektivitātes
veicināšanu. Pamatmērķis būtu šāda rīka izveidošana jau 2020. -
2030. gada periodā. Lai to realizētu, nepieciešams attīstīt
sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm un nevalstiskajām
organizācijām, lai īstenotu efektīvāku konsultēšanu un
sabiedrības motivēšanu.
3.3. Prognozes
un mērķi 2050. gadam
Lai gan šobrīd SEG emisiju rādītāji virzībā uz nacionālajiem
mērķiem ir stabili, jāņem vērā, ka Eiropas Savienības ietvaros
ļoti aktīvi norit diskusijas par kopējā ES SEG emisiju mērķa
2030.gadam paaugstināšanu un, ja tiks paaugstināti klimata mērķi
ES līmenī, būs nepieciešams paaugstināt arī nacionālā līmeņa
mērķus
Valsts pašreizējās politikas rezultāti ēku energoefektivitātes
veicināšanai, kā arī dzīvojamo, nedzīvojamo, tajā skaitā,
ražošanas un publisko ēku atjaunošanas aktivitāšu ietvaros, kurās
daļā joprojām notiek projektu iesniegšanas process, vai aktīvs
būvniecības process rezultāti un patiesie ieguvumi (emisiju un
siltumenerģijas samazinājums) ir sagaidāmi tikai turpmāko gadu
periodā, tādējādi prognozējams, ka tendences attiecībā uz
mājsaimniecības sektorā patērēto siltumenerģijas daudzumu un SEG
emisiju apjomu samazinājumu būs pozitīvas.
Kā tas tiek pausts arī Latvijas stratēģijas
klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam140,
tad vienotas rīcībpolitikas izstrādei, kā vienoti mērķi 2050.
gadā būtu:
• Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles enerģijas patēriņa
ēku prasībām. Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas
patēriņa ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan
labvēlīga iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā. Jaunu ēku
būvniecībā tiek piemērotas stingras energoefektivitātes prasības.
Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka visas jaunās ēkas tiek
būvētas kā nulles enerģijas patēriņa ēkas. Nulles enerģijas
patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta arī plānošanai
attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem materiāliem un ēkas
iekšējiem inženiertīkliem.
• Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas
patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām.
Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku
energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.
Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot
ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.
Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši
energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem
līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir
finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu
instrumenti.
18. tabula
*Tabulā emisiju apjoms rēķināts kilotonnās (kt)
ēku
enerģijas patēriņš
radītais
SEG emisiju apjoms
1990
2017
1990
2017
TJ
GWh
TJ
GWh
*kt
CO2 ekv
*kt
CO2 ekv
1A1 - izmantotā siltumenerģija
51 339,00
14 169,56
22 030,12
6 080,31
3 555,01
1 250,46
1A4 - izmantotais kurināmais - pakalpojumu,
mājsaimniecības un citos sektoros
102 091,96
28 177,38
47 916,56
13 224,97
5 794,15
1 514,65
153
430,96
42
346,94
69
946,68
19
305,28
9
349,16
2
765,12
1990/2017
-54,41%
-70,42%
Kā redzams no 18. tabulā norādītā, tad SEG emisiju
samazinājums tikai ēkās salīdzinājumā ar 1990. gadu jau šobrīd
sastāda aptuveni 70%. SEG emisiju apjoms patērētajai
siltumenerģijai ir rēķināts ņemot vērā vidējo siltumenerģijas SEG
emisijas faktoru 1990. un 2017.gadā, bet kurināmā patēriņam -
ņemot vērā katra konkrētā kurināmā emisiju faktorus. Vienlaikus
norādāms, ka esošie dati ir aptuveni, jo 1990. gada SEG emisiju
faktors nav pilnīgi precīzs.
Ēku sektorā līdz 2050. gadam nepieciešams sasniegt - 1 869 kt
CO2 ekv. (1 869 000 tonnas). Līdz ar to, gada
ietaupījums ēku sektorā jāpalielina vēl par 896 kt CO2
ekv. (896 000 tonnas), lai kopējais ietaupījuma apjoms sasniegtu
vismaz 80%.
Prognozējamais SEG emisiju gada samazinājums pašvaldību,
valsts un daudzdzīvokļu ēku sektorā kopumā varētu veidot aptuveni
111.9 kt CO2 ekv. (111 933 tonnas)141, kas
ir aptuveni viena astotā daļa no nepieciešamā samazināmā apjoma
2050. gada perspektīvā. Lai atainotu objektīvu situācijas
izvērtējamu ir būtiski uzsvērt:
• aprēķins ir balstīts uz situāciju, kurā pamatā tiek
izmantoti tikai ES struktūrfondu finanšu līdzekļi kombinācijā ar
valsts piešķirto finansējumu. Līdz ar to, sekmējot stratēģijā
iezīmēto atbalsta mehānismu attīstību un realizēšanu, kā arī
novēršot identificētos šķēršļus, ir iespējams panākt krietni
lielāku finanšu līdzekļu piesaisti, finanšu instrumentu
izveidi;
• aprēķinā nav iekļauts potenciālais ietaupījums no
rūpnieciskās ražošanas ēkām (kurām viennozīmīgi ir liels
ieguldījums kopējo SEG emisiju samazināšanā), jo lielāko daļu no
šādu uzņēmumu enerģijas patēriņa veido tieši ražošanas procesu
enerģijas patēriņš, līdz ar to, lielākoties ieguldījumi tiek
veikti tieši šo procesu energoefektivitātes paaugstināšanai,
nevis ēkās;
• aprēķinā nav iekļautas privātmājas. Stratēģijā jau
aprakstīts, ka atbalsts privātmāju atjaunošanai ir paredzēts
uzsākt tikai ar 2020. gadu, līdz ar to pirmie objektīvie
rezultāti vēl ir tikai gaidāmi. Vienlaikus norādāms, ka skaita
ziņā privātmājas sastāda ievērojamu pārsvaru, līdz ar to,
veicinot ieguldījumu virzīšanu arī privātmāju sektorā, būtu
iespēja panākt ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu un emisiju
samazinājumu.
1. pielikums
Atbilstoši Direktīvas 2.a panta 6. punktam, savas ilgtermiņa
atjaunošanas stratēģijas pielikumā katra dalībvalsts pievieno
sīkāku informāciju par savas visnesenākās ilgtermiņa atjaunošanas
stratēģijas īstenošanu, tostarp par plānoto politiku un
darbībām.
Turpmākajā tekstā ir sniegta informācija par iepriekšējā
stratēģijā noteiktajiem aktuālajiem mērķiem142:
Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:
1) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem
visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos;
Kā jau stratēģijā tika aplūkots, tad 4.2.1.1.pasākuma
ietvaros, bija iespēja veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas
Latvijā sastāda platības ziņā lielāko daļu no visām dzīvojamām
mājām, atjaunošanu. 4.2.2.1. pasākuma ietvaros bija iespēja
saņemt līdz pat 50% apmērā lielu grantu. Kopš 4.2.1.1. pasākuma
uzsākšanas 2016. gada rudenī no visas Latvijas ir iesniegts 821
projektu pieteikums par provizorisko summu 375 000 000 EUR. Līdz
ar to ir rezervēti visi 4.2.1.1. grantiem paredzētie līdzekļi, un
no šā gada 11. janvāra jaunus pieteikumus dalībai programmā
Attīstības finanšu institūcija ALTUM nepieņem.143
2) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība; un
3) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā
enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu;
MK noteikumi Nr. 160" Darbības programmas "Izaugsme
un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un
dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma
"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās
ēkās" īstenošanas noteikumi" tiek papildināti ar 41.1
punktu, kas nosaka, ka, ja energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu īstenošanu nodrošina energoefektivitātes pakalpojumu
sniedzējs, tas nodrošina, ka būvkomersants, autoruzraugs,
būvuzraugs un citi piegādātāji, kas veiks energoefektivitātes
projekta īstenošanu atbilst ALTUM norādījumiem. Šī norma paredz,
ka ALTUM pārliecināsies par visu projekta īstenošanā iesaistīto
pušu atbilstību labākajai praksei atbilstoši esošajai piegādātāju
pārbaudes kārtībai 4.2.1.1. pasākuma ietvaros ALTUM izvērtēs
būvkomersantu un piedāvājuma atbilstību tehniskajai
dokumentācijai, kā arī veiks projekta uzraudzību, t.sk. pēc
objekta pabeigšanas, lai pārliecinātos par veikto darbu
atbilstību apstiprinātajam projektam.
4) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības
sasniegšana;
Par augstas energoefektivitātes sasniegšanu liecina abi
daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
3.4.4.1. aktivitātes "Dzīvojamo māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi" ietvaros, kas tika aizsākta 2009. gadā
ir pabeigta 741 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu
īstenošana. Pabeigto projektu ietvaros sasniegts siltumenerģijas
ietaupījums ir 30-60% no iepriekš patērētā siltumenerģijas
apjoma. Savukārt, 4.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja aplūko jau
pabeigto projektu siltumenerģijas patēriņu, tad tie uzrāda
būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas
atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad
pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh
gadā.144 Līdz ar to, abu aktivitāšu ietvaros kopā,
vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums ir aptuveni
60%.
Tāpat iepriekšējā stratēģijā noteikts, ka, lai nodrošināto
energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada
plānošanas periodā ir jāīsteno tādi pasākumi, kā piemēram:
1) ESKO tirgus veicināšana;
Norādām, ka aktuālās stratēģijas 4. nodaļā ir aprakstīts un
atrodama informācija par pasākumiem, kas tendētas tieši uz ESKO
tirgu un tā veicināšanu.
2) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu
iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas
"Dzīvo siltāk" ietvaros;
Norādām, ka informatīvās kampaņas tiek vērstas ne tikai uz
projektu iesniedzējiem, bet, ņemot vērā veiktās aktivitātes ēku
atjaunošanā, šobrīd tiek organizēti pasākumi Latvijas pilsētās,
kurās tiek aplūkotas tādas tēmas kā - "Ēkas dzīve pēc
atjaunošanas", "Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku
atjaunošanā".145 Tāpat ir bijuši daudz semināri,
kuros notikušas diskusijas par aktuālajiem jautājumiem ēku
energoefektivitātes jomā. Pārskatus par 2017-2019. gadam
iespējams aplūkot EM tīmekļa vietnē.146
Iepriekšējā stratēģijā, kā viens no papildus veicamajiem
pasākumiem, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, ir noteikts, ka
būtu regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes
prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un
ēku inženiertehniskajām sistēmām).
Informējam, ka ir veiktas ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas, kas stājās spēkā ar
2020. gada 1. janvāri147 un aizstāj Latvijas
būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehnika".
Ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam
pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei
atjaunošanām un pārbūvēm no 2021. gada, jo:
1) Direktīva 2010/31/ES paredzējusi, ka valsts veicina, lai
ēkas atjaunojot padarītu par gandrīz nulles enerģijas ēkām;
2) Līdz 2050.gadam jāsasniedz ēku dekarbonizācijas mērķi.
2. pielikums
Katra dalībvalsts pirms savas ilgtermiņa atjaunošanas
stratēģijas iesniegšanas Komisijai par to rīko publisko
apspriešanu. Katra dalībvalsts savai ilgtermiņa atjaunošanas
stratēģijai pielikumā pievieno savas publiskās apspriešanas
rezultātu kopsavilkumu. Tā kā publiskās apspriešanas var uzlabot
rīcībpolitikas rezultātus, ir noteikts, ka tā ir obligāta, bet
katrai dalībvalstij ir paredzēta iespēja noteikt savu
apspriešanas formātu.
Ekonomikas ministrija Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju
ievietoja Ekonomikas ministrijas mājaslapā sabiedrības
līdzdalības nodrošināšanai.
Ņemot vērā zemo sabiedrības aktivitāti, Ēku atjaunošanas
ilgtermiņa stratēģija tika virzīta izsludināšanai valsts
sekretāru sanāksmē. Līdz ar to, par Ēku atjaunošanas ilgtermiņa
stratēģiju tika saņemti viedokļi no Tieslietu ministrijas,
Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu
ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas,
Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju
konfederācijas un Valsts kontroles. Tā pat viedokli izteica
biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība",
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas lielo
pilsētu asociācija, Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija,
Finanšu nozares asociācija.
Pamatā tika ņemti vērā visu oficiālo atzinumu sniedzēju
paustie viedokļi, vienlaikus izceļams, piemēram, Latvijas mazo un
vidējo uzņēmumu asociācijas ieteikumi. Latvijas mazo un vidējo
uzņēmumu asociācijas ieskatā, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa
stratēģijā būtu nepieciešams iekļaut sadaļu ar AER, t.sk.,
ģeotermālās un solārās enerģijas izmantošanas perspektīvu ēku
renovācijas procesā. Asociācija norāda uz to, ka Latvijā ir lieli
ģeotermālās enerģijas resursi, kurus var izmantot renovācijas
procesā. Ģeotermiskā apkure daudzdzīvokļu ēkā ļauj ne tikai
izmantot ģeotermisko enerģiju, bet arī pārveidot to gaisa
dzesēšanas iekārtā, izmantojot pasīvās dzesēšanas tehnoloģiju.
Seklā ģeotermālā enerģija ir siltuma ražošanas metode, ko plaši
izmanto daudzās pasaules valstīs, un pēdējā desmitgadē tā ir
ieviesta Lietuvā. Šajā siltuma ražošanas metodē izmanto apsildāmu
grunti un seklu spiedienūdeni, akumulējot tajos uzkrāto siltumu
ar siltumsūkņu palīdzību. Siltumsūkņu tehnoloģija daudzās valstīs
ir labi pierādījusies kā uzticama, rentabla un videi draudzīga
alternatīva parastajām apkures sistēmām. Mūsdienās Eiropā ik gadu
tiek uzstādīti vairāk nekā 750 000 sistēmu, un kopš 2005. gada ir
izvietoti aptuveni 4,5 miljoni sistēmu. Tāpat ir iespējams
uzstādīt uz daudzdzīvokļu māju jumta vai sienām saules paneļus,
kas absorbē un novirza saules siltumu katrā ūdens sagatavošanas
sistēmā. Papildus saules paneļiem ūdens sildīšanai, saules
baterijas var izmantot arī elektrības ražošanai.
Tāpat minētā asociācija attiecībā uz iespējamo finanšu
instrumentu attīstīšanu norāda, ka Latvijā ir iespējams izveidot
inovatīvu finanšu inženierijas instrumentu, piemēram, piesaistīto
līdzekļu fondu un citus modeļus sadarbībā ar starptautiskajām
finanšu institūcijām ar mērķi piesaistīt vairāk finanšu resursus
daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Šādi fondi darbojas Lietuvā, kā
arī Polijas pašvaldībās un citur.
Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas ieskatā, būtu
nepieciešams noteikt 4 dažāda veida renovācijas formas:
- "kvartālu" renovāciju, kas ietvertu ne tikai
daudzdzīvokļu māju renovāciju, bet arī apkārtējās vides
sakārtošanu, piemēram, "zaļo zonu", autostāvvietu,
bērnu rotaļu laukumu u.tml. rekonstrukciju un izveidi. Veicot
kvartāla renovāciju, būvniecības izmaksas būs mazākas, nekā
renovējot pa atsevišķai mājai/objektam, turklāt iespēja, ka
renovējot māju tiks sakārtota arī apkārtējā vide, būs papildus
motivējošs faktors iedzīvotājiem;
- "zaļā" renovācija - ar AER izmantošanu (seklie
ģeotermālie, saules paneļi/baterijas, zemes avota siltumsūknis
kopā ar saules paneļiem u.c. inovatīvi tehniskie risinājumi);
- "lielā renovācija" - tiek veikta pilna ēkas
atjaunošana;
- "mazā renovācija" - balstās uz principu, ka tiek
veikti tikai visefektīvākie renovācija pasākumi, kuriem ir
visātrākā atmaksāšanās (piemēram, Lietuvā tiek piešķirta 30%
subsīdija tikai par dzīvokļa apkures un karstā ūdens apgādes
sistēmu modernizāciju).
Tādējādi iedzīvotājiem tiktu sniegtas alternatīvas, kādu
renovācijas formu izvēlēties, kā arī valstiskā līmenī tiktu
fiksēti renovācijas stratēģiskie virzieni.
1 VZD sniegtā informācija
2 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par
Latviju
3 Pieejams:
https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf.
4 "СНиП II-3-79 Строительная
теплотехника" (celtniecības siltumtehnika), СНиП II-3-79
2. Теплоустойчивость ограждающих конструкций (2. daļa -
Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika).
5 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2019.gada
1. janvāri.
6 Būvniecības informācijas sistēmas Ēku
energosertifikātu reģistra apkopojums uz 2019.gada 5.
septembri.
7 Pieejams:
https://bvkb.gov.lv/lv/content/videjais-energoefektivitates-raditajs.
8 Ziņojums par izmaksu ziņā optimāla minimālo
energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanu saskaņā ar
Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu.
Pieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/.
9 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966.
10 A. Jakovičs, S. Gendelis, H. Truemmann.
Analysis of heat losses from typical buildings in Riga.
International scientific colloquium 'Modeling for saving
resources' - Riga, 2001, pp 190-197.
11 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija
noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku
energosertifikāciju" 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6.,
6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi)
12 Ēku energoefektivitātes minimālais
pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei
jaunbūvēm. Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni
(klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana
nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un
ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz
zaudējumiem
13 Ēku energoefektivitātes minimālais
pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei
atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām
14 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns
laika posmam līdz 2030. gadam pieejams tiešsaistē:
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308.
15
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/309453-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-003-19-buvklimatologija.
16
Pieejams:https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/gandriz_nulles_energijas_ekas/.
17
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310544-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-1-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-efektivu-energoresursu-izmantosanu.
18
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/nosledzas-pieteikumu-pienemsana-daudzdzivoklu-maju-atjaunosanas-projektiem.
19
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/281323-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu.
20
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/311511-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-15-marta-noteikumos-nr-160-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska...
21
Pieejams:http://likumi.lv/ta/id/284333-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu.
22
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/296336-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-4-2-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-energoefektivitates-paaugstinasanu
23
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
24 Pieejams:
https://m.likumi.lv/doc.php?id=312246.
25
Pieejams:https://www.liepaja.lv/energo-projekti/atbalsts-dzivoklu-eku-energoefektivitatei/.
26
Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0786&from=PT
27
Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=193573.
28
Pieejams:https://likumi.lv/doc.php?id=218831.
29
Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2019-08-20&dateTo=2020-08-19&text=dz%C4%ABvojam%C4%81+fonda+tehnisk%C4%81&org=0&area=0&type=0
30
Pieejams:https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1TEs0CCVzp2uGBdXTVCvmnbtrt54&ie=UTF8&oe=UTF8&dg=feature&msa=0&ll=56.89454067366063%2C24.35682040000006&z=8
31 Pieejams:
http://www.energoefektivakaeka.lv/index.php/home/konkursa-kandidati-2020
32
Pieejams:https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/energoefektivitates-centru/par-centru/.
33
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/valsts-energoefektivitates-fonds/.
34 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par
Latviju
35 Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā divas
piektdaļas valsts iedzīvotāju (40,5 %) Grieķijā un nedaudz
vairāk kā viena piektdaļa (20,7 %) iedzīvotāju Bulgārijā
mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā
esošā ienākuma, tādā pašā situācijā bija arī aptuveni viens no
sešiem iedzīvotājiem Vācijā (15,8 %) un Dānijā (15,0 %)
36 2019.gada Eiropas Komisijas Ziņojums par
Latviju, 26.lpp (eng): Ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai
veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu
pieejamību attālos reģionos. Lielais īpašnieku apdzīvotu ēku
īpatsvars nozīmē, ka cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties uz darbu
ārpus Rīgas reģiona, ir maz risinājumu. Turklāt iedzīvotāju
zemā pirktspēja padara mājokļu komerciālu būvniecību
dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē reģionālo izaugsmi un
veicina emigrāciju
37 Turpat, 29.lpp (eng): Izmaksu ziņā pieejamu un
kvalitatīvu īres mājokļu trūkums ir valsts iekšējās mobilitātes
galvenais kavēklis
38 Turpat, 54.lpp (eng): Ieguldījumus mājokļos
kavē ilgstošs un dārgs būvniecības process, izīrētāju interešu
vāja aizsardzība īres tiesību jomā un ilgtermiņa finansējuma
(uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem ārpus Rīgas.
Ieguldījumi mājokļos ārpus Rīgas ir izšķiroši svarīgi
reģionālajai attīstībai, jo tie sekmē labākas nodarbinātības
iespējas, veicinot lielāku darbaspēka mobilitāti valstī.
Reģionālā attīstība ir arī svarīgs elements emigrācijas
samazināšanā un līdz ar to iedzīvotāju skaita sarukšanas tempa
palēnināšanā.
39 Pieejams: "Policy Actions for Affordable
Housing in Latvia", OECD, 2020.
40 LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu
scenāriji Latvijai". Pieejams:
https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf
41 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/309453.
42 LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu
scenāriji Latvijai". Pieejams:
https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf
43 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
apstiprinātie siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi
(2019).
44
Pieejams:https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG190.px.
45 Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedoklis
attiecībā uz galvenajiem ēku atjaunošanas šķēršļiem.
46
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
47 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par
Latviju, 32.lp. Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
48 Ministru kabineta noteikumu projekta
"Noteikumi par valsts palīdzību īres dzīvojamās mājas
būvniecībai" un "Grozījumi Ministru kabineta 2016.
gada 15. jūlija noteikumos Nr. 469 "Noteikumi par
paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem
konkurētspējas uzlabošanai"" sākotnējās ietekmes
novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40460362
49
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
50 Pieejams:
https://www.sadalestikls.lv/klientiem/skaititaji/elektribas-skaititaji/.
51 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308.
52
Pieejams:http://ekii.lv/index.php?page=vides-uzlabojums.
53
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/301192-noteikumi-par-neatkarigu-ekspertu-kompetences-novertesanu-un-profesionalas-darbibas-uzraudzibu-eku-energoefektivitates-joma.
54 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482068&mode=mk&date=2020-05-05.
55
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/300500-emisijas-kvotu-izsolisanas-instrumenta-finanseto-projektu-atklata-konkursa-siltumnicefekta-gazu-emisiju-samazinasana-attistot.
56
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
57 ES valstu un to valdību vadītāji 2019. gada
12. decembrī Eiropadomes laikā vienojās par jaunu mērķi - līdz
2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Eiropadomes secinājumi
pieejami tiešsaistē:
https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-29-2019-INIT/lv/pdf.
58 Katra dalībvalsts savu ilgtermiņa renovācijas
stratēģiju iesniedz Komisijai kā daļu no tās galīgā integrētā
nacionālā enerģētikas un klimata plāna. Pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02010L0031-20181224
59
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
60
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027.
61
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
62 Pieejams:
https://www.fi-compass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf
63 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40488130.
64 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489006.
65
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
66
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027
67
Pieejams:https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__buvn__isterm/BU060c.px/table/tableViewLayout1/
68
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
69
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
70 Valsts ēku saraksta - tiek apkopoti dati par
Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkām
ar kopējo platību virs 250 m2 , dati par 2017.gada
enerģijas patēriņiem:
https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/no_direktivas_2012_27_es_par_energoefektivitati_izrietosas_prasibas/
71 Centrālās valdības ēku definīcija noteikta MK
2013.gada 2.decembra rīkojumā Nr.587 "Par Koncepciju par
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas
2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas
2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un
2006/32/EK, prasību pārņemšanu tiesību aktos
72
Pieejams:https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts
73 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477072.
74 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478044.
75
Pieejams:https://www.slideshare.net/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai/siltinam/aktulie-nosacjumi-valsts-ku-programmas-stenoanai.
76
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
77 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie
mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos
Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos,
slīprakstā ir atzīmēti nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā
ir atzīmēti nosakāmie saistošie mērķi
78 Maksimālā prognoze, jo mērķis mainās ikgadēji.
Kopējais mērķis līdz 2017.gada beigām ir 392 010
m2
79 Maksimālā prognoze
80
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
81 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310954.
82 No Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā
4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes
paaugstināšanu valsts ēkās".
83 4.2.2.SAM "Atbilstoši pašvaldības
integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes
paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu
pašvaldību ēkās".
84 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487446&mode=mk&date=2020-05-19.
85
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/.
86 SEG inventarizācija 1990.- 2017. gadam.
Pieejams: https://unfccc.int/documents/194813
87 Latvijas stratēģija klimatneitralitātes
sasniegšanai līdz 2050. gadam. Pieejams:
https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf.
88 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes
dati, epm3.4 Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot
patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās
aktivitātēs.
89
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
90
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam.
91 "Nacionālais enerģētikas un klimata plāns
2030. gadam. Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam".
92 Pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/buj/?doc=27570.
93 Pieejams:
https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=proj_19np&lang=en.
94 Aptuvenais ēku skaits, atskaitot 2014-2020.
gada fondu plānošanas periodā pabeigtos projektus.
95 No kopējā ēku apjoma ir iespējams veikt
izmaksu efektīvu renovāciju 70%, jo 30 % nebūs lietderīgi
atjaunot).
96
Pieejams:https://www.ficompass.eu/sites/default/files/publications/Ex%20ante%20izvertejums.pdf
97 Pieejams: (skatīt anotāciju)
https://likumi.lv/ta/id/315787-grozijumi-ministru-kabineta-2018-gada-20-februara-noteikumos-nr-95-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai...
98 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem par
ēkām, kuras tiek apkurinātas.
99 Ņemot vērā, ka 30% nav lietderīgi
atjaunot.
100 Pieņēmums, kas izriet līdzīgi kā
daudzdzīvokļu ēku aprēķinā.
101 Pieejams:
https://bvkb.gov.lv/lv/content/valsts-eku-saraksts.
102 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam.
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam.
103 NAP2027 indikatīvais investīciju projektu
kopums. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
104 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam.
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
105 Visa veida nedzīvojamās ēkas, t.sk., garāžas,
šķūņi u.tml.
106 Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem -
ēkas kurās ir apkure.
107 Pieņemot, ka 10% nebūs lietderīgi atjaunot
(līdz 2050. gadam).
108
Pieejams:https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=(Title
=*%C4%ABres+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4
109 Latvijas Republikas tiesībsarga 2018.gada
28.augusta vēstule Nr.1-12/6
110
Pieejams:https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
111
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/297289-noteikumi-par-valsts-palidzibu-dzivojamas-telpas-iegadei-vai-buvniecibai.
112 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489660&mode=mk&date=2020-07-28
113
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitate/
114 Pieejams:
https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija
115
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-un-eib-kopigi-ieguldis-energoefektivitate-latvija
116
Pieejams:https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi-uznemumu-energoefektivitatei/pf4ee-garantijas-energoefektivitates-projektu-realizacijai/.
117
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam.
(4. pielikuma. H.8. pasākums).
118
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
119 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489549&mode=mk&date=2020-07-14
120 Pieejams:
https://likumi.lv/doc.php?id=198282.
121 atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta
likumam pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības
atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.
pantam, izņemot saistības: 1) līdz pieciem gadiem pašvaldību
autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem
pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas
iegādei; 2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai; 3) likumā par
gadskārtējo valsts budžetu minēto investīciju projektu
īstenošanai; 4) Publiskās un privātās partnerības likumā
noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības
projektu īstenošanai.
122
Pieejams:https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
123
Pieejams:https://fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/54486-erab-nosledz-sadarbibas-ligumu-ar-labeef-fondu-eku-renovacijai-latvija.
124 Pieejams:https://sharex.lv/lv/labeef/.
125 Latvijas zinātnieki ES finansētā projektā
palīdzēs veicināt padomju ēku energoefektivitāti
Pieejams:http://www.db.lv/ipasums/latvijas-zinatnieki-es-finanseta-projekta-palidzes-veicinat-padomju-eku-energoefektivitati-438781?from-full.
126 Uzsākts "Horizon 2020" programmas
projekts "Accelerate SUNShINE"
Pieejams:http://www.bauska.lv/lv/notikumi/uzsakts-horizon-2020-programmas-projekts-accelerate-sunshine-3821
127
Pieejams:http://www.enpc-intrans.eu/language/lv/majas/projekta-informacija/.
128
Pieejams:https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/energoefektivitates_pakalpojumi/.
129
Pieejams:https://qualitee.eu/lv/news/projektu-vadibas-kvalitates-kriteriji-un-esko-iepirkuma-rokasgramata/.
130
Pieejams:http://ekodoma.lv/lv/publikacijas/energoefektivitates-pakalpojuma-ligums-publisko-eku-atjaunosanai.
131 Norobežojošo konstrukciju siltināšana,
atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju uzstādīšana,
inženiertehsniko sistēmu atjaunošana/pārbūve
132 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par
ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par
energoefektivitāti 1.panta 5.punkta prasībām
133 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas (ES) 2018/2002 ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par
energoefektivitāti 1.panta 6.punkta prasībām
134 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas (ES) 2018/844 ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par
ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par
energoefektivitāti 1.panta 7.punkta prasībām
135 Atbilstoši Komisijas Regulai (ES) 2015/1189
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK
īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem
prasībām
136 Atbilstoši Latvijas Nacionālā enerģētikas un
klimata plāna 2021.-2030. gadam 4.pielikuma 1.6.rīcības
apakšvirziena prasībām
137 Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490750.
138 Informatīvais ziņojums "Latvijas
stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.
gadam". Pieejams:
https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf.
139 Pieejams:
http://www.oecd.org/economy/latvia-economic-snapshot/
140 Pieejams:
https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf
141 Prognozētais ietaupījums uz 2030. gadu,
reizinot ar 3 (prognozei 2050. gadam).
142
Pieejams:https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf.
58.lp.
143
https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/maju-energoefektivitate/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-pamatinformacija/par-programmu/
144 Informācija uz 2019. gada decembri.
145
Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/
146
Pieejams:https://em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/pasakumi/
147 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307966.